Vienlaikus Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Edvīns Danovskis pirms komisijas gala lēmuma brīdināja, ka gadījumā, ja lieta nonāks līdz Satversmes tiesai, Saeima savu lēmumu nevarēs aizstāvēt, jo pirms pirmā lasījuma netika pietiekami izvērtēti un izrunāti konkrētie Rīgas domes likuma pārkāpumi. Tādēļ biroja pārstāvis rekomendēja komisijai nevirzīt likumprojektu tagad pirmajam lasījumam.
Viņš arī norādīja, ka biroja un deputātu rīcībā nav faktu un pietiekami dots laiks, lai izvērtētu domes iespējamos likumu pārkāpumus.
Atbildīgā komisija nolēma likumprojektu lūgt Saeimai izskatīt kā steidzamu un iekļaut jau ceturtdienas Saeimas sēdē. Paredzams, ka otrajā un galīgajā lasījumā Saeima par Rīgas domes atlaišanu lems 2020. gada 16. janvārī, bet ārkārtas vēlēšanas varētu notikt divus mēnešus pēc likuma spēkā stāšanās.
Pret komisijā kopā ar opozīcijas pārstāvjiem balsoja "KPV LV" deputātes Iveta Benhena-Bēkena un Ramona Petraviča, bet ZZS deputāte Janīna Jalinska atturējās.
Dienas gaitā, kad Saeimas sēdes pārtraukumos, komisija pulcējās uz sēdi turpinājumos, tika uzklausīts gan vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), gan virkne šīs ministrijas speciālistu. Tāpat vārds tika dots Rīgas domes priekšsēdētājam Oļegam Burovam (GKR) un domes nolīgtajam advokātam Edgaram Atlācim.
Tāpat savu viedokli izteica Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji, jo viņus šis likumprojekts interesē kā precedents, kas var ietekmēt citu pašvaldību darbu un veido domes atlaišanas praksi Latvijā.
Saskaņā ar likumā "Par pašvaldībām" noteikto, Saeima var atlaist domi, ja tā atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, MK noteikumus vai nepilda tiesas spriedumus. Dome tiek atlaista ar likumu, kura projektu Saeimai iesniedz MK.
VARAM norāda, ka likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu ir izstrādāts, ņemot vērā pārkāpumus, ko pašvaldība pieļāvusi šā sasaukuma darbā, kā arī šo pārkāpumu apjomu, kas liecina par pašvaldības domes nespēju savā darbībā ievērot normatīvos aktus.
Jau 2013. gadā VARAM vērsa Rīgas domes uzmanību uz veicamajiem pasākumiem Satversmes tiesas sprieduma izpildei – izdot saistošos noteikumus atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam – taču, tas līdz šim nav paveikts pilnībā. 2018. gada 31. jūlijā dome kopā ar pašvaldības SIA "Getliņi Eko" izsludināja iepirkumu Publiskās un privātās partnerības (PPP) procedūras ietvaros par pakalpojuma sniegšanu visā Rīgā, kas bija pretrunā ar spēkā esošajiem saistošajiem noteikumiem, kuri noteica, ka Rīga ir sadalīta trīs atkritumu apsaimniekošanas zonās, bet iepirkums tika izsludināts par pakalpojuma sniegšanu visā Rīgā kā vienā zonā. Līgums tika noslēgts uz maksimāli iespējamo termiņu – 20 gadiem, ierobežojot konkurenci.
Vienlaikus Rīgas dome nerisināja jautājumu, lai visā pilsētas teritorijā visiem iedzīvotājiem nodrošinātu dalīto atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma pieejamību atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. 2019. gada 9. septembrī par PPP procedūras rezultātu Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu "Par pagaidu noregulējumu", kā rezultātā tika apturēts līgumu slēgšanas process starp jauno atkritumu apsaimniekotāju un atkritumu radītājiem un valdītājiem, bet iepriekš noslēgtie līgumi bija zaudējuši juridisku spēku.
Rīgas dome pēc KP paziņojuma neveica nekādas darbības, lai nodrošinātu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktību un novērstu antropogēnas katastrofas draudus, kas saistīta ar potenciālu kaitējumu videi un sabiedrības veselībai, ja 15. septembrī tiktu apturēta vai būtiski apgrūtināta sadzīves atkritumu savākšana un izvešana Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.
Tāpēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs aicināja MK 12. septembrī pieņemt rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgā. Taču arī ārkārtējās situācijas laikā Rīgas domes faktiskā darbība nebija vērsta uz pārkāpumu novēršanu un situācijas sakārtošanu. Tikai pēc vairākkārtējiem ministrijas atgādinājumiem, 4. novembrī dome iesniedza saskaņošanai 30. oktobra saistošos noteikumus, kurus VARAM nesaskaņoja, jo nebija izpildītas normatīvo aktu prasības.
Attiecīgi Rīgas dome arī neveica darbības, lai Publisko iepirkumu likuma un Atkritumu apsaimniekošanas likuma noteiktajā kārtībā izvēlētos atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzējus. VARAM, izvērtējot situāciju, secināja, ka iepirkuma veikšanai bija pietiekami ilgs laiks, taču arī atkārtoti pieprasot ministriju iepazīstināt ar plānoto pašvaldības rīcību atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma pieejamības sakārtošanā, joprojām dome atbildēs nepiedāvāja normatīvajos aktos balstītus risinājumus. MK pagarināja ārkārtējo situāciju un Saeima to apstiprināja līdz 2020. gada 12. martam, lai Rīgas dome rastu ilgtermiņa, nevis pagaidu risinājums.
VARAM secinājusi, ka Rīgas domes darbība ir ne tikai nelikumīga, bet tā arī ir neatbilstoša vietējās sabiedrības interesēm un veicina sabiedrības neuzticību vietējo pašvaldību spējai strādāt likumīgi un vietējo iedzīvotāju interesēs kopumā. Rīgas dome, neraugoties uz vairākkārtējiem ministrijas aicinājumiem, nespēj organizēt atbilstošu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu un atkritumu apsaimniekotāja izvēli saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Līdz ar to ir pamats atlaist Rīgas pašvaldības domi saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām".
Jau ziņots, ka trešdien ārkārtas sēdē Saeima nolēma nodot izskatīšanai atbildīgajai komisijai Ministru kabineta iesniegto Rīgas domes atlaišanas likumprojektu. Par balsoja 50, pret bija 45 deputāti. Saeimas sēde ilga 20 minūtes.
Saeimas prezidijs rosināja likumprojektu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, bet pēc frakcijas "Attīstībai/Par" deputātes Vitas Andas Tēraudas ierosinājuma tas tika nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kas jau ceturtdien sāks tā izskatīšanu.
Pēc neoficiālas informācijas, valdošā koalīcija par šādu soli izšķīrās pēc tam, kad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā pēdējās nedēļas laikā koalīcijai neizdodas nodrošināt vairākumu balsojumus, kas skar likumu grozījumus, kas mainītu nosacījumus ārkārtas vēlēšanu gadījumā.
Tas noticis, jo "KPV LV" frakcijas pārstāvis komisijā Ēriks Pucens balsoja kopā ar opozīciju, jo frakcija nevēlas sasteigtas likumu izmaiņas, kas apdraud demokrātiju.
"KPV LV" balsojumā Saeimas ārkārtas sēdē neatbalstīja Rīgas domes atlaišanas likumprojekta nodošanu komisijai. Par balsoja tikai deputāts Aldis Blumbergs (KPV LV).
Pirms nodošanas komisijai deputāts Daniels Pavļuts (AP) Saeimai izklāstīja iemeslus, kādēļ valdība iesniegusi šādu likumprojektu. Viņš atzina, ka pašvaldības domes atlaišana, it īpaši galvaspilsētas, ir ārkārtas gadījums un latiņa tāda lēmuma pieņemšanai ir ļoti augsta.
Pavļuts atgādināja, ka domes atlaišanas gadījumi Latvijā bijuši, bet tie ir reti. "Diemžēl mums Saeimā par to šodien jālemj," sacīja deputāts norādot, ka Rīgas dome ir ne tikai rīkojusies nelikumīgi, bet arī grāvusi iedzīvotāju uzticību domes spējai rīkoties likumīgi un pildīt tiesas lēmumus.
"Saskaņas" deputāts Vjačeslavs Dombrovskis deputātus šajā reizē aicināja balsot par vērtībām, jo šis nav stāsts par to, vai Rīgas dome ir laba vai slikta. "Stāsts ir par vērtībām un to, vai līdzekļi attaisno mērķus," sacīja Dombrovskis. Frakcija balsoja pret likumprojekta nodošanu komisijai.
Paredzams, ka likumprojekta virzība caur Saeimu var saskarties ar šķēršļiem, jo, ņemot vērā "KPV LV" nostāju, valdošajai koalīcijai būs rūpīgi jāseko līdzi, lai svarīgos balsojumos komisijā un Saeimā likumprojekta skatīšanas gaitā tiktu nodrošināta disciplīna un koalīcijas deputātu klātbūtne.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets otrdien nolēma atbalstīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto Rīgas domes atlaišanas likumprojektu, ko Saeimai lūgs izskatīt steidzamības kārtībā, aicinot jau trešdien ārkārtas sēdē lemt par likumprojekta nodošanu atbildīgajai komisijai.
Valdības locekļu vidū gan nebija vienprātības šajā jautājumā, jo labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens valdības sēdē paziņoja, ka neatbalsta šo likumprojektu.
Rīgas domes pārstāvji valdības sēdē klātienē netika uzklausīti, bet pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) teiktā, tie esot saņemti rakstveidā. Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Kristīne Kinča valdības sēdē norādīja, ka tas ir likuma un labas likumdošanas prakses pārkāpums, ka nav uzaicināti domes pārstāvji, turklāt viņa norādīja, ka Ministru kabineta e-portfelī pie valdības sēdes materiāliem nav atrodams domes viedoklis.
Likumprojekts nosaka, ka tā mērķis ir novērst situāciju, kad Rīgas dome pieļauj nelikumīgu rīcību un nepilda Atkritumu apsaimniekošanas likumā, likumā "Par pašvaldībām" un citos normatīvajos aktos noteikto pašvaldības autonomo funkciju – sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu.
Tas paredz, ka Rīgas dome ar šo likumu tiek atlaista un Rīgas pilsētas pašvaldībā iecelta pagaidu administrācija. Tās sastāvā ir pagaidu administrācijas vadītājs – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Edvīns Balševics, pagaidu administrācijas vadītāja vietnieks – Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš un pagaidu administrācijas loceklis – Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.
Pagaidu administrācija pilda normatīvajos aktos paredzētās vietējās pašvaldības domes funkcijas un nodrošina pašvaldības institūciju darba nepārtrauktību, kā arī finansiālo un saimniecisko darbību. Pagaidu administrācijas vadītājs pilda Rīgas domes priekšsēdētājam normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.
Pagaidu administrācijas vadītājam, pagaidu administrācijas vadītāja vietniekam un pagaidu administrācijas locekļiem ir atļauts savienot savus amatus ar amatiem, kurus viņi ieņem institūcijās, no kurām deleģēti.
Likumprojekts nosaka, ka Rīgas domes vēlēšanas notiek pirmajā sestdienā, kas iestājas pēc diviem mēnešiem pēc šā likuma spēkā stāšanās. Centrālā vēlēšanu komisija izsludina šīs vēlēšanas Rīgas pilsētas pašvaldībā ne vēlāk kā piektajā dienā pēc šā likuma stāšanās spēkā.
Lai nodrošinātu vēlēšanas Rīgas pilsētas pašvaldībā noteiktajā termiņā, projektā tiek precīzi noteikts, kā veicami vēlēšanu sagatavošanas darbi.
Pagaidu administrācijas darbību nodrošina un finansē no Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Pagaidu administrācijai nosaka atlīdzību pēc analoģijas ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredzēto atlīdzību domes priekšsēdētājam, priekšsēdētāja vietniekam un komiteju vadītājiem, piemērojot šādus koeficientus: pagaidu administrācijas vadītājam mēneša vidējās darba samaksas apmērā – piemērojot koeficientu 3,64, pagaidu administrācijas vadītāja vietniekam mēneša vidējās darba samaksas apmērā – piemērojot koeficientu 3,2, pagaidu administrācijas locekļiem mēneša vidējās darba samaksas apmērā – piemērojot koeficientu 2,55.
Likumprojekta anotācijā teikts, ka, sagatavojot likumprojektu, tika izvērtēta Rīgas domes rīcība, izpildot vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām, t.i., sadzīves atkritumu apsaimniekošanas funkcijas organizēšana. Uz pašreizējā sasaukuma rīcības izvērtējumu attiecināma arī Rīgas domes iepriekšējā sasaukuma rīcība, ievērojot, ka Rīgas dome kopš Latvijas Republikas Satversmes tiesa (turpmāk – Satversmes tiesa) 2012. gada 6. decembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2012-01-01 "Par Atkritumu apsaimniekošanas likuma pārejas noteikumu 12. punkta, ciktāl tas attiecas uz līgumiem, kas noslēgti, nepiemērojot normatīvos aktus par publisko iepirkumu vai neatbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam" nav nodrošinājusi Satversmes tiesas lēmuma atbilstošu izpildi.
No anotācijas arī izriet, ka pēc Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisija provizoriskiem aprēķiniem, Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu sarīkošana 2020. gadā varētu izmaksāt 862 756 eiro, t.sk. atlīdzībā – 728 744 eiro, precēs un pakalpojumos – 134 012 eiro. Par pamatu aprēķiniem izmantoti 2017. gada Rīgas domes vēlēšanu budžeta faktiskā izpilde. Ņemot vērā to, ka domes vēlēšanu zīmju izgatavotājs tiek noteikts veicot iepirkuma procedūru, faktiskās vēlēšanu izmaksas var mainīties.
Papildus Centrālajai vēlēšanu komisijai tās kompetencē esošo pienākumu veikšanai Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās paredzamās izmaksas ir 457 109 eiro, t.sk. vēlēšanu materiāli – 13 280 eiro, vēlēšanu e-pakalpojums (kandidātu sarakstu elektroniska sagatavošana un iesniegšana, kandidātu sarakstu publicēšana, vēlēšanu zīmju un informatīvo materiālu elektroniska sagatavošana, vēlēšanu struktūrvienību lietotāju pārvaldība, vēlēšanu elektronisko materiālu repozitorijs, vēlēšanu ģenerālmēģinājuma organizēšana, vēlēšanu gaitas elektronisks žurnāla izstrāde, vēlētāju aktivitātes publicēšana, vēlēšanu rezultātu centralizēta apkopošana, vēlēšanu rezultātu automatizēta publicēšana) – 384 929 eiro, vēlētāju informēšana –17 200 eiro, organizatoriski pasākumi - 41 700 eiro.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir sniegusi informāciju, ka vēlēšanu paziņojumu sagatavošanai (drukāšana, šķirošana pēc pasta indeksiem un nodošana pasta pakalpojumu sniedzējam) nepieciešami 50 612 eiro, vēlēšanu paziņojumu nosūtīšanai uz vēlētāju deklarētās dzīvesvietas adresi Latvijā nepieciešami 135 200 eiro un vēlētāju sarakstu drukāšanai un piegādei nepieciešami 3630 eiro, kas kopā sastāda 189 442 eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
