Otro dienu pēc kārtas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā izskatot pirms otrā un galīgā lasījumā grozījumus likumos par pašvaldībām un domes vēlēšanu likumā un "KPV LV" frakcijai balsojot kā opozīcijai, komisija nolēma tos neatbalstīt pirms otrā lasījuma un nevirzīt uz Saeimas sēdi.
Balsojums par pirmajiem grozījumiem likumā "Par pašvaldībām" bija seši "par" un seši "pret", tādēļ lēmums ir negatīvs.
Grozījumi divos likumos ir likumprojektu pakete, kas pieņemšanas gadījumā dotu iespēju ārkārtas vēlēšanu gadījumā domi ievēlēt uz termiņu pat līdz sešiem gadiem, apvienojot to ar nākamo kārtējo domes termiņu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) iepriekš izteicies, ka jaunu Rīgas domi ārkārtas vēlēšanās var ievēlēt arī bez šiem grozījumiem.
Pulksten 14 turpinot skatīt otru likumprojektu par grozījumiem Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, situācija turpinājās tādā pašā garā, un arī šis likumprojekts neguva komisijas atbalstu pirms otrā lasījuma.
Līdz ar to Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūgs Saeimu mainīt 19. decembra Saeimas sēdes darba kārtību, kurā pēc iepriekšēja komisijas lūguma ir iekļauta šo likumprojektu izskatīšana otrajā un galīgajā lasījumā.
Tikmēr valdošās koalīcijas pārstāvji savstarpējās sarunās meklē risinājumu, kā tomēr šos divus likumu grozījumus pieņemt Saeimā tuvākajā laikā. "KPV LV" gan skaidri signalizējusi, ka šādas darbības neatbalsta un nebalsoja nedz par šiem grozījumiem, nedz trešdien ārkārtas sēdē arī par Rīgas domes atlaišanas likumprojekta nodošanu komisijai.
Opozīcijas un "KPV LV" īpaši kritizēja valdošās koalīcijas manevru, Rīgas domes atlaišanas likumprojektu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nevis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kura tradicionāli izskata šādus ar pašvaldību darbu un vēlēšanu sistēmu saistītus jautājumus.
Jau ziņots, ka Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī opozīcijas deputāti bija iesnieguši priekšlikumus, kas saistīti ar vispārēju regulējumu par pašvaldību darbu. Koalīcijas deputāti izteikuši kritiku par priekšlikumiem, kas nav tieši saistīti ar ārkārtas vēlēšanu regulējumu domes atlaišanas gadījumā, uzsverot, ka tie būtu jāskata atsevišķi, parastā kārtībā, jo steidzamība esot noteikta tieši minētajiem punktiem.
Partijas "KPV LV" Saeimas frakcija iepriekš rosināja izmaiņas pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtībā ieviest vien pēc kārtējām pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā.
Politiskais spēks līdz šim paudis kritiku par piedāvātajām izmaiņām likumos, kas nodrošinātu iespēju Rīgas domi, ja tā tiks atlaista, ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem. "KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Pucens iepriekš uzsvēra, ka neatbalstīs ne grozījumus likumā "Par pašvaldībām" un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, ne arī likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien turpina vērtēt priekšlikumus izmaiņām ārkārtas vēlēšanu regulējumā pašvaldības domes atlaišanas gadījumā.
Komisija izskata priekšlikumus, kas pirms otrā lasījuma iesniegti grozījumiem likumā "Par pašvaldībām" un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā. Grozījumiem likumā "Par pašvaldībām" saņemti 36 priekšlikumi, savukārt Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā – seši priekšlikumi.
Saeima pagājušajā nedēļā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumos, kas paredz iespēju pašvaldības domi ārkārtas vēlēšanās ievēlēt uz ilgāku termiņu, kā arī pārskatīt pagaidu pašvaldības administrācijas darbības termiņu pašvaldības domes atlaišanas gadījumā.
Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka domes atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu. Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem, jauno domi ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu, ko paredz likums. Šāds risinājums piedāvāts, lai efektīvāk izmantotu finanšu līdzekļus jaunu vēlēšanu organizēšanā domes atlaišanas gadījumā, teikts grozījumu anotācijā.
Tāpat izmaiņas paredz, ka domes atlaišanas gadījumā pagaidu administrāciju ieceļ uz deviņiem mēnešiem. Patlaban šis termiņš ir 15 mēneši, un šāda kārtība nav pieļaujama, jo samērā ilgu laiku pašvaldību vada cilvēki, kuri domē nav ievēlēti un kuriem nav vietējo iedzīvotāju uzticības mandāta, norādījuši grozījumu autori.
Izmaiņas pašvaldību likumā un pašvaldību vēlēšanu likumā galīgajā lasījumā Saeima nolēma skatīt 19. decembrī.
Grozījumi likumā paredz, ka Rīgas domes iespējamās ārkārtas vēlēšanās tiktu ļautu pašvaldības domi ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.
Kā vēstīts, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, to piektdien preses konferencē paziņoja Pūce.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
