'KPV LV' panāk kompromisu domes termiņa jautājumā; neatklāj nostāju par RD atlaišanu  (58)

Pēc koalīcijas partneru sarunām trešdienas vakarā "KPV LV" frakcijas vadītāja vietnieks Ēriks Pucens žurnālistiem sacīja, ka bija spraigas diskusijas un viens kompromiss ir panākts. Proti, tiks no vienas līdz četrām dienām pagarināts priekšlikumu uz otro lasījumu iesniegšanas termiņš. Iecere likumu grozījumus skatīt steidzamības kārtībā paliek spēkā, atzina Pucens.

Tomēr viņš piebilda, ka ceturtdien no rīta vēl būs saruna frakcijā, kur tiks pieņemts gala lēmums. Pucens skaidroja, ka argumenti, ar ko pārliecināja partnerus, bijuši – lai vairāk laika sagatavot priekšlikumus un lai Saeimas Juridiskais birojs var labāk sagatavoties atbildīgās komisijas sēdei.

Arī "Jaunās Vienotības" frakcijas vadītāja vietnieks Aldis Adamovičs žurnālistiem sacīja, ka frakcija atbalsta likumu grozījumu skatīšanu kā steidzamu, jo priekšā ir trīs svētku nedēļas.

"Delfi" jau ziņoja, ka balsojumi Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien iezīmēja gan plaisu šajā jautājumā pašas koalīcijas iekšienē, "KPV LV" demonstrējot atšķirīgu nostāju, gan opozīcijas pretestību, diviem komisijas locekļiem no "Saskaņas" frakcijas demonstratīvi atstājot sēžu zāli balsojumu par likumprojektu tālāko gaitu laikā.

Pucens jau otrdien teica, ka frakcija gan parakstījusi grozījumu iesniegšanu, taču kopš tā brīža radušies jautājumi, tāpēc ierosināja sākt tikai diskusiju, bet lēmuma pieņemšanu par grozījumu tālāko virzību atlikt uz nedēļu. Arī trešdien komisijā Pucens teica, ka likumprojektu sasteigtā virzīšanas gaita "liek mūsu vēlētājiem apšaubīt demokrātiskos procesus Latvijā". Balsojumos komisijas sēdē trešdien par steidzamības rosināšanu, konceptuālu atbalstu likumu grozījumiem un datumu noteikšanu izskatīšanai Saeimas sēdē Pucens nebalsoja.

Abi koalīcijas iesniegtie likumu grozījumi ar pārējo sešu koalīcijas deputātu balsīm tika konceptuāli atbalstīti pirmajam lasījumam Saeimā. Tāpat komisijas vairākums nobalsoja, ka komisija aicinās tos izskatīt kā steidzamus divos lasījumos un iekļaut jau ceturtdienas, 12. decembra, Saeimas sēdē, priekšlikumu iesniegšanas termiņu pirms otrā lasījuma noteikt vienas dienas garumā un otrajā lasījumā likumprojektus izskatīt 19. decembrī.

"KPV LV" frakcijas trešdien pēcpusdienā sēdē lēma par savu turpmāko rīcību iespējamo Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu gadījumā, nepārprotami signalizējot par viedokļu atšķirībām ar koalīcijas partneriem. Savukārt koalīcijas partneri trešdien neoficiāli portālam "Delfi" atzina, ka "KPV LV" vēlas ar šādu rīcību nodrošināties, ka varēs startēt koalīcijā ar partneriem iespējamās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.

Trešdien pēcpusdienā frakcijas sēdes laikā pie žurnālistiem iznāca "KPV LV" frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs, kurš skaidroja, ka "situācija ar Rīgas domi ir nopietna, bet mēs redzam, ka ir virsvērtības, un tās virsvērtības ir demokrātija. Tas, ko mēs vēlamies, lai mūsu sadarbības partneri saprot, ka demokrātija, mūsuprāt, ir četri gadi domes darba termiņam".

Zakatistovs atzina, ka attiecībā uz krīzi Rīgā sabiedrībai šobrīd ir grūti saprast, ka Rīgā ir atkritumu krīze, jo atkritumi tiek regulāri savākti. Ja koalīcija izmanto argumentu, ka Rīgā ir atkritumu krīze, tad, iespējams, caurmēra cilvēks viņus nesapratīs, jo tas nav acīmredzams, uzskata Zakatistovs.

"Līdz ar to mēs koalīcijas ietvaros esam visuzmanīgākie ar steidzamību šī jautājuma risināšanā par laika pagarināšanu domes darbībai. Mēs ar saviem koalīcijas partneriem turpinām sarunas, lai vienotos par rīdziniekiem izdevīgāko rīcību," sacīja frakcijas vadītājs.

Tajā brīdī uz jautājumu, vai frakcija ceturtdien neatbalstīs grozījumus par domes darba garāku termiņu, viņš atbildēja, ka "frakcijas sēde vēl nav beigusies un priekšā sēde ar sadarbības partneriem". Tomēr Zakatistovs piebilda, ka "mēs konsekventi esam valdībā ministru līmenī balsojuši pret ārkārtējo situāciju un mēs neesam balsojuši par Rīgas domes jautājumiem Saeimā, jo uzskatām, ka Rīgas dome neatšķiras no citām domēm Latvijā. Uzskatām, ka ar pašvaldību jautājumiem ir jānodarbojas pašvaldībām".

Savkārt uz jautājumu par atbalstu Rīgas domes atlaišanai Zakatistovs atbildēja izvairīgi norādot, ka "mēs turpināsim sarunas, un tās ir nopietnas un svarīgas gan vēlētājiem, gan rīdziniekiem".

Par sarunu saturu ar partneriem frakcijas vadītājs skaidroja, ka tās ir dažādas lietas. "Mums ir svarīgi ievērot demokrātiju un Satversmi, četru gadu termiņu domei. Par atlaišanu uzklausīsim, kas partneriem sakāms, un kā šo situāciju vērst par labu rīdziniekiem. Tas vēl pirms valdības sēdes jāizlemj. Jūs jau esat redzējuši, ka koalīcija ir koleģiāla, un sarunas vēl nav beigušās. Nav vienošanās par sarunu gaitu un kad tieši tiks pieņemts lēmums," sacīja Zakatistovs.

Uz "Delfi" jautājumu, vai sarunu objekts ir arī tas, kā "KPV LV" startēs un vai kopā ar partneriem, ja domi atlaiž, Zakatistovs atbildēja: "Tas ir taktisks jautājums. Ja tās vēlēšanas notiek, tad ko mēs vēlamies pateikt rīdziniekiem šo ārkārtas vēlēšanu sakarā? Tas, kādā veidā koalīcijas partneri varētu veidot sarakstu, ir ļoti svarīga ziņa, bet gala rezultāta par šo nav. Varu apstiprināt, ka šī ir sarunu sastāvdaļa."

Arī Ēriks Pucens jau pēc sarunām ar koalīcijas partneriem uz jautājumu par "KPV LV" nostāju par Rīgas domes atlaišanu sacīja, ka "spriedīs tad, kad likumprojekts būs Saeimā". Pirms tam gan spriedīs ministri, un par to tad lems pirmdien sadarbības sanāksmē, atzina Pucens.

"Delfi" jau ziņoja, ka, otro dienu turpinot sparīgas diskusijas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā par valdošās koalīcijas iesniegtajiem likumu grozījumiem, kas pašvaldības domi ārkārtas vēlēšanu gadījumā ļautu ievēlēt uz termiņu līdz pat sešiem gadiem, komisija konceptuāli atbalstīja likumprojektus virzīšanai izskatīšanai Saeimā 1. lasījumā un rosinās to izskatīšanu kā steidzamu.

Otrdien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai sākot darbu pie valdošās koalīcijas iesniegtajiem likumu grozījumiem, kas pašvaldības domes atlaišanas un ārkārtas vēlēšanu gadījumā ļautu ievēlēt domi uz ilgāku laiku nekā likumā paredzēto četru gadu termiņu, komisijas sēdē raisījās tik saspringtas diskusijas, ka komisija nepaspēja uzklausīt visus uzaicinātos, tāpēc darbu pie šī dienas kārtības jautājuma turpināja trešdien.

Pagājušā nedēļā valdošās koalīcijas pārstāvji Saeimā iesniedza grozījumus likumā "Par pašvaldībām un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kas paredzētu jaunu kārtību, ja pašvaldības dome tiek atlaista, kad līdz tās pilnvaru beigām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem. Paredzēts noteikt, ka pēc atlaišanas jaunievēlētās domes pilnvaru laiku veidotu gan iepriekšējās domes atlikušais termiņš, gan arī pilnais četru gadu termiņš, kas paredzēts pēc kārtējām vēlēšanām.

Grozījumi likumos arī paredzētu samazināt laiku no 15 līdz deviņiem mēnešiem pirms kārtējām vēlēšanām, kad domes atlaišanas gadījumā ārkārtas vēlēšanas netiek rīkotas un domes vadība tiek uzticēta pagaidu administrācijai līdz kārtējo vēlēšanu brīdim.