Pēc tam, kad pēc vairāk nekā trešdaļas Saeimas deputātu lūguma Valsts prezidents ir uz diviem mēnešiem apturējis likumu grozījumu par pašvaldību vēlēšanu regulējuma maiņu publicēšanu un ir izsludināta parakstu vākšana par šo likumu nodošanu tautas nobalsošanai, valdošās koalīcijas partijas vienojušās nesteigties ar Rīgas domes atlaišanu. Līdz ar to prognozējams, ka pēc domes iespējamās atlaišanas vēlēšanas notiks aprīļa beigās.
Pirmdien pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes, kas bija pirmā kopš svētku brīvdienām un kopš brīža, kad prezidents apturējis likumu publicēšanu pēc Saeimas opozīcijas un daļas "KPV LV" frakcijas deputātu lūguma, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) žurnālistiem sacīja, ka Saeima lēmumu par pašvaldību vēlēšanu termiņiem ir pieņēmusi un tas atbilstoši Satversmei ir nodots lemšanai Latvijas vēlētājiem.
"Iedzīvotāji ir augstākais likumdevējs valstī, un šādā situācijā būtu diezgan loģiski, ka Saeima sagaidītu, vai iedzīvotāji vēlas tautas nobalsošanu par šo jautājumu, un tikai tad lemtu, kādā veidā rīkoties," sacīja ministrs. Pēc viņa teiktā, "sadarbības partneri uzklausīja, padiskutēja par šo jautājumu, un ir skaidrs, ka "KPV LV" frakcijas vairākumam ir cits viedoklis, bet pārējie visi partneri vienojās, kāda būs mūsu stratēģija šajā brīdī".
Uz "Delfi" precizējošu jautājumu, vai tas nozīmē, ka 16. janvārī Saeima kā steidzamu neskatīs otrajā un galīgajā lasījumā likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, kā tas tika prognozēts, konceptuāli atbalstot likumprojektu pirmajā lasījumā, Pūce atbildēja: "Jādomā, ka koalīcijas deputāti sagatavos priekšlikumu, ka tiks noteikts cits izskatīšanas datums". Uz jautājumu, vai tādā gadījumā jaunas Rīgas domes vēlēšanas būs maija sākumā, Pūce atbildēja, ka "drīzāk aprīļa beigās".
Deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV), kas pārstāv savas frakcijas mazākumu un pretēji savas frakcijas lielākajai daļai atbalsta Rīgas domes atlaišanu, uzsvēra, ka Rīgas dome ir jāatlaiž, un tas, ko Saeimas vairākums ir pieņēmis, arī tiks turpināts. "Ja kādam citas domas, tās ir viņa tiesības. Savukārt par steidzamību, jā, iespējams, termiņš tiks pagarināts," sacīja deputāts.
Ja Saeimas vairākums par Rīgas domes atlaišanu galīgi lemtu, pirms stājušies spēkā likuma grozījumi par pašvaldību vēlēšanu regulējuma maiņu, tad jaunā dome būtu jāievēl pēc patlaban spēkā esošā regulējuma, kas neatbilst valdošās koalīcijas nodomam. Taču, Saeimai pieņemot lēmumu jau pēc grozījumu spēkā stāšanās, jauno Rīgas domi varētu ievēlēt uz ilgāku termiņu nekā kārtējais četru gadu termiņš.
"Delfi" jau ziņoja, ka 19. decembrī, Saeima pieņēma steidzamības kārtā galīgajā lasījumā grozījumus divos ar pašvaldību darbu saistītos likumos, kas pašvaldības domes ārkārtas vēlēšanu gadījumā ļautu ievēlēt domi uz laiku tuvu sešiem gadiem. Opozīcijas pārstāvji jau likumu grozījumu apspriešanas gaitā Saeimā solīja, ka Satversmes 72. panta kārtībā vērsīsies pie Valsts prezidenta ar aicinājumu grozījumus nepublicēt un nodot tautas nobalsošanai.
Saeima grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā un likumā "Par pašvaldībām" pieņēma, neraugoties uz to, ka atbildīgajā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā likumu grozījumi uz otro lasījumu netika atbalstīti.
Valdošajai koalīcijai šos likuma grozījumus, kas saistīti arī ar tuvākajā laikā iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgā, izdevās pieņemt attiecīgi ar 52 un 51 balsi.
Frakcijas "KPV LV" lielākā daļa balsoja pret šiem likuma grozījumiem, un par balsoja tikai Aldis Blumbergs un Artuss Kaimiņš, kurš uz šo Saeimas sēdi ieradās no slimnīcas, kur vairākas nedēļas ārstējās pēc negadījuma ugunsgrēkā. Par balsoja arī pie frakcijām nepiederošās Anda Čakša un Inguna Rībena.
Valdošās koalīcijas Saeimā iesniegtie un pieņemtie grozījumi likumā "Par pašvaldībām" un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā paredz jaunu kārtību, ja pašvaldības dome tiek atlaista, kad līdz tās pilnvaru beigām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem. Paredzēts noteikt, ka pēc atlaišanas jaunievēlētās domes pilnvaru laiku veidos gan iepriekšējās domes atlikušais termiņš, gan arī pilnais četru gadu termiņš, kas paredzēts pēc kārtējām vēlēšanām.
Grozījumi likumos arī paredz samazināt laiku no 15 līdz deviņiem mēnešiem pirms kārtējām vēlēšanām, kad domes atlaišanas gadījumā ārkārtas vēlēšanas netiek rīkotas un domes vadība tiek uzticēta pagaidu administrācijai līdz kārtējo vēlēšanu brīdim.
Vairākas nedēļas, kamēr šie grozījumi bija Saeimas darba kārtībā, tie raisīja ļoti spraigas diskusijas atbildīgajā komisijā, kur gan pirms pirmā, gan otrā lasījuma katru reizi komisija tos skatīja divas dienas, pieaicinot plašu ekspertu loku.
Vienlaikus 19.decembrī Saeimas vairākums konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja Ministru kabineta iesniegto Rīgas domes atlaišanas likumprojektu. Saeima lēma likumprojektu izskatīt kā steidzamu divos lasījumos. Tobrīd tika prognozēts, ka otrajā un galīgajā lasījumā Saeima par Rīgas domes atlaišanu lems 2020. gada 16. janvārī, bet ārkārtas vēlēšanas varētu notikt divus mēnešus pēc likuma spēkā stāšanās.
Pēc vairāk nekā trešdaļas Saeimas deputātu pieprasījuma Valsts prezidents Egils Levits 23. decembrī apturēja izmaiņas pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtībā. No 16. janvāra līdz 14. februārim tiks rīkota parakstu vākšana par attiecīgo likumprojektu nodošanu izlemšanai referendumā.
Parakstīties varēs jebkurā pašvaldību noteiktā parakstīšanā vietā Latvijā. Lai piedalītos parakstu vākšanā, derēs gan Latvijas pilsoņa pase, gan Latvijas pilsoņa apliecība. Iespēja parakstīties būs jānodrošina ne mazāk kā četras stundas dienā, arī sestdienās, svētdienās un svētku dienās.
Satversme nosaka, ka Valsts prezidentam ir jāaptur likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu.
Šādā kārtībā apturētais likums ir jānodod tautas nobalsošanai, ja mēneša laikā to pieprasīs ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju jeb šajā gadījumā – 154 868 cilvēku. Ja nepieciešamie paraksti netiks savākti, likums būs jāpublicē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
