Delfi foto misc. - 71612
Foto: LETA
Trīsdesmit pieci Saeimas deputāti no opozīcijas frakcijām un pie frakcijām nepiederošie jau nosūtījuši vēstuli Valsts prezidentam, pieprasot atbilstoši Satversmes 72. pantam apturēt Saeimā ceturtdien pieņemto grozījumu Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kas ļautu pašvaldības domes atlaišanas un ārkārtas vēlēšanu gadījumā domi ievēlēt uz termiņu uz laiku līdz pat sešiem gadiem.

Satversmes 72. pants paredz, ka Valsts prezidentam ir tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Viņam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šīs tiesības Valsts prezidents vai viena trešā daļa Saeimas locekļu var izlietot desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā.

Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja augšminēto divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk, tad pēc šī laika notecēšanas likums ir publicējams. Tautas nobalsošana tomēr nenotiek, ja Saeima vēlreiz balso par šo likumu un ja par tā pieņemšanu izsakās ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem.

Viens no vēstules prezidentam parakstītājiem, Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS) portālam "Delfi" pastāstīja, ka vēstule jau nosūtīta Valsts prezidenta kancelejai, bet pirmdien tiks nosūtītas vēl divas vēstules par abiem likumu grozījumiem, kas maina pašvaldību vēlēšanu regulējumu īsu brīdi pirms iespējamām Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām. Deputāti līdz pirmdienai sagatavos papildu argumentāciju savai prasībai, ņemot vērā to, kā notika šo grozījumu pieņemšana Saeimā.

Vēstulē prezidentam deputāti raksta, ka nav šaubu, ka koalīcijas deputāti ir tiesīgi ieviest tādus regulējumus kādu uzskata par nepieciešamiem, lietderīgiem un samērīgiem, bet tiem jābūt attaisnotiem ar leģitīmu mērķi – demokrātiska valsts iekārta, sabiedrības drošība, citu cilvēku tiesības, labklājība.

"Tomēr pieņemtais likums attiecībā pret vispārējo kārtību nesamērīgi un nelietderīgi paplašina jaunievēlētās domes pilnvaru laiku," teikts vēstulē.

Likumprojekta iesniedzēji, vadoties pēc politiskās gribas, nav pienācīgi un saprātīgi izvērtējuši savu ierosinājumu kopsakarā ar konstitucionālā ranga demokrātijas virsprincipu, tiesiskas valsts virsprincipu un sociāli atbildīgas valsts virsprincipu, norāda deputāti.

Pieņemot doto regulējumu, Saeimas koalīcijas deputāti ir ignorējuši Satversmes tiesas atzinumu, ka likumdevējam ir pienākums nodrošināt tiesību sistēmas iekšējo saskaņotību un harmoniju, jo likums nav saskaņots ar citiem vēlēšanu procedūru regulējošiem tiesību aktiem, uzsver opozīcijas deputāti.

"Delfi" jau ziņoja, ka ceturtdien Saeima pieņēma steidzamības kārtā galīgajā lasījumā grozījumus divos ar pašvaldību darbu saistītos likumos, kas pašvaldības domes ārkārtas vēlēšanu gadījumā ļautu ievēlēt domi uz laiku līdz pat sešiem gadiem. Opozīcijas pārstāvji jau likumu grozījumu apspriešanas gaitā Saeimā solīja, ka Satversmes 72. panta kārtībā vērsīsies pie Valsts prezidenta ar aicinājumu grozījumus neizsludināt un nodot tautas nobalsošanai.

Saeima grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā un likumā "Par pašvaldībām" pieņēma, neraugoties uz to, ka atbildīgajā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā likumu grozījumi uz otro lasījumu netika atbalstīti.

Valdošajai koalīcijai šos likuma grozījumus, kas saistīti arī ar tuvākajā laikā iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgā, izdevās pieņemt attiecīgi ar 52 un 51 balsi.

Frakcijas "KPV LV" lielākā daļa balsoja pret šiem likuma grozījumiem, un par balsoja tikai Aldis Blumbergs un Artuss Kaimiņš, kurš uz šo Saeimas sēdi ieradās no slimnīcas, kur vairākas nedēļas ārstējās pēc negadījuma ugunsgrēkā. Par balsoja arī pie frakcijām nepiederošās Anda Čakša un Inguna Rībena.

Valdošās koalīcijas Saeimā iesniegtie un pieņemtie grozījumi likumā "Par pašvaldībām" un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā paredz jaunu kārtību, ja pašvaldības dome tiek atlaista, kad līdz tās pilnvaru beigām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem. Paredzēts noteikt, ka pēc atlaišanas jaunievēlētās domes pilnvaru laiku veidos gan iepriekšējās domes atlikušais termiņš, gan arī pilnais četru gadu termiņš, kas paredzēts pēc kārtējām vēlēšanām.

Grozījumi likumos arī paredz samazināt laiku no 15 līdz deviņiem mēnešiem pirms kārtējām vēlēšanām, kad domes atlaišanas gadījumā ārkārtas vēlēšanas netiek rīkotas un domes vadība tiek uzticēta pagaidu administrācijai līdz kārtējo vēlēšanu brīdim.

Jau vairākas nedēļas, kopš šie grozījumi nonāca Saeimas darba kārtībā, tie raisīja ļoti spraigas diskusijas atbildīgajā komisijā, kur gan pirms pirmā, gan otrā lasījuma katru reizi komisija tos skatīja divas dienas, pieaicinot plašu ekspertu loku.

Vienlaikus ceturtdienas vakarā Saeimas vairākums konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja Ministru kabineta iesniegto Rīgas domes atlaišanas likumprojektu. Saeima lēma likumprojektu izskatīt kā steidzamu divos lasījumos. Paredzams, ka otrajā un galīgajā lasījumā Saeima par Rīgas domes atlaišanu lems 2020. gada 16. janvārī, bet ārkārtas vēlēšanas varētu notikt divus mēnešus pēc likuma spēkā stāšanās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!