Apstākļi, kādos Saeima šodien skatīja grozījumus pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtībā, kas ļautu Rīgas domi tās atlaišanas gadījumā ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem, ir laba augsne tiesvedībai Satversmes tiesā (ST), taču nav klaji antikonstitucionāli, sarunā atklāja konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars.
Viņš skaidroja, ka konkrētā situācija ir interesants gadījums, kas nav piedzīvots kopš 1994.gada. Tāpat Pastars uzsvēra, ka Saeimai ir tiesības balsot pretēji komisijas viedoklim, taču konkrētajā situācijā problēma ir tajā, ka, lai arī atbildīgā komisija pati neiesniedza likumprojektu skatīšanai Saeimas plenārsēdē, tā bija paudusi viedokli par likumprojektam izteiktajiem priekšlikumiem.
Jurists skaidroja, ka šādos gadījumos Saeimas juridiskais birojs vienmēr ir paudis atziņu, ka, ja komisijā nav nobalsots par likumprojekta skatīšanu plenārsēdē, tad tas netiek skatīts. "Jautājums, vai šāda piespiedu kārtība ir tas, kur var spriest par konstitucionalitāti," sacīja Pastars.
Viņš arī norādīja, ka, lai arī konkrētais gadījums nav klaji antikonstitucionāls, tas būtu labs pamats lietai ST, jo šobrīd ir radīta jauna prakse, par kuras atbilstību Satversmei var lemt ST.
Komentējot konkrēto Saeimas rīcību, jurists atzīmēja, ka "šādu rīcību Saeima varēja pamēģināt, bet es gan to nebūtu mēģinājis uz Vēlēšanu likumu". Tāpat viņš piebilda, ka prezidents varētu apsvērt iespēju atdot likumu otrreizējai caurlūkošanai.
Pastars gan atzina, ka citiem viņa kolēģiem varētu būt atšķirīgi viedokļi.
Jau vēstīts, ka, neskatoties uz opozīcijas iebildumiem, kā arī vienas koalīcijas partijas pretēju nostāju, koalīcijas partijas šodien panākušas grozījumus likumos, kas atlaišanas gadījumā Rīgas domi ļaus ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.
Par grozījumiem "Par pašvaldībām" un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, ar kuriem mainīta pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtība, nobalsoja četras koalīcijas partijas, kā arī pie frakcijām nepiederošā deputāte Anda Čakša un divi partijas "KPV LV" deputāti – Artuss Kaimiņš un Aldis Blumbergs, tādējādi balsojumā par vienu likumprojektu iegūstot 52, bet par otru likumprojektu – 51 balsi. Pret minētajām izmaiņām balsoja pārējie "KPV LV" deputāti un opozīcijas partiju deputāti, taču Zaļo un zemnieku savienības deputāte Janīna Jalinska vienā balsojumā nepiedalījās.
Minētie likumprojekti šodien Saeimas sēdes darba kārtībā iekļauti, koalīcijas deputātiem piesaucot bezprecedenta situāciju un neņemot vērā par likumprojektiem atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas viedokli.
Vakar pēc divu dienu ilgām debatēm Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija neatbalstīja grozījumus likumā "Par pašvaldībām" un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā. Taču, uzsverot "nepietiekamo regulējumu" Saeimas Kārtības rullī un "īpašo gadījumu", kāds izveidojies saistībā ar minēto likumprojektu, koalīcijas deputāti panāca balsojumu par likumprojektu izskatīšanu galīgajā lasījumā, tajā nodrošinot balsu vairākumu.
Opozīcijas deputāti asi kritizēja koalīcijas rīcību, akcentējot, ka tiek klaji ignorēti likumi un notiek varas uzurpācija. Deputāti notiekošo dēvēja par farsu, atzīstot, ka viņiem ir kauns par to, kas patlaban notiek parlamentā.
Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka domes atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu. Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem, jauno domi ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu, ko paredz likums. Šāds risinājums piedāvāts, lai efektīvāk izmantotu finanšu līdzekļus jaunu vēlēšanu organizēšanā domes atlaišanas gadījumā, teikts grozījumu anotācijā.
Tāpat izmaiņas paredz, ka domes atlaišanas gadījumā pagaidu administrāciju ieceļ uz deviņiem mēnešiem. Patlaban šis termiņš ir 15 mēneši, un šāda kārtība nav pieļaujama, jo samērā ilgu laiku pašvaldību vada cilvēki, kuri domē nav ievēlēti un kuriem nav vietējo iedzīvotāju uzticības mandāta, norādījuši grozījumu autori.
Grozījumi likumā paredz, ka Rīgas domes iespējamās ārkārtas vēlēšanās tiktu ļautu pašvaldības domi ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.
Tāpat vēstīts, ka Saeima nodevusi izskatīšanai komisijās valdībā atbalstīto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija strādā pie minētā likumprojekta, paredzot darbu pie tā pirms pirmā lasījuma noslēgt šovakar. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka par šo likumprojektu Saeima varētu lemt tāpat šodien vai arī piektdien.