Kritiski vērtē TM priekšlikumus ģenerālprokurora amata kandidāta izvēles maiņai  (16)

Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska informēja, ka padome ir izvērtējusi Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Prokuratūras likumā un tai pret ieceri ir būtiski iebildumi. Padomi neapmierinot, ka likumprojektā ievērojami paplašināts personu loks, kuras var kļūt par ģenerālprokurora amata kandidātu, proti, personas, kurām ir 15 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, tiesneša, advokāta, prokurora, vai līdz 1994. gada 30. jūnijam prokurora vietnieka, prokurora palīga vai prokuratūras izmeklētāja amatā.

Likumprojekta anotācijā neesot ietverts skaidrojums "tik būtiskam" ģenerālprokurora amata kandidātu loka paplašinājumam un izvirzāmo profesionālo kvalifikācijas prasību samazināšanai, pārmet padome, uzsverot, ka ģenerālprokurora amata kandidātam tiek piedāvāts noteikt ievērojami zemākas prasības nekā Ģenerālprokuratūras departamenta, nodaļas vai tiesas apgabala prokuratūras virsprokurora un virsprokurora vietnieka amata kandidātiem.

"Ģenerālprokurora amata kandidātu kritēriju maiņas pamatošanai likumprojekta anotācijā izdarītā atsauce uz Augstākās tiesas (AT) tiesneša amata kandidātu vērtējama kā nekorekta, jo ģenerālprokurors ir tiesu varas institūcijas vadītājs, līdzīgi kā AT priekšsēdētājs, kuru tikai no AT tiesnešu vidus pēc AT plēnuma ierosinājuma apstiprina Saeima," uzskata Ģenerālprokurora padome. Savukārt AT tiesneša amata kandidātam, lai kļūtu par AT tiesnesi, ir jākārto kvalifikācijas eksāmens, ja viņš iepriekš nav ieņēmis tiesneša amatu, kā arī jāsaņem pozitīvs AT departamenta tiesnešu kopsapulces atzinums.

Kā teikts prokuratūras izplatītajā paziņojumā, likumprojektā, paplašinot ģenerālprokurora amata pretendentu loku, "nesaprotamu iemeslu dēļ" atsevišķi izdalītas personas, kuras līdz 1994. gada 30. jūnijam ieņēma prokurora vietnieka, prokurora palīga vai prokuratūras izmeklētāja amatu. "Minētais norāda uz likumprojekta autoru nekompetenci ar prokuratūru saistītajos jautājumos," apgalvots paziņojumā.

Prokuroru izdienas pensiju likumā ir noteikts, ka prokurora izdienas stāžā ieskaita laiku, kas nostrādāts prokuratūras atestēto darbinieku amatos, kādi bija noteikti prokuratūras iestādēs līdz 1994. gada 1. oktobrim. Vienlaikus minētajā likumā noteikts, ka izdienas stāžā neieskaita laiku, ko persona nostrādājusi prokuratūras atestēto darbinieku amatos Latvijas PSR prokuratūrā pēc 1990. gada 26. oktobra, norāda Ģenerālprokurora padome.

Padome atzīmē, ka likumprojektā nav ietverts liegums kļūt par ģenerālprokurora amata kandidātu personai, kura strādājusi Latvijas PSR prokuratūrā pēc 1990. gada 26. oktobra.

Ievērojot minēto, Ģenerālprokurora padome nesaskata pamatu ģenerālprokurora amata kandidātu loka paplašināšanai.

Prokuratūras izplatītajā paziņojumā uzsvērts, ka likumprojekta autori piedāvā ģenerālprokurora amata kandidātu atlasi veikt atklātā konkursā. "Jebkura persona, kura atbilst Prokuratūras likumā noteiktajiem kritērijiem, var pieteikt savu kandidatūru ģenerālprokurora amatam. Ar likumprojektu nepamatoti tiek izslēgta iespēja savus ierosinājumus par ģenerālprokurora amata kandidātu izteikt Ģenerālprokurora padomei, AT plēnumam, tiesnešu vai prokuroru profesionālajām biedrībām," vēsta padome.

Ģenerālprokurora padome tomēr pozitīvi vērtējot Tieslietu padomes lomas palielināšanu ģenerālprokurora amata kandidāta izvēlē, taču ir noraidoša attiecībā uz amata kandidātu izvērtēšanu speciāli izveidotā komisijā. Likumprojektā piedāvāts noteikt, ka konkursa nolikumu apstiprinās Tieslietu padome un tā arī izveidos komisiju, kas izvērtēs kandidātu piemērotību ģenerālprokurora amatam.

Padome pārmet, ka likumprojektā nav paredzēts, ka ģenerālprokurora amata kandidātam, ja viņš nav prokurors, būtu jākārto prokurora kvalifikācijas eksāmens, lai tādējādi varētu pārliecināties par kandidāta profesionālo zināšanu līmeni, kā tas minēts attiecībā uz kļūšanu par AT tiesnesi personai, kura iepriekš nav ieņēmusi tiesneša amatu.

Ģenerālprokurora padome norāda, ka atbilstoši starptautisko institūciju ieteikumiem ģenerālprokurora amata kandidāta izvērtēšana būtu jāveic profesionālai un neatkarīgai tiesu varas pārstāvju koleģiālai institūcijai, piemēram, Tieslietu padomei, nevis komisijai, kuras sastāvā iekļauts tikai viens Tieslietu padomes deleģēts tiesnesis un viens prokuroru deleģēts pārstāvis.

Paziņojumā masu medijiem tiek kritizēts, ka likumprojektā nav noteikts, kam būs tiesības deleģēt prokuroru pārstāvi, kā arī nav norādīts, ka šim pārstāvim jābūt prokuroram. No piedāvātās likumprojekta redakcijas izriet, ka pārstāvis var būt arī prokuratūras darbinieks, uzsver padome. Prokuratūras kā tiesu varas institūcijas tiesības deleģēt pārstāvi minētajā komisijā likumprojekts neparedz, secinājusi Ģenerālprokurora padome. Tajā pašā laikā komisijas sastāvā paredzēts iekļaut Valsts prezidenta, Satversmes tiesas, kas var nebūt tiesnesis, un tieslietu ministra pilnvarotu pārstāvi.

Padome uzsver, ka TM sagatavotajos grozījumos piedāvāts ierobežot virsprokuroru pilnvaru termiņu, proti, ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Liegums minētajām amatpersonām ieņemt amatu ne vairāk kā divus termiņus vērtējams kā profesionālās izaugsmes būtisks ierobežojums amatpersonām ar ilgstošu profesionālo un vadītāja pieredzi, uzskata Ģenerālprokurora padome.

Ģenerālprokurora padome uzskata, ka likumprojekta sagatavošanā nav ņemts vērā spēkā esošais prokuratūras darbības regulējums, tādēļ neatbalsta likumprojekta tālāko virzību piedāvātajā redakcijā.

Vienlaikus Ģenerālprokurora padome uzsver nepieciešamību "turpināt darbu pie likumprojekta pilnveidošanas, lai pēc tā pieņemšanas praksē nerastos virkne jautājumu, uz kuriem nav rodamas tiesiski pamatotas atbildes".

Ģenerālprokurora padomes priekšsēdētājs ir ģenerālprokurors, bet padomes locekļi ir Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas virsprokurors, Metodikas nodaļas virsprokurors, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors, Zemgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors, Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors, Vidzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors, Latgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurors, kā arī prokuratūras administratīvais direktors.

Jau ziņots, ka Bordāns nesen ir iesniedzis Tieslietu padomes priekšsēdētājam, AT priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam vairākus priekšlikumus ģenerālprokurora amata kandidātu atlases procesa izmaiņām.

Bordāns uzskata, ka ģenerālprokurora amata pretendentu atlases kārtībai būtiski jāatšķiras no tās, kāda tā ir bijusi līdz šim. Ģenerālprokurora amata piemērotākā kandidāta izvēle ir jānodod koleģiālai institūcijai – Tieslietu padomei.

Viņa priekšlikums izmaiņām Prokuratūras likumā paredz, ka pretendents savu kandidatūru piesaka personīgi bez starpniekiem. Savukārt Tieslietu padome izveido pretendentu vērtēšanas komisiju un nosaka vienotus kritērijus. Tad komisija novērtē visus pretendentus un virza tos izskatīšanai Tieslietu padomē. Pēc tam padome piemērotāko kandidātu virza uz Saeimu apstiprināšanai amatā.

Patlaban likums paredz, ka Saeima ģenerālprokuroru amatā ieceļ uz pieciem gadiem pēc AT priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tieslietu padomi. Ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms ģenerālprokurora pilnvaru izbeigšanās AT priekšsēdētājam savus ierosinājumus par amata kandidātu var izteikt Ģenerālprokurora padome, AT plēnums, tiesnešu vai prokuroru profesionālās biedrības, kā arī fiziskā persona, piesakot savu kandidatūru.

Nākamgad pilnvaras izbeigsies gan pašreizējam ģenerālprokuroram, gan pašreizējam Augstākās tiesas priekšsēdētājam, attiecīgi Bičkovičam – 15. jūnijā un Ērikam Kalnmeieram – 11. jūlijā.