VM rosina aizliegt alkohola cenu un atlaižu reklāmas medijos  (61)

Tāpat plānots aizliegt tādus piedāvājumus, kas paredz, ka, iegādājoties alkoholisko dzērienu vienlaicīgi bez maksas vai ar atlaidi, var iegādāties citu alkoholisko dzērienu, preci vai pakalpojumu, piemēram, nevarēs veidot piedāvājumu "2 par 1 cenu".

VM skaidro, ka jauni ierobežojumi alkohola reklāmai un pieejamībai nepieciešami, lai samazinātu alkoholisko dzērienu lietošanas izplatību un nodarīto kaitējumu sabiedrības veselībai. Vienlaikus jāuzlabo pieejamība alkohola atkarības ārstēšanai un rehabilitācijas pakalpojumiem.

Ministrijā norāda, ka alkohola patēriņš ik gadu Latvijā pieaug, tāpēc ir būtiski ierobežot tā pieejamību un sabiedrībai skaidrot alkohola negatīvo ietekmi uz veselību.

Ceturtdien, 19. decembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Veselības ministrijas sagatavotais Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāna projekts 2020.-2022. gadam. Viens no plāna rīcības virzieniem ir alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežošana, kam īpaši uzmanību pievērš arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) eksperti.

Izmaiņas gaidāmas arī attiecībā uz azartspēļu zālēm un kazino – šajās vietās alkoholu par brīvu vairs piedāvāt nedrīkstēs. Savukārt tirgot un lietot alkoholiskos dzērienus varēs tikai tādās telpās, kuras būs konstruktīvi nodalītas no azartspēļu organizēšanas vietas.

Ministrijas speciālisti vienlaikus strādās, lai sagatavotu priekšlikumus grozījumiem Ceļu satiksmes likumā, samazinot noteikto pieļaujamo alkohola koncentrāciju asinīs visiem transportlīdzekļu vadītājiem līdz 0,2 promilēm. VM norāda, ka arī Igaunijā, Polijā un Zviedrijā ir noteikts šāds līmenis, savukārt Čehijā, Ungārijā, Rumānijā un Slovākijā alkohola koncentrācija asinīs nav pieļaujama pat nelielās devās.

Lai palīdzētu cilvēkiem, kuriem ir radusies atkarība no alkohola vai jau ir nopietnas veselības problēmas, ministrija iecerējusi paplašināt ambulatorās un stacionārās ārstēšanās iespējas. Paredzēts ieviest jaunu valsts apmaksātu ambulatoro grupu psihoterapijas programmu pēc 12 soļu terapijas principiem, palielināt valsts apmaksātas ambulatorās narkoloģiskās palīdzības sniegšanas iespējas pusaudžiem. Plāns ir arī izveidot bērnu specializēto narkoloģijas nodaļu. Vienlaikus ministrija vērtēs iespēju pacientus ar noteiktām diagnozēm atbrīvot no pacientu līdzmaksājumiem, saņemot narkoloģiskos pakalpojumus, kā arī iespēju no valsts budžeta apmaksāt viņiem nepieciešamos medikamentus.

Ministrija uzsver, ka būtiski ir skaidrot sabiedrībai, īpaši jauniešiem, grūtniecēm un topošajiem vecākiem, alkoholisko dzērienu kaitīgo ietekmi uz veselību. VM turpinās skaidrojošo darbu. Līdztekus izglītojošajām kampaņām plānots, ka alkoholisko dzērienu marķējumā būs jāiekļauj informācija, kura mudina iedzīvotājus nelietot alkoholu. Tāpat marķējumā būs jāparādās informācijai par dzēriena sastāvdaļām un uzturvērtību.

Nozīmīga ir jau šobrīd spēkā esošo ierobežojumu efektivitāte, tāpēc VM plāno stingrāk uzraudzīt, lai alkoholu nepārdod nepilngadīgām personām, kā arī pastiprināt nelegālā alkohola aprites kontroli.

Saskaņā ar PVO datiem, kā norāda VM, pārmērīga alkohola lietošana ir cēlonis vairāk nekā 200 saslimšanām. Tiek atzīts, ka alkohols ir trešais svarīgākais riska faktors priekšlaicīgai mirstībai un invaliditātei. Pasaulē katru gadu 3,3 miljoni cilvēku mirst alkohola lietošanas izraisītā kaitējuma dēļ, kas veido 5,9% no visiem nāves gadījumiem.

Jaunu cilvēku vidū (vecuma grupā no 20 līdz 39 gadiem) katrs ceturtais nāves gadījums ir klasificēts kā alkohola izraisīts. Piemēram, ceļu satiksmes negadījumos ar smagām traumām vai letālām sekām kā viens no negadījuma iemesliem ir vadītāja atrašanās alkohola reibumā. Turklāt jāatzīmē, ka alkohola pārmērīgas jeb riskantas lietošanas sekas arī rada būtisku finansiālo slogu veselības aprūpes budžetam.

Atsaucoties uz Slimību profilakses un kontroles centra provizoriskajiem datiem, VM norāda, ka 2018. gadā viens Latvijas iedzīvotājs patērēja 11,1 litrus reģistrētā absolūtā alkohola, bet viens 15 gadus vecs un vecāks iedzīvotājs – 13,2 litrus absolūtā alkohola1, kas pārsniedz vidējo Eiropas rādītāju.