Ģenerālprokuratūrai nav informācijas jaunai izmeklēšanai pret sankcijām pakļauto Lembergu  (73)

Ja prokuratūra saņemšot kādu dokumentu, kurš saturēs informāciju par izdarītu noziedzīgu nodarījumu, kas jāpārbauda Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, tad protams "tas tiks izvērtēts", skaidroja Kalnmeiers un piebilda, ka patlaban viņa kā ģenerālprokurora rīcībā šādas informācijas nav.

Kalnmeiers skaidroja, ka nav svarīgi vai šādus dokumentus prokuratūrai iesniedz ASV puse, Latvijas valdība vai kāds Latvijas valdības pārstāvis. "Taču tam ir jāsatur kaut kāda konkrēta informācija," piebilda Kalnmeiers.

Kriminālprocesa likumā ir noteikts, ka lai sāktu kriminālprocesu ir jābūt pamatam un iemeslam. Tiklīdz šīs likuma prasības tiek izpildītas, tad tiek veikti attiecīgi pasākumi, skaidroja ģenerālprokurors.

Vaicāts vai prokuratūra varētu pēc savas iniciatīvas vērsties pie ASV un lūgt sniegt informāciju uz kā balstās viņu paziņojums par Lembergu, Kalnmeiers atbildēja, ka patlaban viss šis process vēl notiek apspriešanā Ministru kabinetā, taču līdz šim no Latvijas valdības nekāda informācija prokuratūrā nav saņemta un arī prokuratūrai nav pamata vērsties pie ASV.

"Es domāju, ka patreizējā brīdī ASV paziņojums tiek vērtēts kā ASV puses reakcija un katrā ziņā nekāda pamata un informācijas, ka būtu izdarīti kādi jauni noziedzīgi nodarījumi nav. Es īsti nesaskatu pamatu mums pašiem pieprasīt informāciju," uzsvēra ģenerālprokurors.

Kalnmeiers uzskata, ka ASV paziņojums ir publiskā daļa un tajā galvenais akcents likts uz to, ka Rīgas apgabaltiesā ilgstoši atrodas Lemberga krimināllieta un tas, ka neraugoties uz apsūdzību un iztiesāšanu, konkrētā persona aktīvi darbojas uzņēmējdarbībā un pašpārvaldē.

Ģenerālprokurors arī apliecināja, ka pēdējos gados prokuratūra ASV pusei nav sniegusi informāciju par Lemberga darbībām, jo šāda pieprasījuma vienkārši nav bijis. "Šādus pieprasījumus neesmu saņēmis, bet jāpiebilst, ka prokuratūrā nav tikai ģenerālprokurors un tā darbojas autonomi, jo tikpat labi šāda informācija ir nonākusi kādā struktūrvienībā, lai gan domāju, ka tā nav," sacīja Kalnmeiers.

Aģentūra LETA vērsās arī pie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), vaicājot, vai birojs uzskata par nepieciešamu veikt kādu izmeklēšanu pēc ASV paziņojuma. Birojā atbildēja, ka KNAB turpina vērtēt situāciju un sadarboties ar ASV partnerdienestiem. Gadījumā, ja KNAB rīcībā nonāks informācija vai fakti par KNAB kompetencē esošiem jautājumiem, birojs nekavējoties atbilstoši rīkosies.

Kā ziņots, ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) 9.decembrī, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteicis sankcijas Lembergam un četrām ar viņu saistītām juridiskām personām - Ventspils brīvostas pārvaldei, Ventspils attīstības aģentūrai, Biznesa attīstības asociācijai un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijai.

Pēc 2020.gada 8.janvāra jebkādi finansiāli darījumi ar minētajām četrām sankcionētajām juridiskajām personām nebūs iespējami, jo bankas tos neapkalpos. Savukārt Lembergs varēs paturēt vienu kontu, kas nepieciešams pamatvajadzību apmierināšanai, proti, lai saņemtu pabalstus un pensiju, kā arī veiktu nodokļu, valsts nodevu apmaksu, maksājumus par pārtikas produktiem, īri vai hipotēku, komunālajiem pakalpojumiem, atlīdzību par izdevumiem saistībā ar juridiskiem pakalpojumiem u.c.

Turklāt sankcijas attiecas arī uz uzņēmumiem, kurus kontrolē Lembergs vai kuros viņš minēts kā patiesais labuma guvējs. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izstrādājusi noteikumus, kādā veidā bankas var pārliecināties, vai uzrādītais uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir īstais patiesais labuma guvējs.

Valsts iestādes un juristi iesaka darījumos izvairīties no sadarbības ar sankciju sarakstā iekļautām personām un struktūrām. Sadarbojoties ar OFAC sankcionētām personām pastāv risks tikt pakļautam OFAC sekundārajām sankcijām vai citiem ierobežojumiem, piemēram, var tik uzlikts liegums veikt transakcijas ASV dolāros, ieceļošanas aizliegums ASV u.tml.

Kā norāda OFAC, Lembergs ir Ventspils mērs kopš 1988.gada un viņš atkārtoti apsūdzēts par naudas atmazgāšanu, kukuļošanu un varas ļaunprātīgu izmantošanu. Lembergs kontrolē struktūras ar politisko partiju un korumpētu politiķu palīdzību un sistemātiski izmanto šīs struktūras un personas savam personīgajam ekonomiskajam labumam, apgalvo OFAC.

Saskaņā ar OFAC vēstīto, Lembergs izmantojis savu ietekmi pār politisko partiju vadību, lai veidotu valdības personālu un amatos ieliktu noteiktas valdības amatpersonas, kā arī izjauktu citu valdības amatpersonu nokļūšanu vadošos amatos. Turklāt Lembergs esot ietekmējis un korumpējis tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas, lai aizsargātu savas intereses un gāztu politiķus, kurus viņš nespēj kontrolēt.

Tāpat ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa vairākus gadus skata krimināllietu, kurā Lembergs apsūdzēts par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem. Lietā apsūdzēts arī Lemberga dēls Anrijs Lembergs un Lemberga biznesa partneris Ansis Sormulis.

Nākamajā tiesas sēdē, kas ir nozīmēta nākamā gada 13.janvārī.

Prokurori tiesas debatēs lūguši Lembergam piemērot astoņus gadus ilgu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju, kā arī 64 500 eiro naudas sodu.

Lietā aptuveni 200 sējumos apvienoti divi kriminālprocesi, ko prokuratūra tiesai nodeva 2008.gada otrajā pusē. Rīgas apgabaltiesa šo lietu paplašinātā sastāvā no jauna sāka skatīt 2009.gada 20.augustā.