Latvija šogad ir otra nepopulārākā ES valsts patvērumu meklētāju vidū  (252)

Vismazāk pieteikumu saņēmusi Igaunija - 100 patvēruma meklētāji izrādījuši vēlmi uzturēties kaimiņvalstī.

Aizvadīto 12 mēnešu laikā visā ES kopā uzturēšanās atļaujas pieteikuši vairāk nekā pusmiljons jeb 624 955 patvēruma meklētāju. No visām Baltijas valstīm Lietuvā ir vislielākais skaits pieteikumu - 540.

Lai gan lielākoties pieteikumu iesniedzēju izcelsmes valsts nav norādīta, "Eurostat" dati liecina, ka Latvija saņēmusi pieteikumus arī no Nigērijas, Indijas un Afganistānas iedzīvotājiem.

Lielākā daļa patvēruma meklētāju ES 2019.gada trešajā ceturksnī bijuši no Sīrijas, Afganistānas, Venecuēlas un Irākas. Visu šo valstu patvēruma meklētāju kopskaits sasniedz aptuveni 32% no kopējā patvēruma meklētāju skaita, kas pieteikušies ES no šī gada jūlija līdz septembrim.

Attiecībā uz Latviju, 2019.gada trešajā ceturksnī kopā 60 patvēruma meklētāji ir iesnieguši pieteikumus. 55 no tiem pieteikumu iesnieguši pirmo reizi, bet atlikušie pieci jau vismaz otro reizi. Kā liecina "Eurostat" dati, tas ir par 39% vairāk nekā 2019.gada otrajā ceturksnī. Novērojams arī kāpums salīdzinājumā ar aizvadītā gada trešo ceturksni - 6% apmērā.

Tikmēr, rēķinot patvēruma meklētāju pieteikumu skaitu uz vienu miljonu iedzīvotāju, vismazāk patvēruma meklētāju pieteikušies Slovākijā, kur uz miljonu ir aptuveni 12 patvēruma meklētāju pieteikumu, Ungārijā - 15 pieteikumu, bet Polijā - 18 pieteikumi uz miljonu iedzīvotāju. Savukārt Latvijā saņemti aptuveni 30 pieteikumi uz miljonu iedzīvotāju. Pētījums liecina, ka ES vidēji ir 324 patvēruma meklētāju pieteikumi uz vienu miljonu iedzīvotāju.

Lielākais skaits pieteikumu saņemti Vācijā, Francijā un Spānijā. Vācijā reģistrēti 22% no visiem pieteikumiem, Francijā - 18%, savukārt Spānijā - 16%. Kopā šīs trīs valstis saņēmušas 56% no visiem pieteikumiem.

Pētījums liecina, ka aptuveni 900 000 gadījumos pieteikumi joprojām tiek izskatīti. Šajā ziņā Vācijā ir arī augstākais skaits vēl izskatīšanas stadijā esošo pieteikumu.