Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) 16. decembra sēdē par jauno NEPLP vadītāju vienbalsīgi tika ievēlēts līdzšinējais NEPLP priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš, par NEPLP priekšsēdētāja vietnieku vienbalsīgi tika ievēlēta līdzšinējā NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete, portālu "Delfi" informēja padomē.
Kā uzsvēris NEPLP priekšsēdētājs Āboliņš, padomei ir jādefinē mērķi un konsekventi jāiet uz to realizāciju.
"Kā galvenos virzienus varu nosaukt Latvijas informatīvās telpas aizsargāšanu, atbalstu vietējā satura radīšanai, starptautisko sadarbību, kā arī medijpratības jautājumus. Tāpat redzu iespējas efektivizēt NEPLP biroja darba organizāciju. Mūsu komandā strādā patiešām jaudīgi profesionāļi un man ir žēl, ka tieši šiem cilvēkiem pēdējā gada notikumu dēļ bija jāiziet cauri vislielākajiem izaicinājumiem," uzsver Āboliņš.
"Šobrīd NEPLP ir svarīgi atgūt reputāciju un ar smagu ikdienas darbu mēs to izdarīsim. Padomi, pirmkārt, redzu kā nozares regulatoru, tādēļ esmu ļoti gandarīts, ka politiķi ir apsolījuši jau nākamgad sabiedrisko mediju kapitāldaļu turēšanas funkciju uzticēt jaunai institūcijai. Savukārt NEPLP ir vēl vairāk jāstiprina Monitoringa centrs un Juridiskā nodaļa, koncentrējoties uz tirgus regulāciju. Latvijas informatīvā telpa ir jāaizsargā un jāstiprina katru dienu. Ikdienā. Un tieši to arī ietver manis iepriekš nosauktās NEPLP prioritātes," uzskata Āboliņš.
NEPLP sēdē tika pieņemts lēmums par pienākumu un atbildības jomu sadali, ar kuru nolemts, ka Āboliņš pārrauga padomes darbu kopumā, īsteno ar informatīvas telpas aizsardzību saistītu jautājumu pārraudzību, Druviete īsteno starptautisko sadarbību un medijpratības jomas pārraudzību, bet Patriks Grīva veic komerciālo un nekomerciālo (tostarp – vietējo, reģionālo, nacionālo un pārrobežu) radio un televīziju jomas pārraudzību.
Padomes locekļi ir līdzatbildīgi par visām iepriekš uzskaitītajām atbildības jomām.
Padomes locekļi kopā īsteno:
- valsts SIA „Latvijas Televīzija" un valsts SIA "Latvijas Radio" pārraudzību;
- valsts SIA "Latvijas Televīzija" un valsts SIA "Latvijas Radio" kopprojektu pārraudzību;
- starpinstitucionālo sadarbību;
- grozījumu projektu izstrādi normatīvajos aktos, kas skar elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību;
- veic kabeļtelevīziju un elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu pēc pieprasījuma jomas pārraudzību.
Kā jau tika ziņots, 15. decembrī darba attiecības ar NEPLP pārtrauca līdzšinējā NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere, bet gada pirmajā pusē amatu NEPLP atstāja Gunta Līdaka.
Uz diviem vakantajiem amatiem tika izsludināts konkurss, kurā dokumentus iesniedza 17 personas.
Konkursā startē arī bijušais Saeimas deputāts Kārlis Seržants, žurnālists Jānis Eglītis, filozofs un publicists Ilmārs Šlāpins, režisors Jānis Ābele, žurnālists, pētnieks Oļģerts Tipāns un bijušais Latvijas Radio skaņu inženieris Andis Plakans. Tāpat savas kandidatūras pieteikuši korporatīvās komunikācijas praktiķis un pasniedzējs Ilmārs Jargans, Jekaterina Jerofejeva-Āboliņa, žurnāliste Ieva Kalderauska, Latvijas Kristīgā radio ziņu redaktore Ginta Linmeijere, rakstniece un žurnāliste Eva Mārtuža, Ilze Pētersone, žurnālists Jānis Zariņš un bijusī NEPLP locekle Aija Dulevska.
Jau iepriekš konkursam bija pieteikušies ilggadējā Latvijas Radio darbiniece, muzikoloģe Daiga Mazvērsīte, kādreizējais Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis un mūziķe Inese Šuļžanoka.
Kandidātu atlasei bija piesaistīta arī personālatlases kompānija "CV Online", un Kaimiņš uzsvēra, ka viņš un komisija nezinot, kurus kandidātus pēc atlases kompānijas piesaistes uzrunājis "CV Online" un kuri pieteikušies paši. Komisija vadītājs akcentēja, ka atlases kompānijas darbam atvēlētie 5000 eiro ir atmaksājušies, nodrošinot atbilstošu konkurenci uz NEPLP vakancēm.
Tālākajā procesā paredzēts veikt šo personu pārbaudi valsts attiecīgajos informācijas reģistros un pēc divām nedēļām aicināt uz Cilvēktiesību komisijas sēdēm, lai varētu viņus iztaujāt atklātās sēdēs, kurās varēs piedalīties visi Saeimas deputāti.
NEPLP ir neatkarīga pilntiesīga autonoma institūcija, kas darbojas, pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu un pārstāv sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, kā arī uzrauga, lai to darbībā tiktu ievērota Satversme.