Ja valdība un Saeima atbalstīs Rīgas domes atlaišanu, varētu apsvērt galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanas drīzāk rīkot marta pirmajā pusē, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Ja Saeimas apjomīgās darba kārtības dēļ likumu par Rīgas domes atlaišanu galīgajā lasījumā nepagūs pieņemt šonedēļ, tiek pieļauts, ka gala lēmums varētu tikt pieņemts janvāra pirmajā pusē.
Joprojām arī saglabājas neskaidrība par visu koalīcijas deputātu atbalstu Rīgas domes atlaišanai. Savukārt atsevišķu opozīcijas politiķu izteikumi neizslēdz iespēju viņiem izšķirties par atbalstu šādam likumam.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izskatīšanai valdībā virzītais likumprojekts paredz, ka Rīgas domes vēlēšanas notiek pirmajā sestdienā, kas iestājas divus mēnešus pēc likuma par atlaišanu spēkā stāšanās.
Plānots, ka Rīgas domes atlaišanas likumprojekts valdībā tiks skatīts 17. decembrī. Likumprojekts jāpieņem arī Saeimai.
Iepriekš kā iespējamais Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu datums minēts 29. februāris.
Kā ziņots, VARAM nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.
Turklāt pašlaik izskatīšanā Saeimā ir likumu grozījumi, kas paredz iespēju pašvaldības domi ārkārtas vēlēšanās ievēlēt uz ilgāku termiņu, kā arī pārskatīt pagaidu pašvaldības administrācijas darbības termiņu pašvaldības domes atlaišanas gadījumā.
Tas nozīmētu, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu gadījumā pašvaldība tiktu ievēlēta uz vairāk nekā pieciem gadiem. Ierastais pašvaldības domes pilnvaru termiņš ir četri gadi.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) gan atzinis, ka vēl ir atklāts jautājums, vai nepieciešams esošo kārtību mainīt šobrīd, jo daudziem varētu šķist, ka tas būtu tikai Rīgas domes gadījumam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
