Saeima konceptuāli atbalsta Rīgas domes atlaišanu; galīgais lēmums 16. janvārī  (41)

Saeima par likumprojektu nobalsoja pēc trīs stundu debatēm. Par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu nobalsoja 53, pret balsoja 40 deputāti. Pret balsoja opozīcijas pārstāvji un lielākā daļa "KPV LV" frakcijas, izņemot Aldi Blumbergu un Artusu Kaimiņu, kuri balsoja par.

Likumprojekts Saeimas ceturtdienas sēdē pēc valdošās koalīcijas deputātu ierosinājuma tika iekļauts tās pašas dienas pēcpusdienā pēc tam, kad vienas dienas laikā vienas sēdes trīs turpinājumos likumprojektu izskatīja un atbalstīja atbildīgā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Atbildīgās komisijas vārdā Saeimas sēdē referēja deputāts Mārtiņš Šteins (AP), kurš deputātus iepazīstināja ar likumprojekta būtību, komisijā notikušo diskusiju un veiktajām darbībām.

Debašu sākumā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) pastāstīja vēlreiz, kāda bijusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas motivācija, sagatavojot šo likumprojektu, ko atbalstīja Ministru kabinets.

Ministrs pauda nožēlu, ka Rīgas dome, kuras rīcība bija novedusi līdz nepieciešamībai izsludināt ārkārtējo situāciju sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā, neizmantoja šo īpašo pārbaudes laiku, lai izpildītu savas likumā noteiktās saistības un funkcijas.

Pūce arī deva savu politisko novērtējumu Rīgas domes darbam, salīdzinot to ar lielu kuģi, kura komandas locekļi visi pārdala savā starpā amatus un grib darīt kapteiņa darbu, bet tikmēr nav pašiem laika strādāt. Viņš arī norādīja, ka Rīgas domes kuģim salūzis mehānisms, pazudis kurss un ceļa karte, un tas ir tikai spēcīgs un smakojošs pierādījums tam, kā dome strādājusi ilgstoši – ar nekvalitatīviem ielu remontiem, korupcijas skandāliem un citām problēmām.

Pūce uzsvēra, ka nevar padarīt galvaspilsētu par politiķu ķīviņu ķīlniekiem. "Rīgas domē ir nepieciešams restarts, kas politiķus Rīgas rātsnamā noliek atpakaļ uz zemes un liek pārdomāt savu darbību," sacīja Pūce. Ministrs, aicinot Saeimu atbalstīt šo likumprojektu, uzsvēra, ka šis balsojums nav tikai par Rīgas domes, bet arī par Latvijas nākotni.

"Saskaņas" deputāts Vjačeslavs Dombrovskis debatēs norādīja, ka ministrs Pūce ir ieinteresētā puse politiskā cīņā, jo pats bijis deputāts šajā Rīgas domes sasaukumā un strādājis opozīcijā. "Tas ir politisks process un prasta politiska izrēķināšanās," sacīja deputāts, kritizējot sasteigto procesu un likumprojekta nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Dombrovskis, kurš ir šīs komisijas loceklis un piedalījās komisijas sēdē, kur pirms pirmā lasījuma ceturtdien tika izskatīts likumprojekts, sacīja, ka tajā nenotika pietiekams izvērtēšanas process. "Apsūdzības ir tukšas," sacīja Dombrovskis uzsverot, ka Rīgas domei nebija kopumā dota pietiekama iespēja izteikties un aizstāvēties.

Valērijs Agešins (S) sacīja, ka likumprojektam trūkst pietiekamas juridiskas argumentācijas, kā arī nav izsmeltas visas iespējas un izmantoti visi argumenti, lai Rīgas domes darba problēmas atrisinātu bez atlaišanas, kas ir galējais līdzeklis. Agešins uzsvēra, ka Saeimai ir jāvērtē, vai valdība ir izvēlējusies atbilstošu rīcību. Vienlaikus viņš atzina, ka šāda likumprojekta apspriešanai Saeimā ir arī savi plusi, jo stimulēs citas pašvaldības ievērot likumus.

Sergejs Dolgopolovs (S) norādīja, ka valstī ir vēl 19 pašvaldības, kas nepilda publiskā iepirkuma likuma prasības atkritumu apsaimniekošanas jomā, bet ministrija vēršas tikai pret Rīgas pašvaldību. Dolgopolovs atzina, ka Rīgā ir pārvaldības problēmas, bet ir jāņem vērā apsvērumi kopumā un kontekstā ar citām pašvaldībām, kurās Valsts kontrole atklājusi nopietnus pārkāpumus un kur ir krimināllietas. Deputātu arī dara bažīgu, ka no ministrijas puses nekas nav dzirdams par rīdzinieku attieksmi un vērtējumu par domes darbu un iespējamo atlaišanu.

Viktors Valainis (ZZS) sacīja, jebkura pašvaldība ir pelnījusi, ja to atlaiž, lai to atlaiž, ievērojot likumu. Visi taču zina skandālus Rīgas domē, un, vai tādēļ nevarēja sagatavot kvalitatīvāku likumprojektu, nevis tādu kā šis, ko, visticamāk, Satversmes tiesa varētu atzīt par neatbilstošu Satversmei, sacīja Valainis. Viņš kritizēja likumprojekta izskatīšanas procesu valdībā un Saeimas atbildīgajā komisijā. Komisijai bija jāizvērtē, vai ir bijis likumpārkāpums domes darbā, kā arī bija jāvērtē Rīgas domes argumentus, norādīja deputāts.

Viņš norādīja, ka pie bēdīgi slavenā Konkurences padomes kritizētā koncesijas līguma par atkritumu apsaimniekošanu dome strādāja kopā ar ministrijas pārstāvjiem. Valainis pārmeta valdošās koalīcijas pārstāvjiem necieņu pret rīdziniekiem. "Rīgas dome ir jāatlaiž, bet tas jādara likumīgi," sacīja Valainis. Viņš arī pārmeta valdošajai koalīcijai, ka tā nevēlas ieklausīties Saeimas Juridiskā biroja brīdinājumā nevirzīt likumprojektu pirmajam lasījumā un tādējādi nodara kaitējumu Saeimas prestižam. Valainis pārmeta "Attīstībai/Par" izdabāšanu saviem sponsoriem no azartspēļu biznesa, jo Rīgas domes darba kārtībā ir azartspēļu zāļu slēgšana.

Deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) kritizēja atbildīgajā komisijā notikušo, jo, kad deputāti gribēja sākt uzdot jautājumus pēc būtības, komisijas vadība steidzināja balsojumus par likumprojekta atbalstīšanu un sēdes slēgšanu. Reizniece-Ozola teica, ka deputātiem nebija pietiekami faktu un laika, lai novērtētu, vai dome ir pārkāpusi likumus. Deputāte izteica šaubas, vai trīs paredzētie pagaidu administrācijas locekļi spēs pilnvērtīgi un kvalitatīvi veikt domes funkcijas paralēli saviem tiešajiem darba pienākumiem ministrijās.

Mārtiņš Šteins (AP) debatēs teica, ka viņam, komisijā bijis kauns par to, kas notiek Rīgā. Deputātu pārliecinājis VARAM skaidrojumus, kā arī likumprojekta anotācija. Šteins sacīja, ka Rīgas domi vajadzēja atlaist jau ātrāk.

Bažas par Saeimas reputāciju, ja tā pieņems šādu likumu, pauda deputāts Māris Kučinskis (ZZS), kurš uzslavēja Saeimas juridiskā biroja darbību, pieturoties pie juridiskiem argumentiem šajā politiski nokaitētajā jautājumā.

Mārtiņš Bondars (AP) sacīja, ka Rīgas domei joprojām ir iespēja savu viedokli paust vēstulē deputātiem, un apgalvoja, ka komisijā bija stundām laika, lai domes pārstāvji izklāstītu savu viedokli. Muld un melo tiem, kas saka, ka tā nebija, uzsvēra Bondars.

Regīna Ločmele-Luņova (S) no Saeimas tribīnes citēja Rīgas domes atzinumu Saeimai par šo likumprojektu norādot, ka reti kurš deputāts to pats izlasīs. Viņa nosauca arī vēl 19 pašvaldības, kurām VARAM pārmetusi pārkāpumus atkritumu apsaimniekošanas jomā. Ločmele-Luņova likumprojektu nosauca par apkaunojošu Saeimas reputācijai.

Deputāts Jānis Dombrava (NA) sacīja, ka "Saskaņa" ļoti saliedēti aizstāv savējos un izmanto ļoti dažādas metodes. Deputāts domes darbu kritizēja ne tikai atkritumu apsaimniekošanas problēmu dēļ, bet arī mikrorajonu drošības, nesakārtotā īres tirgus, nesiltināto daudzdzīvokļu namu, sādžu atgādinošo iekšpagalmu un citu problēmu dēļ. Dombrava sacīja, ka, ārkārtas vēlēšanu iznākumu nevar prognozēt, bet sliktāku domi par esošo ievēlēt nav iespējams.

Pie frakcijām nepiederošais deputāts Didzis Šmits ironizēja, ka koalīcija balsos par sevis atlaišanu Rīgas domē, jo ilgi kritizētie Nils Ušakovs un Andris Ameriks ir prom no Rīgas, bet esošo vadību balsta bijušie Jaunās konservatīvās partijas, "Latvijas attīstībai" un Nacionālās apvienības biedri.

Pie frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko pārmeta Pūcem un VARAM kavēšanos ar grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā, lai atrisinātu problēmas, kas radās domei pēc Konkurences padomes noteiktā pagaidu noregulējuma un koncesijas līguma apturēšanas un kā dēļ bija nepieciešams izsludināt un pēc tam vēl pagarināt ārkārtējo situāciju Rīgā.

Deputāts Ivars Zariņš (S) debatēs sacīja, ka Rīgā nav krīzes atkritumu apsaimniekošanā un tas visiem redzams. Deputāts kā patieso iemeslu steigai atlaist domi minēja interesi sarīkot jaunu iepirkumu par atkritumu apsaimniekošanu savās interesēs.

Jau ziņots, ka ceturtdien vienas dienas laikā, trīs piegājienos Saeimas sēdes pārtraukumos pulcējoties uz sēdi, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kurai Saeima uzticējusi būt atbildīgai par Ministru kabineta iesniegto Rīgas domes atlaišanas likumprojektu, atbalstīja likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimā kā steidzamu jau ceturtdien.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Edvīns Danovskis pirms komisijas gala lēmuma brīdināja, ka gadījumā, ja lieta nonāks līdz Satversmes tiesai, Saeima savu lēmumu nevarēs aizstāvēt, jo pirms pirmā lasījuma netika pietiekami izvērtēti un izrunāti konkrētie Rīgas domes likuma pārkāpumi. Tādēļ biroja pārstāvis rekomendēja komisijai nevirzīt likumprojektu tagad pirmajam lasījumam.

Viņš arī norādīja, ka biroja un deputātu rīcībā nav faktu un pietiekami dots laiks, lai izvērtētu domes iespējamos likumu pārkāpumus.

Iepriekš Danovskis vērsa deputātu uzmanību uz dažiem būtiskiem aspektiem šī netipiskā likumprojekta izskatīšanā. Danovskis norādīja uz no Satversmes tiesas prakses izrietošiem procesuāliem standartiem. Tas nozīmē, ka ir nepieciešams uzklausīt iesaistītās puses. Tāpat Saeimai ir pašai jāvērtē, vai ir pietiekams pamats atlaist domi, jo citu institūciju veiktais izvērtējums neatbrīvo Saeimu no šāda pienākuma, un tas nozīmē uzklausīt arī Rīgas domes pārstāvjus.

Danovskis norādīja, ka Saeimai ir jākonstatē likumu pārkāpumi domes darbā un ka tie ir atkārtoti un pastāvoši. Tas nevar attiekties uz situāciju pagātnē, kā arī jābūt pārliecībai, ka domes atlaišana spēs atrisināt esošo situāciju, citādi tas nav samērīgi. Danovskis arī atgādināja, ka gadījumā, ja šāds Saeimas pieņemts likums nonāk Satversmes tiesā, tā izmantos arī komisijas sēžu audioierakstus, lai pārliecinātos par izvērtējuma gaitu un argumentiem.

Atbildīgā komisija nolēma likumprojektu lūgt Saeimai izskatīt kā steidzamu un iekļaut jau ceturtdienas Saeimas sēdē. Paredzams, ka otrajā un galīgajā lasījumā Saeima par Rīgas domes atlaišanu lems 2020. gada 16. janvārī, bet ārkārtas vēlēšanas varētu notikt divus mēnešus pēc likuma spēkā stāšanās.

Pret komisijā kopā ar opozīcijas pārstāvjiem balsoja "KPV LV" deputātes Iveta Benhena-Bēkena un Ramona Petraviča, bet ZZS deputāte Janīna Jalinska atturējās.

Dienas gaitā, kad Saeimas sēdes pārtraukumos, komisija pulcējās uz sēdi turpinājumos, tika uzklausīts gan vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), gan virkne šīs ministrijas speciālistu. Tāpat vārds tika dots Rīgas domes priekšsēdētājam Oļegam Burovam (GKR) un domes nolīgtajam advokātam Edgaram Atlācim.

Tāpat savu viedokli izteica Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji, jo viņus šis likumprojekts interesē kā precedents, kas var ietekmēt citu pašvaldību darbu un veido domes atlaišanas praksi Latvijā.

Saskaņā ar likumā "Par pašvaldībām" noteikto, Saeima var atlaist domi, ja tā atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru Kabineta (MK) noteikumus vai nepilda tiesas spriedumus. Dome tiek atlaista ar likumu, kura projektu Saeimai iesniedz MK.

VARAM norāda, ka likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu ir izstrādāts, ņemot vērā pārkāpumus, ko pašvaldība pieļāvusi šā sasaukuma darbā, kā arī šo pārkāpumu apjomu, kas liecina par pašvaldības domes nespēju savā darbībā ievērot normatīvos aktus.

Jau 2013. gadā VARAM vērsa Rīgas domes uzmanību uz veicamajiem pasākumiem Satversmes tiesas sprieduma izpildei – izdot saistošos noteikumus atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam – taču, tas līdz šim nav paveikts pilnībā. 2018. gada 31. jūlijā dome kopā ar pašvaldības SIA "Getliņi Eko" izsludināja iepirkumu Publiskās un privātās partnerības (PPP) procedūras ietvaros par pakalpojuma sniegšanu visā Rīgā, kas bija pretrunā ar spēkā esošajiem saistošajiem noteikumiem, kuri noteica, ka Rīga ir sadalīta trīs atkritumu apsaimniekošanas zonās, bet iepirkums tika izsludināts par pakalpojuma sniegšanu visā Rīgā kā vienā zonā. Līgums tika noslēgts uz maksimāli iespējamo termiņu – 20 gadiem, ierobežojot konkurenci.

Vienlaikus Rīgas dome nerisināja jautājumu, lai visā pilsētas teritorijā visiem iedzīvotājiem nodrošinātu dalīto atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma pieejamību atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. 2019. gada 9. septembrī par PPP procedūras rezultātu Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu "Par pagaidu noregulējumu", kā rezultātā tika apturēts līgumu slēgšanas process starp jauno atkritumu apsaimniekotāju un atkritumu radītājiem un valdītājiem, bet iepriekš noslēgtie līgumi bija zaudējuši juridisku spēku.

Rīgas dome pēc KP paziņojuma neveica nekādas darbības, lai nodrošinātu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktību un novērstu antropogēnas katastrofas draudus, kas saistīta ar potenciālu kaitējumu videi un sabiedrības veselībai, ja 15. septembrī tiktu apturēta vai būtiski apgrūtināta sadzīves atkritumu savākšana un izvešana Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.

Tāpēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs aicināja MK 12. septembrī pieņemt rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgā. Taču arī ārkārtējās situācijas laikā Rīgas domes faktiskā darbība nebija vērsta uz pārkāpumu novēršanu un situācijas sakārtošanu. Tikai pēc vairākkārtējiem ministrijas atgādinājumiem, 4. novembrī dome iesniedza saskaņošanai 30. oktobra saistošos noteikumus, kurus VARAM nesaskaņoja, jo nebija izpildītas normatīvo aktu prasības.

Attiecīgi Rīgas dome arī neveica darbības, lai Publisko iepirkumu likuma un Atkritumu apsaimniekošanas likuma noteiktajā kārtībā izvēlētos atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzējus. VARAM, izvērtējot situāciju, secināja, ka iepirkuma veikšanai bija pietiekami ilgs laiks, taču arī atkārtoti pieprasot ministriju iepazīstināt ar plānoto pašvaldības rīcību atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma pieejamības sakārtošanā, joprojām dome atbildēs nepiedāvāja normatīvajos aktos balstītus risinājumus. MK pagarināja ārkārtējo situāciju un Saeima to apstiprināja līdz 2020. gada 12. martam, lai Rīgas dome rastu ilgtermiņa, nevis pagaidu risinājums.

VARAM secinājusi, ka Rīgas domes darbība ir ne tikai nelikumīga, bet tā arī ir neatbilstoša vietējās sabiedrības interesēm un veicina sabiedrības neuzticību vietējo pašvaldību spējai strādāt likumīgi un vietējo iedzīvotāju interesēs kopumā. Rīgas dome, neraugoties uz vairākkārtējiem ministrijas aicinājumiem, nespēj organizēt atbilstošu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu un atkritumu apsaimniekotāja izvēli saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Līdz ar to ir pamats atlaist Rīgas pašvaldības domi saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām".

Likumprojekts nosaka, ka tā mērķis ir novērst situāciju, kad Rīgas dome pieļauj nelikumīgu rīcību un nepilda Atkritumu apsaimniekošanas likumā, likumā "Par pašvaldībām" un citos normatīvajos aktos noteikto pašvaldības autonomo funkciju – sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu.

Tas paredz, ka Rīgas dome ar šo likumu tiek atlaista un Rīgas pilsētas pašvaldībā iecelta pagaidu administrācija. Tās sastāvā ir pagaidu administrācijas vadītājs – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Edvīns Balševics, pagaidu administrācijas vadītāja vietnieks – Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš un pagaidu administrācijas loceklis – Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

Pagaidu administrācija pilda normatīvajos aktos paredzētās vietējās pašvaldības domes funkcijas un nodrošina pašvaldības institūciju darba nepārtrauktību, kā arī finansiālo un saimniecisko darbību. Pagaidu administrācijas vadītājs pilda Rīgas domes priekšsēdētājam normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

Pagaidu administrācijas vadītājam, pagaidu administrācijas vadītāja vietniekam un pagaidu administrācijas locekļiem ir atļauts savienot savus amatus ar amatiem, kurus viņi ieņem institūcijās, no kurām deleģēti.

Likumprojekts nosaka, ka Rīgas domes vēlēšanas notiek pirmajā sestdienā, kas iestājas pēc diviem mēnešiem pēc šā likuma spēkā stāšanās. Centrālā vēlēšanu komisija izsludina šīs vēlēšanas Rīgas pilsētas pašvaldībā ne vēlāk kā piektajā dienā pēc šā likuma stāšanās spēkā.

Lai nodrošinātu vēlēšanas Rīgas pilsētas pašvaldībā noteiktajā termiņā, projektā tiek precīzi noteikts, kā veicami vēlēšanu sagatavošanas darbi.

Pagaidu administrācijas darbību nodrošina un finansē no Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Pagaidu administrācijai nosaka atlīdzību pēc analoģijas ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredzēto atlīdzību domes priekšsēdētājam, priekšsēdētāja vietniekam un komiteju vadītājiem, piemērojot šādus koeficientus: pagaidu administrācijas vadītājam mēneša vidējās darba samaksas apmērā – piemērojot koeficientu 3,64, pagaidu administrācijas vadītāja vietniekam mēneša vidējās darba samaksas apmērā – piemērojot koeficientu 3,2, pagaidu administrācijas locekļiem mēneša vidējās darba samaksas apmērā – piemērojot koeficientu 2,55.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka, sagatavojot likumprojektu, tika izvērtēta Rīgas domes rīcība, izpildot vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām, t.i., sadzīves atkritumu apsaimniekošanas funkcijas organizēšana. Uz pašreizējā sasaukuma rīcības izvērtējumu attiecināma arī Rīgas domes iepriekšējā sasaukuma rīcība, ievērojot, ka Rīgas dome kopš Latvijas Republikas Satversmes tiesa (turpmāk – Satversmes tiesa) 2012. gada 6. decembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2012-01-01 "Par Atkritumu apsaimniekošanas likuma pārejas noteikumu 12. punkta, ciktāl tas attiecas uz līgumiem, kas noslēgti, nepiemērojot normatīvos aktus par publisko iepirkumu vai neatbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam" nav nodrošinājusi Satversmes tiesas lēmuma atbilstošu izpildi.

No anotācijas arī izriet, ka pēc Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisija provizoriskiem aprēķiniem, Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu sarīkošana 2020. gadā varētu izmaksāt 862 756 eiro, t.sk. atlīdzībā – 728 744 eiro, precēs un pakalpojumos – 134 012 eiro. Par pamatu aprēķiniem izmantoti 2017. gada Rīgas domes vēlēšanu budžeta faktiskā izpilde. Ņemot vērā to, ka domes vēlēšanu zīmju izgatavotājs tiek noteikts veicot iepirkuma procedūru, faktiskās vēlēšanu izmaksas var mainīties.

Papildus Centrālajai vēlēšanu komisijai tās kompetencē esošo pienākumu veikšanai Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās paredzamās izmaksas ir 457 109 eiro, t.sk. vēlēšanu materiāli – 13 280 eiro, vēlēšanu e-pakalpojums (kandidātu sarakstu elektroniska sagatavošana un iesniegšana, kandidātu sarakstu publicēšana, vēlēšanu zīmju un informatīvo materiālu elektroniska sagatavošana, vēlēšanu struktūrvienību lietotāju pārvaldība, vēlēšanu elektronisko materiālu repozitorijs, vēlēšanu ģenerālmēģinājuma organizēšana, vēlēšanu gaitas elektronisks žurnāla izstrāde, vēlētāju aktivitātes publicēšana, vēlēšanu rezultātu centralizēta apkopošana, vēlēšanu rezultātu automatizēta publicēšana) – 384 929 eiro, vēlētāju informēšana –17 200 eiro, organizatoriski pasākumi - 41 700 eiro.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir sniegusi informāciju, ka vēlēšanu paziņojumu sagatavošanai (drukāšana, šķirošana pēc pasta indeksiem un nodošana pasta pakalpojumu sniedzējam) nepieciešami 50 612 eiro, vēlēšanu paziņojumu nosūtīšanai uz vēlētāju deklarētās dzīvesvietas adresi Latvijā nepieciešami 135 200 eiro un vēlētāju sarakstu drukāšanai un piegādei nepieciešami 3630 eiro, kas kopā sastāda 189 442 eiro.

Jau ziņots, ka trešdien ārkārtas sēdē Saeima nolēma nodot izskatīšanai atbildīgajai komisijai Ministru kabineta iesniegto Rīgas domes atlaišanas likumprojektu. Par balsoja 50, pret bija 45 deputāti. Saeimas sēde ilga 20 minūtes.

Saeimas prezidijs rosināja likumprojektu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, bet pēc frakcijas "Attīstībai/Par" deputātes Vitas Andas Tēraudas ierosinājuma tas tika nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kas jau ceturtdien sāks tā izskatīšanu.

Pēc neoficiālas informācijas, valdošā koalīcija par šādu soli izšķīrās pēc tam, kad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā pēdējās nedēļas laikā koalīcijai neizdodas nodrošināt vairākumu balsojumus, kas skar likumu grozījumus, kas mainītu nosacījumus ārkārtas vēlēšanu gadījumā.

Tas noticis, jo "KPV LV" frakcijas pārstāvis komisijā Ēriks Pucens balsoja kopā ar opozīciju, jo frakcija nevēlas sasteigtas likumu izmaiņas, kas apdraud demokrātiju.

"KPV LV" balsojumā Saeimas ārkārtas sēdē neatbalstīja Rīgas domes atlaišanas likumprojekta nodošanu komisijai. Par balsoja tikai deputāts Aldis Blumbergs (KPV LV).

Paredzams, ka likumprojekta virzība caur Saeimu var saskarties ar šķēršļiem, jo, ņemot vērā "KPV LV" nostāju, valdošajai koalīcijai būs rūpīgi jāseko līdzi, lai svarīgos balsojumos komisijā un Saeimā likumprojekta skatīšanas gaitā tiktu nodrošināta disciplīna un koalīcijas deputātu klātbūtne.

Ministru kabinets otrdien nolēma atbalstīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijassagatavoto Rīgas domes atlaišanas likumprojektu, ko Saeimai lūgs izskatīt steidzamības kārtībā, aicinot jau trešdien ārkārtas sēdē lemt par likumprojekta nodošanu atbildīgajai komisijai.

Valdības locekļu vidū gan nebija vienprātības šajā jautājumā, jo labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens valdības sēdē paziņoja, ka neatbalsta šo likumprojektu.

Rīgas domes pārstāvji valdības sēdē klātienē netika uzklausīti, bet pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) teiktā, tie esot saņemti rakstveidā. Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Kristīne Kinča valdības sēdē norādīja, ka tas ir likuma un labas likumdošanas prakses pārkāpums, ka nav uzaicināti domes pārstāvji, turklāt viņa norādīja, ka Ministru kabineta e-portfelī pie valdības sēdes materiāliem nav atrodams domes viedoklis.