Pēc misēkļa atzīšanas Saeima konceptuāli atbalsta domes termiņa pagarināšanu  (21)

Tomēr sēdes laikā misēklis tika novērsts, abi likumu grozījumi atzīti par steidzamiem un konceptuāli atbalstīti pirmajā lasījumā. Otrajā un galīgajā lasījumā tos plānots skatīt Saeimas sēdē pēc nedēļas.

"Delfi" jau ziņoja, ka Saeimas valdošās koalīcijas iesniegtie likumu grozījumi, kas netieši saistīti ar iespējamo Rīgas domes atlaišanu, šonedēļ raisīja tik spraigas diskusijas, ka to apspriešana un ekspertu viedokļu uzklausīšana komisijā iestiepās divu dienu garumā.

Opozīcijas galvenie iebildumi bija par to, ka būtiskas vēlēšanu sistēmas izmaiņas tiek pieņemtas sasteigti un bez sabiedrības viedokļa izzināšanas, kā arī, pagarinot domes darbības iespējamo termiņu, var tik pārkāpts vēlēšanu vienlīdzīguma princips.

Tomēr opozīcijas iebildumi nerada dzirdīgas ausis un koalīcijas deputāti komisijā, izņemot "KPV LV" pārstāvi Ēriku Pucenu, nobalsoja par šo grozījumu skatīšanu steidzamības kārtībā divos lasījumos, nosakot vienu dienu priekšlikumu iesniegšanai starp lasījumiem. Trešdienas pēcpusdienā pēc "KPV LV" iebildēm koalīcija gan vienojās pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu uz četrām dienām.

Taču ceturtdien Saeimas sēdē, Bluķei referējot komisijas vārdā par grozījumu likumā "Par pašvaldībām" un neprasot balsot par steidzamību pirms debatēm pirmajā lasījumā, izrādījās, ka par steidzamību nevar balsot pēc debatēm. Tādējādi likumprojekts tika konceptuāli apstiprināts parastā kārtībā pirmajā lasījumā, priekšlikumu termiņu nosakot piecu dienu garumā.

Apjaušot savu kļūdu, koalīcijas pārstāvji atkārtoti iesniedza identisku projektu un lūdza Saeimas sēdē lemt par tā nodošanu atbildīgajai komisijai. Opozīcijas pārstāvji iebilda, ka Saeimas kārtības rullis tā nepieļauj rīkoties, ja Saeima tikko nobalsojusi par tādu pašu likumu. Tomēr Saeimas Juridiskais birojs sniedza skaidrojumu, ka tā var rīkoties, ja iepriekš Saeima likumprojektu atbalstījusi, nevis noraidījusi.

Bluķe atzina savu kļūdu no Saeimas tribīnes, ka sajaukusi rindiņas, un lūdza nodot komisijai šo steidzami nepieciešamo likumprojektu. Saeima nobalsoja par projekta nodošanu komisijai, un Saeimas sēdes pārtraukumā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāja Inga Goldberga (S) sasauca sēdi. Komisija likumprojektu izskatīja un pēc pārtraukuma to iekļāva darba kārtībā. Saeima nobalsoja gan par iekļaušanu darba kārtībā, gan izskatīšanu kā steidzamu. Pēc atkārtotām debatēm Saeima atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā, nosakot termiņu priekšlikumu iesniegšanai četru dienu garumā.

Viens no iesniedzējiem Daniels Pavluts (AP) no tribīnes pateica paldies visiem iesaistītajiem, kas palīdzēja "novērst procedurālu kļūdu". Pavļuts arī aicināja likumprojektu atbalstīt norādot, ka ir jau valdības nākamās nedēļas sēdes darba kārtībai iesniegts likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu.

Jau iepriekš, kad ceturtdien Saeima pirmo reizi skatīja šos grozījumus, Pavļuts skaidroja, ka likumu grozījumi nepieciešami, jo pagaidu administrācijas darbs domē ilgāk nekā gadu, kā to patlaban paredz likums, var kļūt par problēmu, jo tas nav demokrātiski. Tādēļ koalīcija rosina no 15 līdz deviņiem mēnešiem samazināt maksimālo termiņu, kurā domi atlaišanas gadījumā var vadīt pagaidu administrācija. Savukārt domes kārtējā termiņa – četru gadu – apvienošanu ar termiņu, uz kuru dome ievēlēta ārkārtas vēlēšanās, ja tas nav garāks par 24 mēnešiem, grozījumu iesniedzēji to pamatoja ar lietderības apsvērumu un līdzekļu taupīšanu.

Savukārt otru saistīto grozījumu "Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā" Saeima pieņēma kā steidzamu pirmajā lasījumā bez aizķeršanās, nosakot termiņu priekšlikumu iesniegšanai uz otro lasījumu četras dienas. "KPV LV" frakcijas deputātu lielākā daļa gan neatbalstīja abu likumu grozījumu izskatīšanu steidzami, nepiedaloties balsojumos par steidzamību un identiskā, atkārtoti iesniegtā projekta nodošanu atbildīgajai komisijai.

Pagājušā nedēļā valdošās koalīcijas pārstāvji Saeimā iesniedza grozījumus likumā "Par pašvaldībām" un "Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā", kas paredzētu jaunu kārtību, ja pašvaldības dome tiek atlaista, kad līdz tās pilnvaru beigām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem. Paredzēts noteikt, ka pēc atlaišanas jaunievēlētās domes pilnvaru laiku veidotu gan iepriekšējās domes atlikušais termiņš, gan arī pilnais četru gadu termiņš, kas paredzēts pēc kārtējām vēlēšanām.

Grozījumi likumos arī paredzētu samazināt laiku no 15 līdz deviņiem mēnešiem pirms kārtējām vēlēšanām, kad domes atlaišanas gadījumā ārkārtas vēlēšanas netiek rīkotas un domes vadība tiek uzticēta pagaidu administrācijai līdz kārtējo vēlēšanu brīdim.