"Muzeji, kuri rada, apvieno un glābj no vientulības mūsu inteliģenci". Tāds secinājums portāla "Delfi" lasītājam Leonam Stiprajam radās pēc sarīkojuma "Zelta svētdiena" apmeklējuma Durbes pils muzejā. Savos novērojumos viņš dalās arī ar portālu "Delfi".
"Te es beidzot sapratu, ka muzejs sastāv no septiņām atsevišķām vienībām. Mākslas muzejs, Audēju darbnīca, Mākslas galerija "Durvis", Pils Tornis (Vēstures muzejs), Džūkstes pasaku muzejs, Pastariņa muzejs. Beidzot briljants šo dārgakmeņu virknē – Durbes pils muzejs.
"Zelta svētdiena" ir pasākums, kur muzeju nodaļas īsi atskaitās par gadā paveikto. Izceļ un apbalvo muzeja atbalstītājus, ziedotājus un palīgus.
Piebildīšu, ka visa sarīkojuma laikā uz mums lūkojās ievērojamas personības un skaistas dabas ainavas gleznas. Mazāka formāta Kārļa Ieviņa "Gaurata ezers", ko muzejam dāvināja Juris Tārs. Pašā skatītāju priekšā varena glezna ar vērtējošu un jau nogurušas sievietes skatienu. Tā ir Jolantas Devlinas "Marianna Zariņa" (1927-2004) portrets.
Šo gleznu muzejam dāvināja Latvijas Ārlietu ministrija. Iemesli daudzi. Pirmais Latvijas Ārlietu ministrs bija Zigfrīds Anna Meierovics. Dzimis un gājis bojā nejaušā autokatastrofā Tukuma novadā. Arī uzceltais piemineklis, kas uzstādīts šim izcilajam Latvijas valstsvīram Tukuma centrā, apvienoja daudzus Tukuma un Ārlietu ministrijas cilvēkus. Jolanta Devlina un Ārlietu ministrijas pārstāvis Normans Penke pastāstīja gan par portretā atainoto izcilo sievieti, gan par Z. A. Meierovica pieminekļa radīšanas, vērtēšanas un atklāšanas gaitu.
Tukuma domes pārstāvis pasniedza Z.A. Meirovica biedrības krūšu noīzīmi māksliniecei Artai Dumpei par aktīvu piedalīšanos Z .A. Meierovica konkursa atlases darbā un padomiem tā uzstādīšanā. Māksliniece Tukuma novadam ir atstājusi iespaidīgu pieminekli Mālkalnā. Savukārt, "Sērojošā Māte" lielā granīta skulptūru Tukuma " Kalnu kapos" autore ir Lilija Līce.
Pārsteigtā māksliniece saņēma arī Tukuma muzeja galveno balvu "Gada Nagla". Šīs naglas ir gadsimtiem vecas. Kalēju kaltas. Tās ir rūpīgi salasītas un saglabātas no visām vecajām ēkām, kuras tika restaurētas vai gadu laikā nojauktas.
Tad sākās atskaites izrāde. Ar ķirbja pārvēršanos karietē, kas ērti iekārtojās uz senā galda, arī nesenā muzeja ieguvuma. Tas no pasaku muzeja. Pastariņa muzeja pārstāve pastāstīja, ka gada laikā pašiem maizi cept iemācīts ap sešiem tūkstošiem muzeja apmeklētāju.
Audēju darbnīca pēc daudzu gadu darba parādīja Ilzes Vekšinas lolojumu - Aizputes novada tautas tērpu. Aube un citi elementi ir pierādīts fakts. Tas apliecināts, verot vaļā vecās pūra lādes, apmeklējot tautas tērpu izstādes un pārcilājot gadsimtiem vecus foliantus un aprakstus. Apsveicam!
Sekoja muzeju aktīvistu, ziedotāju un palīga sveikšana. Pasākumu krāšņu darīja arī pianistes Ilzes Jaunzemes un čellista Pētera Ozoliņa uzstāšanās. Protams, skanēja arī Pētera Čaikovska "Riekstkodis". Jo krāšņa egle telpā bija.
Man pārsteigums bija Frederika Francišeka Šopēna (1810-1849) "Polonaise Brillante op3" atskaņojums. Jo esmu R. Vāgnera, L. van Bēthovena, Ž. Ofenbaha, V. A. Mocarta, Džoakīno Rosini un nepārspējamā Džuzepes Verdi mūzikas mīļotājs.
Nobeigumā, neliels pārsteigums personīgi man. Nokļuvu pagrabiņā, kurš mani intriģēja gadiem ilgi. Tur ar muzeja darbinieku palīdzību sev lēja laimes abi muzikanti. Man arī izdevās radīt mazu mākslas darbu.
Uzpeldēja bērnu nama bērnības atmiņas. Tur mēs slepus no audzinātājām arī "lējām" laimes. Tikai tas notika ļoti "noziedzīgā veidā". Saņurcījām papīra gabaliņu un aizdedzinājām uz nedegošas plāksnes virsmas. Pēc tam sveces vai galda lampas mestā ēnā skatījāmies, kas mūs gaida.
Pasākumu noslēdza klusa kafijas iemalkošana un smalkmaizīšu uzkodas. Sarunas draugu un paziņu starpā.
Izstādes, muzikālie pasākumi, patriotiskas filmas, koncerti - tas viss palīdz veidot jauno inteliģences paaudzi. Tukuma muzejs šajā ziņā iet novada priekšgalā. Jo krāšņā Durbes pils ir "Momentus grandiozo!"
Nobeigumā vēlu visiem gaišus Ziemassvētkus un Laimīgu Jauno gadu.
Leons Stiprais