'KPV LV' lūgs neizsludināt likumu par RD ievēlēšanu uz ilgāku termiņu  (58)

Paziņojumā medijiem teikts, ka 19. decembrī Saeimas apstiprinātie grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā un likumā "Par pašvaldībām" tika mērķtiecīgi paredzēti Rīgas domes atlaišanai. Par to liecina lielā steiga, nenodrošinot pienācīgu laiku priekšlikumu izstrādei un atzinumu sagatavošanai, kā arī likuma teksta būtiska atšķirība no likuma anotācijā minētā.

Pucena ieskatā, demokrātiskā valstī ir jāpieturas pie tiesiskuma principiem, kur Saeima nedrīkst pārrakstīt likumus pašizdomātām situācijām, kuras nākotnē var radīt precedentu arī citām pašvaldībām. "Atkritumu krīzes Rīgā nav – to var redzēt ikviens Rīgas iedzīvotājs. Turklāt mums nav pieņemams veids, kā tika "stumti" cauri šie likumprojekti, procesa vidū nomainot atbildīgo komisiju uz Saeimas Budžeta komisiju, kurai nav nekāda sakara ar pašvaldību lietām, it īpaši ar pašvaldību atlaišanu. Turklāt "no augšas" tika dots uzdevums to izskatīt vienā dienā, lai tās pašas dienas vakarā Saeimā var lemt par tās pieņemšanu galīgajā lasījumā. Šī ir antidemokrātisku vērtību paraugstunda, kas ir pretstatā deputātu dotam zvērestam un sirdsapziņai," uzskata Pucens.

Tāpat deputāts norāda, ka likuma iesniedzēji ir maldinājuši Saeimu, jo likumprojekta anotācijā netika norādīts, ka grozījumi būtu pieņemami steidzamības kārtā.

Jau ziņots, ka Saeima 19. decembrī steidzamības kārtā pieņēma likumu grozījumus, kas pašvaldības domes ārkārtas vēlēšanu gadījumā ļautu ievēlēt domi uz laiku līdz pat sešiem gadiem.

Valdošajai koalīcijai šos likuma grozījumus, kas saistīti arī ar tuvākajā laikā iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgā, izdevās pieņemt attiecīgi ar 52 un 51 balsi.

Frakcijas "KPV LV" lielākā daļa balsoja pret šiem likuma grozījumiem, un par balsoja tikai Aldis Blumbergs un Artuss Kaimiņš, kurš uz šo Saeimas sēdi ieradās no slimnīcas, kur vairākas nedēļas ārstējās pēc negadījuma ugunsgrēkā. Par balsoja arī pie frakcijām nepiederošās Anda Čakša un Inguna Rībena.

Saeimas opozīcija 20. decembrī Levitam nosūtīja 35 deputātu parakstītu vēstuli, pieprasot atbilstoši Satversmes 72. pantam apturēt Saeimā apstiprinātos grozījumus pašvaldību vēlēšanu kārtībā.

Satversmes 72. pants paredz, ka Valsts prezidentam ir tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Viņam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šīs tiesības Valsts prezidents vai viena trešā daļa Saeimas locekļu var izlietot desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā.

Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja augšminēto divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk, tad pēc šī laika notecēšanas likums ir publicējams. Tautas nobalsošana tomēr nenotiek, ja Saeima vēlreiz balso par šo likumu un ja par tā pieņemšanu izsakās ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem.