Kā skaidro pati ministrija, izmaiņu mērķis ir pilnveidot un precizēt valsts apmaksātās veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas un apmaksas kārtību atbilstoši nozarei pieejamam finansējumam. Vērā esot ņemti arī sabiedrisko organizāciju ierosinājumi.
Papildu iepriekš minētajam, plānots, ka nākamgad atsevišķos gadījumos arī infektologa apmeklēšanai nebūs vajadzīgs nosūtījums. Proti, tiem cilvēkiem, kuri ir kontaktpersonas stacionētiem pacientiem ar apstiprinātu HIV infekciju.
No nākamā gada valsts apmaksātu endoprotezēšanu plānots nodrošināt arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, tādējādi samazinot rindas Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā.
Paredzēts arī palielināt intervertebrālo disku bojājumu novēršanas operāciju - mikrodiskektomiju un mikrofenestrāciju - pieejamību. Tās šobrīd apmaksā, ja persona slimo ilgāk nekā trīs mēnešus un ir darbspējīgā vecumā. VM secinājusi, ka tas no pakalpojumu saņēmēju loka izslēdz tādu sociāli mazaizsargātu personu grupu kā pensionāri, kā arī saslimšana bieži var būt akūta un medicīnisku apsvērumu dēļ nav iespējams gaidīt noteiktos trīs mēnešus. Plānots, ka turpmāk par pakalpojuma saņemšanu lēmumu pieņems ārstu konsilijs, ņemot vērā pieejamo kvotu, kā arī pacienta stāvokli.
Plānots arī novērst ierobežojumus bērniem, kuri saņem staru terapiju. Patlaban ir situācijas, kad Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pacienti tiek nogādāti staru terapijas saņemšanai uz citām ārstniecības iestādēm, bet pēc procedūras viņiem vēl nepieciešama atrašanās slimnīcā. Šo novērošanu iespējams nodrošināt arī BKUS, taču pašreizējais regulējums liedz iespēju slimnīcai saņemt maksu par gultasvietas nodrošināšanu dienas stacionārā šiem pacientiem, jo stacionārs tiek apmaksāts tikai kopā ar pašu terapiju.
Grozījumi arī paredz no konkrētu stacionāro programmu viena pacienta ārstēšanas tarifa aprēķina svītrot dažas dārgas manipulācijas, ko saņem neliels skaits pacientu un kas slimnīcām netiek apmaksātas atbilstoši faktiskajām izmaksām, tādēļ rodas zaudējumi. Turpmāk tos paredzēts apmaksāt atbilstoši faktiskajam pielietošanas skaitam.
Lai atvieglotu sirds un asinsvadu slimību riska noteikšanu, plānots, ka turpmāk jau pirmā apmeklējuma laikā ģimenes ārsts varēs nosūtīt pacientu veikt lipidogrammu un elektrokardiogrammu. Tādējādi ģimenes ārsts iespējami ātri, proti, jau otrā apmeklējuma laikā, varēs nozīmēt nepieciešamo ārstēšanu, ja tāda būs nepieciešama.
Grozījumi arī paredz nodrošināt feldšeriem samaksu par pilnu slodzi gadījumos, kad pašvaldības veido feldšerpunktus, jo teritorijā vairs nav pieejams ģimenes ārsts. "Darbam feldšerpunktos ir neiespējami piesaistīt speciālistus, maksājot tikai par pusslodzi," secinājusi ministrija.
Paredzētas arī izmaiņas saistībā ar pacientu reģistrēšanos pie ģimenes ārsta. Patlaban, pie ģimenes ārsta var būt reģistrēti gan viņa pamatdarbības teritorijā deklarēti pacienti, gan citviet deklarētie, ja abas puses par to ir vienojušās. Tomēr situācijā, kad ģimenes ārsts beidz darbu un viņa praksi pārņem cits speciālists, automātiski tiek pārreģistrēti tikai tie pacienti, kas deklarēti ārsta darbības pamatteritorijā, bet pārējiem jāizvēlas jauns ārsts.
Kā uzsver VM, šāda kārtība ir apmierinoša ģimenes ārstiem, kuriem netiek piespiedu kārtā piesaistīti ārpus ārsta pamatteritorijas deklarētie pacienti. Taču ārpus Rīgas, ņemot vērā ģimenes ārstu trūkumu, šīs situācijas nav apmierinošas pacientiem, jo rodas problēmas piereģistrēties pie jaunā ģimenes ārsta.
Plānots, ka turpmāk Rīgā saglabāsies līdzšinējā kārtība, bet ārpus visi pacienti automātiski tiks pārreģistrēti pie prakses pārņēmēja, ja viņu deklarētā dzīvesvieta ir administratīvajā teritorijā, kurā atrodas ārsta pamatteritorija.
Noteikumos paredzētas arī citas izmaiņas. Piemēram, vairāku līdzmaksājumu noapaļošana, tostarp plānots, ka nākamgad par ģimenes ārsta apmeklējumu daļai iedzīvotāju būs jāmaksā divi eiro līdzšinējo 1,42 eiro vietā, savukārt līdzmaksājums par speciālista konsultāciju samazināsies.
Otrdien, 10.decembrī, par šīm izmaiņām lems valdība. Plānots, ka tie stāsies spēkā 1.janvārī.