Atgriešanos baltā zirgā vai varas grožus citiem – ko nestu Rīgas domes atlaišana  (30)

Rīgas domes atlaišanu rosinājusi nozares ministrija, jo, tās ieskatā, pašvaldība jau otro reizi nespēj izpildīt vienu no tās autonomajām funkcijām – nodrošināt atkritumu apsaimniekošanu. Nākamnedēļ, 17. decembrī, šo jautājumu varētu skatīt valdība. Galavārds gan vēl būs jāsaka Saeimai – dome tiek uzskatīta par atlaistu no brīža, kad par to nobalso parlaments. Tiesa, Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais likumprojekts paredz ārkārtas vēlēšanas nākamā gada 29. februārī, datumu Saeima vēl var mainīt.

Socioloģisko pētījumu aģentūras "Factum" aptaujas dati rāda: ja novembrī notiktu Rīgas domes vēlēšanas, "Saskaņu" atbalstītu 24% vēlētāju, "Attīstībai/Par!" – 17%, savukārt "Jauno Vienotību" – 16%. Nacionālā apvienība un Jaunā konservatīvā partija katra atsevišķi saņemtu 9% vēlētāju atbalstu, bet tagadējā Rīgas mēra partija "Gods kalpot Rīgai" – 7%. Tikpat daudz vēlētāju būtu gatavi atbalstīt RD nepārstāvēto Latvijas Krievu savienību (LKS). Aptauja arī rāda, ka domē ar 6% vēlētāju atbalstu iekļūtu partija "Progresīvie", taču noteikto 5% barjeru nepārkāptu Zaļo un zemnieku savienība un Latvijas Reģionu apvienība – katru atsevišķi atbalstītu 2% vēlētāju.

Tiesa, vēlēšanu jautājuma sakarā nesen medijus pāršalca ziņa, ka vēlēšanās būtu gatavs kandidētarī kādreizējais pilsētas mērs, šobrīd eiroparlamentārietis, Nils Ušakovs (S), kuru šī gada 4. aprīlīpašvaldību ministrs Juris Pūce (AP) atstādināja no amata aizdomās par iespējamiem likumpārkāpumiem.

Telefonsarunā Ušakovs portālam "Delfi" norādīja, ka nedz savu personīgo gatavību, nedz iespējamo kandidātu sarakstu un sadarbību ar citām partijām detalizēti nekomentēs līdz brīdim, kamēr "Saskaņa" nebūs pieņēmusi lēmumus. "Viss, kas būs saistīts ar vēlēšanām – kandidātiem, partneriem, sarakstu –, par to mēs lemsim atsevišķi un nekavējoties par pieņemtajiem lēmumiem informēsim.