Latvijas pierobežā apstiprina saslimšanu ar aitu un kazu bakām  (53)

Krievijas Pleskavas apgabalā, Puškinogradas rajonā 1000 aitu lielā novietnē apstiprināta saslimšana ar aitu un kazu bakām, tādēļ Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina netālu esošos Latvijas lopkopjus ievērot piesardzību, informēja PVD.

Novietne, kurā aitas saslimušas ar bakām, atrodas aptuveni 50 kilometru no Latvijas robežas, tādēļ PVD aicina ievērot piesardzības pasākumus, lai šī bīstamā slimība nenonāktu Latvijā.

Latvijā saslimšana ar aitu un kazu bakām patlaban nav reģistrēta.

Aitu un kazu bakas ir ļoti lipīga vīrusu izraisīta saslimšana ar augstu letalitāti – iet bojā līdz 80% dzīvnieku. Slimībai raksturīgs drudzis, iztecējumi no deguna un specifiski ādas izsitumi. Tā ir sevišķi bīstama dzīvnieku infekcijas slimība, un par tās konstatēšanu saskaņā ar Starptautiskā Epizootiju biroja (OIE) norādījumiem ir obligāti jāziņo atbildīgajām valsts iestādēm. Aitu un kazu bakas nav ārstējama slimība, informē PVD.

Saslimšanai ar aitu un kazu bakām ir uzņēmīgas visu šķirņu aitas un kazas. Ja rodas aizdomas par aitu vai kazu saslimšanu, PVD aicina nekavējoties sazināties ar praktizējošu veterinārārstu vai informēt PVD teritoriālo struktūrvienību.

"Lai slimību neievestu Latvijā, uz Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas ar trešajām valstīm tiek īstenota dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu kontrole. Importa un tranzītā pārvadātajām kravām tiek veikta 100% dokumentu un identitātes kontrole, kā arī uz risku balstīta fiziskā kontrole. No Krievijas nav atļauts ievest ES dzīvas aitas un kazas, kā arī to gaļu un gaļas produktus," informē PVD.

Privātpersonu bagāžas pārbaudes, ieceļojot ES no trešajām valstīm, uz robežas veic muitnieki. Ieceļojot ES, nav atļauts ievest personīgam patēriņam visa veida gaļu un gaļas produktus. Par šādu produktu nedeklarēšanu var uzlikt naudas sodu vai saukt pie kriminālatbildības.

Latvijas Kazkopju asociācijas vadītāja Kristīne Piliena sacīja, ka Krievijas pierobežā nav lielu kazu ganāmpulku, bet ir divi dārgu šķirnes dzīvnieku ganāmpulki Briežciemā un Alūksnes novadā. Pēc dzīvnieku skaita lielāki ganāmpulki ir Madonas novadā, citur Vidzemē un Kurzemē.

Piliena stāstīja, ka ganāmpulku īpašniekiem galvenais ir ievērot piesardzību un nodrošināt, lai sveši cilvēki un dzīvnieki nenonāktu kūti. Dzīvnieku imports no Krievijas nenotiek, tiesa no Latvijas šķirnes dzīvnieki tiek pārdoti uz Krieviju un NVS valstīm, piemēram, šogad eksportētas 200 šķirnes kazas.

Piliena arī piebilda, ka šķirnes dzīvnieku pārvadāšanā transportam tiek veikta tik rūpīga dezinfekcija, ka ar šādu transportu slimību nevarētu izplatīt.

Biedrības "Latvijas Aitu audzētāju asociācija" valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Bortņikovs aģentūrai LETA sacīja, ka pagaidām viņam nav nekādas informācijas par šo saslimšanu, jo asociācija vēl nav saņēmusi brīdinājumu no PVD.

"Tiklīdz būs informācija, protams, elektroniski apziņosim savus biedrus, lai ievēro nepieciešamos piesardzības pasākumus," sacīja Bortņikovs. Viņš piebilda, ka viņam pašam nav zināma šī slimība, jo laikā, kurā viņš nodarbojas ar aitkopību, Latvijā tā nav bijusi konstatēta.

Aitu un kazu bakas vēsturiski ir sastopama Āfrikas, Tuvo Austrumu un Āzijas valstīs, bet pēdējos gados slimība ir sasniegusi arī Eiropu. Inficēšanās var notikt tiešā veidā, saskaroties ar inficētiem dzīvniekiem, kuriem jau ir parādījušās tipiskās klīniskās pazīmēm – izsitumi uz ādas, kā arī ieelpojot vai apēdot vīrusu saturošu materiālu.

Inficēties var arī netieši, ar inficētiem darbarīkiem, transportlīdzekļiem vai produktiem, kā arī ar kukaiņiem, kas ir slimības mehāniski pārnesēji. Vīruss ir dzīvotspējīgs – vilnā divus mēnešus, bet novietnes telpās līdz sešiem mēnešiem.