'Saskaņa' ar priekšlikumiem Rīgas domes atlaišanas likumprojektam nerro koalīciju  (158)

Ceturtdien koalīcijas partijas panākušas Rīgas domes atlaišanas likumprojekta atbalstīšanu pirmajam lasījumam. Priekšlikumus otrajam lasījumam iespējams iesniegt līdz 2020.gada 16.janvārim.

Priekšlikumus minētajam likumprojektam iesnieguši vairāki "Saskaņas" deputāti.

Deputāts Valērijs Agešins rosina no likumprojekta izslēgt visus tā pantus, tādējādi likumprojektu faktiski padarot bezjēdzīgu un bez satura.

Parlamentārietis Jānis Ādamsons piedāvā noteikt, ka minētā likuma mērķis ir izpildīt Nacionālās apvienības 2018.gada decembrī partijas kongresā pieņemto lēmumu par Rīgas domes atlaišanu, norādot uz minētā jautājuma virzības politizēšanu.

Politiķis Vjačeslavs Dombrovskis rosina mainīt sākotnēji piedāvāto pagaidu administrācijas sastāvu. Viņš uzskata, ka būtu nepieciešams par pagaidu administrācijas vadītāju iecelt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci (AP), par viņa vietnieci - deputāti Jutu Strīķi (JKP), bet par pagaidu administrācijas locekli - parlamentārieti Raivi Dzintaru (VL-TB/LNNK).

Savukārt deputāts Ivars Zariņš piedāvā noteikt, ka likuma mērķis ir novērst situāciju, ka Rīgas dome pilda pašvaldības autonomo funkciju - organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, un nodrošināt, lai tiktu īstenots jauns atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu iepirkums tiem pašiem pakalpojumu sniedzējiem, bet Saeimas varas koalīcijas politiskajā pārraudzībā.

Viņš tāpat piedāvā paredzēt, ka šis likums tiek pieņemts atbilstoši "bezkompromisa tiesiskuma principiem", tāpēc šo likumu nevar uzskatīt par nelikumīgu, lai arī kāds tam nebūtu pamatojums.

Kā ziņots, Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.

Par likumprojektu nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret bija 40 deputāti.

Pret likumprojektu balsoja vairākums no "KPV LV" deputātiem. Savukārt par Rīgas domes atlaišanu nobalsoja arī viens no aktīvākajiem koalīcijas kritiķiem, parlamenta deputāts Aldis Gobzems, kurš gan arī kritizēja likumdošanas procesu šajā jautājumā. Deputātu vairākums tāpat piekrita likumprojektu noteikt par steidzamu, tādējādi tas tiks skatīts divos, nevis trīs lasījumos.

Debates par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu ilga aptuveni trīs stundas, opozīcijas deputātiem asi kritizējot koalīcijas vēlmi pēc iespējas ātrāk panākt likumprojekta izskatīšanu un pašvaldības atlaišanu.

VARAM nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, iepriekš preses konferencē paziņoja ministrs Juris Pūce (AP).

Saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām", pieņemot likumu par domes atlaišanu, pēc Ministru kabineta priekšlikuma attiecīgajā administratīvajā teritorijā tiek iecelta pagaidu administrācija. Pagaidu administrācija pilda likumos paredzētās domes funkcijas un darbojas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome.

Likumprojektā norādīts, ka, ja Saeima nobalsos par Rīgas domes atlaišanu, pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām varētu būt VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics. Pagaidu administrācijā kā vadītāja vietnieks varētu strādāt Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet par administrācijas locekli - Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

Pagaidu administrācijas vadītājs pildīs domes priekšsēdētāja pienākumus, bet viņa vietnieks veiks vicemēra pienākumus. Savukārt pagaidu administrācijas loceklis pildīs komitejas vadītājam normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. Atlīdzība par šo darbu veikšanu administrācijas pārstāvjiem būs tāda pati kā priekšsēdētājam, vicemēram un komitejas vadītājam.

Tā kā pagaidu administrācijā nav paredzēts veidot komitejas, tad pēc būtības domes kompetences jautājumu loks un atbildība par lēmumprojektiem tiks sadalīta starp pagaidu administrācijas locekļiem.