Ministru kabinets plāno otrdien apstiprināt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto Rīgas domes atlaišanas likumprojektu, ko trešdien Saeimas ārkārtas sēdē plānots nodot komisijai. Tādēļ paredzams, ka Saeimā lēmums par Rīgas domes iespējamu atlaišanu tiks pieņemts pēc jaunā gada, un plānotais ārkārtas vēlēšanu datums ir marta sākumā, pirmdien pēc sadarbības sanāksmes žurnālistiem pastāstīja valdošās koalīcijas pārstāvji.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) gaidāmo valdības lēmumu par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu pamatoja ar to, ka valdība jau divas reizes bijusi spiesta pieņemt lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgā, jo dome nespēj nodrošināt atkritumu apsaimniekošanas sistēmas sakārtošanu. Valdības vadītājs arī piebilda, ka Rīgas domē ir grūtības sanākt uz domes un komiteju sēdēm, lai tām pietiktu kvorums. "Maz kas liecina par to, ka Rīgas dome faktiski būtu rīkoties spējīga," sacīja Kariņš.
Atbildot uz žurnālistu jautājumu par pirmdien publiskoto Valsts kancelejas atzinumu, ka VARAM sagatavotajā likumprojektā nav pietiekami izvērsta juridiskā argumentācija, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) sacīja, ka ministrijas eksperti jau runājuši ar Valsts kancelejas pārstāvjiem un likumprojekta pamatojuma daļa attiecībā uz samērīguma un vienlīdzības principu ievērošana tiks precizēta. Tāpat ministrs piebilda, ka, atbildot uz norādi, ka svarīgi ir arī uzklausīt Rīgas domes viedokli, viņam nav pretenziju, ka valdības sēdē otrdien piedalās Rīgas domes pārstāvji.
Jautāts par likumprojekta tālāko virzību, Pūce sacīja, ka trešdien Saeima to varētu nodot komisijai. "Es nesagaidu, ka šī gada ietvaros mēs izskatīsim šo likumprojektu pilnībā," sacīja Pūce. Likumprojektā arī vairs neparedz, ka ārkārtas vēlēšanas plānotas 29. februārī, bet tas paredzēts divus mēnešus pēc likuma pieņemšanas, tātad marta sākumā.
Savukārt Saeimas "KPV LV" frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs uz "Delfi" jautājumu, kā ministri un frakcija balsos par Rīgas domes atlaišanu, sacīja, ka ir tiesa, ka frakcija Rīgas krīzes intensitāti saredz citādāk nekā partneri, un citādāk redz arī rīdziniekiem piemērotāko risinājumu un laika termiņus, tādēļ frakcija vēl otrdien savā sēdē spriedīs par šiem jautājumiem. Sadarbības sanāksme nav lemjošs formāts, atgādināja Zakatistovs un piebilda, ka sadarbības partneri ir pilnībā informēti viens par otra uzskatiem, bet tālāk lēmumi jau tiek pieņemti frakcijās.
Jau ziņots, ka valdošās koalīcijas frakcija "KPV LV", kura jau iepriekš raidīja saviem partneriem signālus, ka neatbalsta sasteigtu likumu grozījumu pieņemšanu, kas ļautu ārkārtas vēlēšanu gadījumā ievēlēt pašvaldības domi uz garāku termiņu nekā četri gadi, trešdien sarunās ar koalīcijas partneriem vienojās par zināmu kompromisu šajā jautājumā. Tomēr uz jautājumu, vai "KPV LV" vispār atbalstīs valdības sēdē iecerēto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, skaidru atbildi vēl nedeva.
Jau ziņots, ka VARAM nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām – nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.
Turklāt pašlaik izskatīšanā Saeimā ir likumu grozījumi, kas paredz iespēju pašvaldības domi ārkārtas vēlēšanās ievēlēt uz ilgāku termiņu, kā arī pārskatīt pagaidu pašvaldības administrācijas darbības termiņu pašvaldības domes atlaišanas gadījumā.
Tas nozīmētu, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu gadījumā pašvaldība tiktu ievēlēta uz vairāk nekā pieciem gadiem. Ierastais pašvaldības domes pilnvaru termiņš ir četri gadi.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) gan atzinis, ka vēl ir atklāts jautājums, vai nepieciešams esošo kārtību mainīt šobrīd, jo daudziem varētu šķist, ka tas būtu tikai Rīgas domes gadījumam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
