'Tas būtu muļķīgi' – Lembergs nemetīs mieru politikai; ZZS sadarbību turpina (plkst. 20:00)  (309)

Lembergs sarunā ar žurnālistiem trešdien gan norādīja uz valdošās koalīcijas politiķu vēlmi mazināt viņa kā politiķa ietekmi, gan uz faktu, ka neesot Latvijas valdības lēmuma par sankcijām pret viņu un ka varas iestādes nav viņu informējušas par lēmumiem attiecībā uz viņu. Lembergs ir sagatavojis sūdzību un vērsies Satversmes tiesā par viņa tiesību pārkāpumiem, kā arī joprojām gaida atbildi no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas par tās lēmumu attiecībā uz viņu.

Trešdien Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas telpās apvienības valde un frakcija uzklausīja sadarbības partnera "Latvijai un Ventspilij" vadītāja Lemberga viedokli par pērnā gada 9. decembra ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) lēmumu iekļaut viņu un četras juridiskas personas tā saucamajā Magņitska sankciju sarakstā.

No sēdes ar Lemberga dalību tika gaidīta vēsts par turpmāko sadarbību starp partijām, ņemot vērā bažas, ka saites ar Lembergu varētu apdraudēt šo politisko organizāciju darbību un valsts finansējuma saņemšanu.

Pēc sēdes preses konferencē uz "Delfi" jautājumu par iespējamām problēmām ar valsts finansējuma saņemšanu, Lembergs atbildēja, ka likums nosaka, kādos gadījumos partijas nesaņem valsts finansējumu, un šāds gadījums likumā neesot paredzēts. ZZS valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars sacīja, ka, ja būs kāds jauns lēmums šajā sakarā, tad tas tiks izskatīts.

Atrašanās ārpus valsts dēļ sēdē gan nepiedalījās Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola, kura iepriekš publiski aicinājusi Lembergu no politikas aiziet. Arī Liepājas partijas pārstāvis frakcijā Māris Kučinskis, kurš paudis Reizniecei-Ozolai līdzīgu viedokli, sēdē nepiedalījās.

Lembergs uz sēdi ieradās kopā ar dzīvesbiedri Kristīni Lembergu ar piecu minūšu nokavēšanos, kad pārējie jau bija sapulcējušies. Pēc gandrīz pusotru stundu ilgās sēdes žurnālisti tika aicināti uz preses konferenci frakcijas telpās, kur viedokli sniedza Lembergs, Tavars un Latvijas Zemnieku savienības vadītājs Armands Krauze.

Preses konferencē Lembergs vairākkārt citēja tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) izteikumus dažādos preses izdevumos, kas liecinot, ka Bordāns esot izkārtojis šīs sankcijas pret Lembergu politisku motīvu un politiskas atriebības dēļ.

Tāpat Lembergs teica, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Santa Purgaile esot skaidri nodefinējusi, ka sankciju mērķis ir mazināt Lemberga ekonomisko un politisko ietekmi. Tātad nevis cīnīties ar korupciju, bet mazināt Lemberga politisko ietekmi, paskaidroja pats Lembergs.

Šajā brīdī Lembergs žurnālistiem demonstrēja "SKDS" pētījumu par politiķu vērtējumu, kur Lembergs atrodas otrā vietā aiz Valsts prezidenta Egila Levita. "Tās ir Bordāna, Rinkēviča un Kariņa sankcijas, tās nav nekādas ASV sankcijas," sacīja Lembergs, norādot uz šo politiķu mērķi mazināt viņa popularitāti.

Vienlaikus Lembergs uzsvēra, ka nav informēts kā Latvijas Republikas pilsonis par pret viņu vērstām sankcijām Latvijas valsts teritorijā. "Es neesmu informēts par šādu lēmumu. Par faktiem, ja šāds lēmums ir, un par tiesībām pārsūdzēt tādu lēmumu, un par to, kā es varu realizēt savas tiesības uz aizstāvību. Arī Ventspils pilsētas dome no valsts varas iestādēm nav informēta par to, ka pret mani vai kādām juridiskām personām Latvijas Republikā ir pieņemts Latvijas Republikas varas iestāžu lēmums par sankciju pieņemšanu. Sankcijas pret mani tiek realizētas, bet nav zināma šo sankciju juridiskā bāze Latvijas Republikas kā suverēnas valsts teritorijā, jo ASV sankcijas, ja tādas ir pieņemtas, darbojas ASV teritorijā," skaidroja Lembergs.

Lembergs kā Eiropas Savienības pilsonis atsaucās uz Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību hartas 6. pantu, kurā katram paredzētas tiesības apsūdzības gadījumā būt informētam par celtajām apsūdzībām, kā arī ir tiesības uz aizstāvību. "Šobrīd man šādas tiesības Latvijas Republikā kā Latvijas un ES pilsonim ir liegtas," sacīja Lembergs atgādinot, ka Latvijas likums par sankcijām tika pieņemts ar mērķi, lai NATO valstu sankcijas darbotos pret trešo valstu pilsoņiem, un tolaik nevienam neesot ienācis prātā, ka tur var parādīties arī kāds LR pilsonis.

Sēdē trešdien Lembergs savus partnerus politikā esot informējis tikai par faktiem un iedevis vielu pārdomām, jo cilvēkiem neesot laika iedziļināties un pietrūcis informācijas. "Mūsu partija uzskata, ka mūsu sadarbība ar ZZS ir jāturpina," sacīja Lembergs par "Latvijai un Ventspilij" nostāju.

Pēc sēdes Armands Krauze atgādināja, ka jau decembrī esot šo gadījumu nodēvējis par linča tiesu, un tagad to nodēvēja par bezprecedenta gadījumu, jo tas neatbilst ne Satversmei, ne Eiropas likumdošanai. "Vienīgais, kas Latvijā var lemt un pieņemt lēmumu, ir tiesa, ja valdošā koalīcija vēl nav likvidējusi pēdējās tiesiskuma iespējas pilsoņiem," sacīja Krauze, kurš Lemberga argumentus novērtēja kā pārliecinošus. "Ir skaidrs, ka šī ir politiska cīņa, šis nav neviens juridisks lēmums, kas būtu spēkā Latvijas Republikā," sacīja Krauze, par sadarbību ar Lembergu sakot, ka šobrīd nav lēmuma kaut ko pārskatīt.

Savukārt Tavars atzina, ka partijām un frakcijai bija pietrūcis informācijas, un tagad deputāti uzzinājuši daudz jaunus faktus. Ar jauniegūto informāciju tikšot iepazīstināti arī citi apvienības biedri. Par sadarbības turpināšanu ar Lembergu Tavars teica, ka tāds neesot bijis sēdes mērķis un nekas tāds netika lemts, tikusi tikai uzklausīta informācija. Tavars konkrēti neatbildēja uz žurnālistu jautājumiem, vai nākotnē tiks lemts par sadarbību.

Sarunā ar žurnālistiem par neziņu sankciju jautājumā Lembergs sacīja, ka, izlasot presē, ko par sankcijām pret Lembergu teikusi FKTK vadītāja, Lembergs esot uzrakstījis komisijai lūgumu informēt par to, kādi ir viņa pienākumi un tiesības, kā arī prasījis lēmumu, uz kura pamata pieņemtas sankcijas. "Ja tas ir pret mani, tad esat tik laipni un iepazīstiniet," sacīja Lembergs, kā piemēru minot ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, kura gadījumā policists pārkāpēju iepazīstina ar tekstu, kas jāparaksta. "Līdz šai baltai dienai FKTK uz manu vēstuli nav atbildējusi," trešdien sacīja Lembergs.

Taču tad, kad viņa sieva esot uzrakstījusi sūdzību ārlietu ministram par to, ka viņai nestrādā maksājumu karte, viņa šo otrdien saņēmusi atbildi no Ārlietu ministrijas. Tur esot rakstīts, ka pret sievu nekādu sankciju neesot, un arī viņas karte tagad strādājot, taču viņa esot informēta, ka bankas kontu slēgšot. "Sievai nebūs neviena konta Latvijā," sacīja Lembergs.

Uz "Delfi" jautājumu, ko Lembergs un dzīvesbiedre darīs šādā situācijā, viņš atbildēja, ka ES pilsoņiem ir tiesības uz vienu pamatkontu un ka viņi vērsīsies ar lūgumu FKTK, lai viņiem tiktu nodrošinātas šīs tiesības.

"Mums jāiziet tiesiskā telpa Latvijā," savas ieceres pirms vēršanās Eiropas Cilvēktiesību tiesā atklāja Lembergs. Viņš uzskata, ka Latvijas valdība tūlīt sapratīšot, ka esot iegājusi dziļā purvā, bez lēmuma realizējot sankcijas pretrunā ar Satversmi. "Šobrīd ir absurda situācija – sankcijas pielieto, bet lēmuma par sankcijām Latvijā nav," uzsver Lembergs.

Mēneša laikā Latvijas varas iestādes neesot informējušas Lembergu par lēmumu par sankcijām pret viņu, lai gan tāds lēmums it kā esot pieņemts, pienākumu nepildīšanu pārmeta Lembergs. Viņš gan uzsver, ka esot pārliecināts, ka "vispār nav tāda lēmuma pret mani un juridiskām personām par sankcijām Latvijas teritorijā".

Lembergs žurnālistiem pastāstīja, ka Satversmes tiesā vērsies ar prasību, ka likuma par Latvijas pievienošanos ārvalstu sankcijām daļa par pievienošanos NATO valstu sankcijām neatbilst Satversmei attiecībā uz tiesībām tikt informētam, tik uzklausītam, tiesībām uz pārsūdzību un aizstāvību.

Uz jautājumu, ar kādiem ierobežojumiem viņam nākas ikdienā saskarties, Lembergs atbildēja, ka banka, kurā viņam privāts konts, atteikusies apmaksāt rēķinu, ko Lembergs saņēmis no advokātes, kas sagatavojusi viņa prasību Satversmes tiesai. No tā viņš secina, ka viņa nauda – pensijas nauda, ienākumi no īpašuma nomas – ir arestēta, lai gan viņš neesot iepazīstināts ar aresta lēmumu. Šo kontu viņš nevarot izmantot nekam, tajā skaitā, lai realizētu savas tiesības uz aizstāvību, ko paredz Satversme.

Viņam joprojām neesot atbildes no FKTK, cik naudas viņš drīkst tērēt dienā pārtikai un citām pirmās nepieciešamības precēm. "Konts ir bloķēts. Tajā ir ap 60 000 eiro. Naudu tur nepieņem. Viens maksājums, kas man pienācās – 7000 eiro – tika aizskaitīts atpakaļ. Līdz ar to, ja man būtu jārealizē mana iztika no naudas kontā, tad man nauda nav pieejama vispār," skaidroja Lembergs. Uz precizējošu jautājumu, vai viņš tiešām nesaņem pat nekādu pensijas daļu, Lembergs atbildēja, ka esot uzrakstījis iesniegumu par pensijas saņemšanu skaidrā naudā un sagaida visas pensijas izmaksu, jo to viņam nevarot atņemt.

Jau vēstīts, ka ASV Valsts kases finanšu kontroles birojs (OFAC), balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteicis sankcijas virknei personu un viņu organizāciju Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, tostarp pret Lembergu.

OFAC nosauc četras struktūras, kuras pieder Lembergam vai atrodas viņa kontrolē. Tās ir Ventspils Brīvostas pārvalde, kā arī trīs biedrības – Ventspils Attīstības aģentūra, Biznesa attīstības asociācija un Latvijas Tranzīta biznesa asociācija.

OFAC izdevusi Globālo Magņitska vispārējo licenci nr.1, kas nosaka, ka 30 dienu laikā ir jāpārtrauc sadarbība ar sankciju sarakstā iekļautajiem – Lembergu, Ventspils Brīvostas pārvaldi, Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju.

Saskaņā ar noteiktajām sankcijām tiek bloķēti visi Lemberga un šo četru struktūru īpašumi, daļas īpašumos un tieši vai netieši individuāli vai ar citu personu starpniecību piederošās struktūras, kurās viņu daļa ir virs 50%, kas atrodas ASV vai atrodas ASV personu īpašumā vai kontrolē, un par tām jāziņo OFAC. OFAC norāda, ka Latvijas oligarhs Lembergs sankcijām pakļauts kā pašreizējā vai bijusī amatpersona, kas atbildīga vai līdzdalīga, vai tieši vai netieši iesaistīta korupcijā.

Vēlāk gan Ventspils brīvostas pārvalde no šī saraksta tika izņemta.