Ja Saeima nobalsos par Rīgas domes atlaišanu, pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām varētu būt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Edvīns Balševics, paredz VARAM sagatavotais Rīgas domes atlaišanas likumprojekts, par kuru valdība plāno lemt 17. decembrī.
Pagaidu administrācijā kā vadītāja vietnieks varētu strādāt Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet par administrācijas locekli – Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.
Ārkārtas vēlēšanas galvaspilsētā tiek plānotas 2020. gada 29. februārī.
Saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" pieņemot likumu par domes atlaišanu, pēc Ministru kabineta priekšlikuma attiecīgajā administratīvajā teritorijā tiek iecelta pagaidu administrācija. Pagaidu administrācija pilda likumos paredzētās domes funkcijas un darbojas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome.
Kā uzsver VARAM, pagaidu administrācijas locekļi izvēlēti, ņemot vērā viņu iepriekšējo pieredzi darbā valsts pārvaldē, personu reputāciju un izglītību, lai nodrošinātu pagaidu administrācijas spēju efektīvi darboties un risināt pašvaldību darbībā nepieciešamo stratēģisko un operatīvo uzdevumu izpildi.
Pagaidu administrācijas vadītājs pildīs domes priekšsēdētāja pienākumus, bet viņa vietnieks veiks vicemēra pienākumus. Savukārt pagaidu administrācijas loceklis pildīs komitejas vadītājam normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. Atlīdzība par šo darbu veikšanu administrācijas pārstāvjiem būs tāda pati kā priekšsēdētājam, vicemēram un komitejas vadītājam.
Tā kā pagaidu administrācijā nav paredzēts veidot komitejas, tad pēc būtības domes kompetences jautājumu loks un atbildība par lēmumprojektiem tiks sadalīta starp pagaidu administrācijas locekļiem.
Anotācijā arī skaidrots, ka no 2020. gada 1. janvāra gadījumos, kad pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība, kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņems pašvaldības izpilddirektors. Tā kā pagaidu administrācijas vadītājs pildīs Rīgas domes priekšsēdētājam normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, tad viņš varēs dot norādījumus izpilddirektoram vai citai administrācijas amatpersonai, kurai ir uzticēta attiecīgu pašvaldības kapitāla daļu pārvaldīšana. "Tādējādi tiks nodrošināta lielāka kontrole par pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldīšanu," plāno VARAM.
Kā ierakstīs likumprojekta 1. pantā, tā mērķis esot novērst situāciju, kad Rīgas dome pieļauj nelikumīgu rīcību un nepilda Atkritumu apsaimniekošanas likumā, likumā "Par pašvaldībām" un citos normatīvajos aktos noteikto pašvaldības autonomo funkciju – sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu.
Dokumenta anotācijā ministrija uz vairāk nekā desmit lappusēm plaši izklāsta pašvaldības neizdarītos darbus atkritumu apsaimniekošanas jomā, VARAM skatījumā pārkāptos normatīvos aktus un nepildītos tiesu spriedumus, kas, VARAM ieskatā, ir pietiekams pamats domes atlaišanai.
"Pamatojoties uz to, ka Saeima var atlaist domi, ja tā atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai nepilda tiesas spriedumus [...] ir izstrādāts likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu, ņemot vērā iepriekš norādītos pārkāpumus, ko minētā pašvaldībā pieļāvusi šā sasaukuma darbā, kā arī šo pārkāpumu apjomus, kas liecina par pašvaldības domes nespēju savā darbībā ievērot normatīvos aktus," teikts dokumentā.
Kā vēstīts, VARAM nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām – nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.
VARAM izstrādātais lēmumprojekts sākotnēji būs jāskata Ministru kabinetam, bet pēc tam arī Saeimai. Dome tiek uzskatīta par atlaistu no brīža, kad par to nobalso Saeima.
Valdošās koalīcijas partijas pārsvarā ir paudušas atbalstu iecerei atlaist Rīgas domi, gan uzsverot, ka vēlas iepazīties ar konkrētu likumprojekta tekstu un tā pamatojumu, savukārt tik lielas vienprātības nav par likumu grozījumiem, kas Rīgas domes iespējamās ārkārtas vēlēšanās ļautu pašvaldības domi ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.
Rīgas domē kopumā strādā 60 deputāti. Pašreizējā sasaukumā domē ir ievēlēti pārstāvji no sešiem politiskajiem spēkiem – partijas "Vienotība", "Latvijas attīstībai", "Saskaņa", "Gods kalpot Rīgai", Jaunās konservatīvās partijas un nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
