Latvija iestājas par ambicioziem klimatneitralitātes mērķiem, bet tikai ar piebildi, ka jābūt arī ambicioziem līdzekļiem, lai ieceres sasniegtu, nevis tās paliktu uz papīra. Tā ceturtdien Briselē premjers Krišjānis Kariņš žurnālistiem atzina pirms Eiropadomes sanāksmes, kurā Eiropas Savienības (ES) valstu līderiem jāvienojas ne tikai par klimata jautājumiem, arī par ES budžetu septiņiem gadiem. Tiesa, cik lielām jābūt investīcijām klimatneitralitātes sasniegšanai, Latvijas Ministru prezidents skaidri neatbildēja.
Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija novembra beigās pieņēma stratēģisku ilgtermiņa redzējumu par pārtikušas, modernas, konkurētspējīgas un klimatneitrālas ekonomikas izveidi līdz 2050. gadam. Arī Latvija ir atbalstījusi ES mērķi līdz šim laikam kļūt par vienu no pirmajiem reģioniem, kas sasniedz siltumnīcefekta gāzu emisiju neto nulles līmeni jeb klimatneitralitāti, intensificējot un paplašinot rīcību klimata pārmaiņu ierobežošanā, vienlaikus sniedzot ieguldījumu gan globālo klimata pārmaiņu mazināšanā, gan ES ekonomikas modernizācijas un konkurētspējas palielināšanā.
Eiropadomes sanāksmi ievadīja arī organizācijas "Greenpeace" aktīvistu akcijas – viņi uzkāpa uz tā dēvētās Eiropas ēkas, kur līderiem jātiekas, izkarināja lielu plakātu, iededzināja briesmu signālugunis un iedarbināja sirēnas. Viņu ieskatā, klimatneitralitātes apņemšanās ir nepietiekama. Kā vēlāk rakstīja pazīstamais politikas analītikas medijs "Politico," plakāts tika noņemts, daudzi aktīvisti arestēti un nogādāti vietējā policijas iecirknī vēl pirms pēcpusdienas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
