Otro dienu turpinot sparīgas diskusijas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā par valdošās koalīcijas iesniegtajiem likumu grozījumiem, kas pašvaldības domi ārkārtas vēlēšanu gadījumā ļautu ievēlēt uz termiņu līdz pat sešiem gadiem, komisija konceptuāli atbalstīja likumprojektus virzīšanai izskatīšanai Saeimā 1. lasījumā un rosinās to izskatīšanu kā steidzamu.
Balsojumi komisijā trešdien iezīmēja gan plaisu šajā jautājumā pašas koalīcijas iekšienē, "KPV LV" demonstrējot atšķirīgu nostāju, gan opozīcijas pretestību, diviem komisijas locekļiem no "Saskaņas" frakcijas demonstratīvi atstājot sēžu zāli balsojumu par likumprojektu tālāko gaitu laikā.
Koalīcijā esošās frakcijas "KPV LV" vadītāja vietnieks Ēriks Pucens jau otrdien teica, ka frakcija gan parakstījusi grozījumu iesniegšanu, taču kopš tā brīža radušies jautājumi, tāpēc ierosināja sākt tikai diskusiju, bet lēmuma pieņemšanu par grozījumu tālāko virzību atlikt uz nedēļu.
Arī trešdien Pucens teica, ka likumprojektu sasteigtā virzīšanas gaita "liek mūsu vēlētājiem apšaubīt demokrātiskos procesus Latvijā". KPV LV frakcijas trešdien pēcpusdienā sēdē lems par savu turpmāko rīcību iespējamo Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu gadījumā, taču balsojumos komisijas sēdē trešdien par steidzamības rosināšanu, konceptuālu atbalstu likumu grozījumiem un datumu noteikšanu izskatīšanai Saeimas sēdē Pucens nebalsoja.
Abi koalīcijas iesniegtie likumu grozījumi ar pārējo sešu koalīcijas deputātu balsīm tika konceptuāli atbalstīti pirmajam lasījumam Saeimā. Tāpat komisijas vairākums nobalsoja, ka komisija aicinās tos izskatīt kā steidzamus divos lasījumos un iekļaut jau ceturtdienas, 12. decembra, Saeimas sēdē, priekšlikumu iesniegšanas termiņu pirms otrā lasījuma noteikt vienas dienas garumā un otrajā lasījumā likumprojektus izskatīt 19. decembrī.
Brīdī, kad koalīcijas deputātiem raiti gāja balsošana par likumprojektu steidzamu virzīšanu, "Saskaņas" deputāts Sergejs Dolgopolovs paziņoja, ka pametīs sēžu zāli, jo notiekošais "cirks ir interesants, bet ne auglīgs". Viņam pievienojās komisijas locekle Regīna Ločmele-Luņova, kura divu dienu laikā bija ļoti aktīvi komisijā diskutējusi par šiem likumu grozījumiem. Abu deputātu frakcijas biedre un komisijas vadītāja Inga Goldberga (S) palika un turpināja vadīt sēdi. Viņa gan, norādot uz sasteigtu šo grozījumu virzīšanu, pauda nožēlu, ka komisijai būs tā, kam jāmeklē atbildes, ja šie likuma grozījumi tiks apstrīdēti Satversmes tiesā.
Trešdien, turpinot uzklausīt ekspertu viedokļus, komisijā savu skatījumu sniedza Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Edvīns Danovskis un Valsts prezidenta padomnieks Jānis Pleps. Danovskis sacīja, ka birojs abiem likumprojektiem nesaskata problēmas no atbilstības Satversmei un tiesību sistēmas viedokļa. Vai šos jautājumus var atrisināt citādā veidā un citādā laika grafikā, ir deputātu politiskas izšķiršanās jautājums, norādīja eksperts.
Juridiskā biroja pārstāvis atzina, ka neredz vēlēšanu vienlīdzīguma un "vienas balss vienās vēlēšanās" principa pārkāpumu gadījumā, ja ārkārtas vēlēšanās dome tiktu ievēlēta uz garāku termiņu un nākamajās kārtējās vēlēšanās vēlētājs balsotu citā pašvaldībā. Danovskis arī sacīja, ka likumu grozījumiem būtu nepieciešami redakcionāli uzlabojumi tālākajā izskatīšanas gaitā.
Savukārt Pleps uzsvēra, ka no Satversmes viedokļa būtiski ir, lai par grozījumiem, kas skar vēlēšanu sistēmu, būtu bijusi atbildīga un nopietna diskusija Saeimā, un divu dienu darbs komisijā par to liecina. Pleps aicināja deputātus vienmēr uzmanīgi ieklausīties Saeimas Juridiskā biroja viedoklī. Prezidenta padomnieks arī norādīja, ka šādu grozījumu pieņemšana ir deputātu politiskā izšķiršanās jautājums, tādēļ nedaudz dīvaini, ka politiski jautājumi tiek uzdoti prezidenta padomniekam un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvim. Tāpat Pleps norādīja, ka sniedzis tikai atbildes uz komisijas jautājumiem šajā likumdošanas posmā, bet par to, vai tas ir labs vai ne tik labs risinājums, jau būs jālemj, kad pieņemtie likumi nonāks līdz Valsts prezidentam.
"Delfi" jau ziņoja, ka, otrdien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai sākot darbu pie valdošās koalīcijas iesniegtajiem likumu grozījumiem, kas pašvaldības domes atlaišanas un ārkārtas vēlēšanu gadījumā ļautu ievēlēt domi uz ilgāku laiku nekā likumā paredzēto četru gadu termiņu, komisijas sēdē raisījās tik saspringtas diskusijas, ka komisija nepaspēja uzklausīt visus uzaicinātos, tāpēc darbu pie šī dienas kārtības jautājuma turpinās trešdien.
Pagājušā nedēļā valdošās koalīcijas pārstāvji Saeimā iesniedza grozījumus likumā "Par pašvaldībām un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kas paredzētu jaunu kārtību, ja pašvaldības dome tiek atlaista, kad līdz tās pilnvaru beigām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem. Paredzēts noteikt, ka pēc atlaišanas jaunievēlētās domes pilnvaru laiku veidotu gan iepriekšējās domes atlikušais termiņš, gan arī pilnais četru gadu termiņš, kas paredzēts pēc kārtējām vēlēšanām.
Grozījumi likumos arī paredzētu samazināt laiku no 15 līdz deviņiem mēnešiem pirms kārtējām vēlēšanām, kad domes atlaišanas gadījumā ārkārtas vēlēšanas netiek rīkotas un domes vadība tiek uzticēta pagaidu administrācijai līdz kārtējo vēlēšanu brīdim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
