Nacionālā apvienība kongresā paziņo, ka prasīs 'nulles līmeņa' vēlētas struktūras pašvaldībās  (109)

Dzintars sacīja, ka tādas nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka jauno pašvaldību, kas tiks izveidotas pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR), katras teritorijas iedzīvotāju un viņu vajadzības tiktu sadzirdētas. Dzintars arī piebilda, ka kopumā partija atbalsta lielāku novadu veidošanu, bet "velns slēpjas detaļās, un ir ļoti būtiski, kā to izdarīt".

Partijas biedrs un Saeimas deputāts Jānis Dombrava savā runā kongresā jau detalizētāk ieskicēja partijas nodomus novadu reformas sakarā. Dombrava norādīja, ka katrā valstī ir sava unikāla situācija, tādēļ nevar tieši piemērot citu valstu modeļus.

Deputāts uzsvēra, ka ATR gadījumā nav tik svarīgi, kāds būs pašvaldību skaits, bet gan tas, kāda būs dzīve pēc reformas cilvēkiem Latvijā, tajā skaitā visnomaļākajos ciematos. "Mums tas rūp un uzliek pienākumu nonākt pie laba rezultāta," partijas mērķi novadu reformā iezīmēja Dombrava.

Saeimas deputāts definēja vairākus konkrētus partijas mērķus, ko tā vēlas sasniegt ATR gaitā. NA vēlas noteikt reģionālās nozīmes centrus, jo uzskata, ka tas dos jaunu impulsu attīstībai vairākās Latvijas vietās.

Dombrava atzina, ka pēc pēdējās novadu reformas 2009. gadā daudzviet vara attālinājās no cilvēkiem, dzīve apsīka un cilvēki pameta Latviju. Tāpēc partija iestāsies par "nulles līmeņa" vēlētām padomēm.

Mērķis ir tieši vēlēts "nulles līmenis" – pagastos un pilsētās vēlētas padomes –, kas strādās uz brīvprātības principiem un risinās saimnieciskus uzdevums. Piemēram, pieņems lēmumus padziļināt grāvi, ieviest apgaismojumu un risināt citas iedzīvotāju problēmas. "Ja būs iespēja vienoties ar citām partijām, tad "nulles līmenis" varētu būt arī pirmās interneta vēlēšanas Latvijā.

Tāpat NA rosinās mainīt terminoloģiju, lai mainītu nosaukumus un definētu kultūrvēsturiskas teritorijas. Partija rosinās arī mainīt pašvaldības izveides kritērijus un paredzēt īpašu statusu pierobežai.

Dombrava sacīja, ka tiks rosināts mainīt arī dažas teritorijas patlaban jau Saeimā esošā likumprojekta novadu piedāvājumā, tomēr konkrētas lietas kongresā nenosauca.

Tuvāko gadu laikā valsts un pašvaldību darbs strauji mainīsies digitalizācijas iespaidā, tāpēc digitālā attīstība un ATR jāskata kopumā, sacīja Dombrava.

"Mēs panāksim, ka cilvēkiem būs iespēja ievēlēt pagastu, pilsētu un apriņķu vadību," kongresā solīja Dombrava. Viņš uzsvēra, ka Latvijai jālepojas ar savu zemes daudzumu, upēm un ezeriem. Cilvēki nav jāpārvieto uz lielajām pilsētām un savas valsts teritorija jāizmanto efektīvi, uzsvēra deputāts.

"Delfi" jau ziņoja, ka 7. novembrī pēc vairāku stundu debatēm un trauksmaina rīta, kad pie Saeimas ēkas protestēja iespaidīgs skaits reģionu un pašvaldību pārstāvju, Saeima konceptuāli atbalstījusi "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu", kas paredz no 2021. gada vidus Latvijā izveidot 39 pašvaldības esošo 119 vietā.

Par likumprojektu pirmajā lasījumā nobalsoja 70 deputāti, bet pret bija 13 deputāti. Jau debatēs vairāku stundu garumā iezīmējās tendence, ka visstingrāk pret likumprojektu iestājas Zaļo un zemnieku savienības deputāti, kas arī nobalsoja pret. Savukārt "Saskaņa" kopā ar valdošo koalīciju nobalsoja par likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Saeima arī atbalstīja noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam līdz 18. decembrim.

Jau pēc likumprojekta atbalstīšanas Saeima arī nobalsoja par speciālas komisijas izveidošanu Saeimā, kura uzņemtos īpašu atbildību par valsts nākotnei svarīgo reformu.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 29. oktobrī nolēma konceptuāli atbalstīt un virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā valdības iesniegto "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma" projektu. Saeima skatīs 7. novembra sēdē.

24. oktobrī Saeima, 71 deputātam balsojot par un 13 pret, nodeva valdības iesniegto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu atbildīgajai Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Valdība 15. oktobrī apstiprināja likumprojektu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums". Dienu pirms valdības sēdes pēc valdošajā koalīcijā panāktās vienošanās pēdējā brīdī tika precizēts likumprojekts, paredzot pēc reformas izveidot 39 pašvaldības – 5 republikas nozīmes pilsētas un 34 novadus.

Valdībā apstiprinātais likumprojekts nosaka administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas, administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvoto vietu statusa noteikšanas, to uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šajos jautājumos.

Tas paredz, ka Latvijas Republiku iedala republikas pilsētās un novados. Novada teritoriju iedala novada pilsētās un novada pagastos.

Projekts paredz, ka, apvienojot vai sadalot novadu, kā arī grozot tā robežu, tiek ievēroti šādi noteikumi: teritorija ir ģeogrāfiski vienota; novada teritorijā ir valsts attīstības plānošanas dokumentos (reģionālās politikas pamatnostādnēs vai nacionālajā attīstības plānā) noteikts reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs, izņemot Pierīgas novados; Pierīgas novados ir ne mazāk par 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju katrā; iespējama ilgtspējīga teritorijas ekonomiskā attīstība, un pašvaldībai ir spēja teritorijai piesaistīt nozīmīgas investīcijas; iespējams izveidot efektīvu izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīklu, sabiedriskā transporta un ceļu tīklu, kā arī komunālās saimniecības tīklu; ir pietiekams skolēnu skaits vismaz vienai perspektīvai vidusskolai; teritorija ir optimāli izveidota, lai pašvaldība var patstāvīgi nodrošināt tai likumos noteikto autonomo funkciju izpildi, izņemot gadījumus, ja likumos noteikts citādāk.

Pierīgas novadi šī likuma izpratnē ir novadu kopums, kas pieguļ Rīgai un sastāv no šādām novadu teritorijām – Ādažu novads, Ulbrokas novads, Salaspils novads, Ķekavas novads, Olaines novads un Mārupes novads.

Pēc šī likuma pieņemšanas un spēkā stāšanās pašreizējās republikas pilsētu un novadu pašvaldības turpina pildīt savas funkcijas un uzdevumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās pašvaldības domes pirmajai sēdei, kura tiek sasaukta šā likuma noteiktajā kārtībā 2021. gada 1. jūlijā.