No teritoriālās reformas likuma lemj izslēgt kritērijus, pret ko iebilst vietvaru pārstāvji  (16)

Reformas kontekstā Juridiskais birojs aicināja deputātus apsvērt, vai likumprojektā ietvertos novadu izveidošanas noteikumus ir nepieciešams ietvert arī likumā. "Tā kā novadus nosaka pati Saeima likuma pielikumā, novadu izveidošanas kritērijiem nav juridiskas nozīmes, jo vienīgais novada esības tiesiskais pamats ir nevis atbilstība likumā noteiktajiem kritērijiem, bet gan to iekļaušana likuma pielikumā," skaidroja juristi.

Pēc viņu teiktā, novadu izveidošanas kritēriji jau ir izvērsti skaidroti likumprojekta anotācijā, kurus nepieciešamības gadījumā varēs izmantot arī nākotnē, tādēļ neesot jāuztraucas, ka kritēriji pēkšņi pazudīšot.

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) piesaistītais konsultants ATR jautājumos Artis Stucka gan sacīja, ka viņš ir šokēts par šādu piedāvājumu, jo tādā gadījumā teju gadu garais darbs bijis lieks.

"Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) karti veidoja balstoties uz kritērijiem un atteikšanās no tiem nozīmē, ka izveidotajai kartei būtībā nav likumiska pamata. Tā būs tiesiskā nenoteiktība, jo tad iedzīvotāji varēs iet uz Satversmes tiesu un teikt, ka reformas veidošanai bija vieni spēles noteikumi, bet jūs teiksiet, ka tie nav vērā ņemami un visa karte ir politiski veidota," sacīja Stucka.

Arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Māris Pūķis teica, ka laikā, kad VARAM pārstāvji devušies uz konsultācijām ar iedzīvotājiem, atbilde uz daudziem jautājumiem skanējusi: "Jūs neatbilstat kritērijiem".

"Bet tagad izrādās, ka nekādu kritēriju nemaz nav. Uz kāda pamata man skaidrot pašvaldībām, kāpēc citiem piešķir pilsētas statusu, bet viņiem - nē," taujāja Pūķis.

Neizpratni neslēpa arī deputāts Viktors Valainis (ZZS), jo viņa frakcija bija iesniegusi vairākus desmitus priekšlikumu, kuru mērķis bija mainīt tieši novadu izveides kritērijus. "Anotāciju vairs nevar mainīt, taču Saeimas deputātiem ir jādod iespēja mainīt kritērijus. Ja es būtu zinājis, ka to nevarēs darīt, es būtu iepriekš aicinājis mainīt anotāciju," pauda politiķis. Viņš arī vērsa uzmanību, ka reformas anotācijā nav noteikts, pēc kādiem kritērijiem tiek veidotas republikas pilsētas.

Arī Stucka vērsa uzmanību, ka jaunās reformas anotācijā ir pateikts, kas ir novads, taču nav novilktas skaidras atšķirības starp pilsētu un novadu. "Taču tas ir svarīgi no pakalpojumu sniegšanas viedokļa, jo tagad jebkurš novads mēģinās kļūt par pilsētu, bet jūs atsakāties no noteikumiem, kā valstij jāveido teritorijas," pauda LLPA pārstāvis.

Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Edvīns Danovskis gan centās politiķus mierināt, norādot, ka arī līdz šim likumā nav bijuši noteikti republikas pilsētu izveides kritēriji. Viņš arī vērsa uzmanību, ka juridiski kritērijiem nav pilnīgi nekāda spēka, jo tie visi ir politiska un ekonomiska rakstura.

"Tomēr, kad notiek diskusijas par robežu izmaiņām, mums ir grūti iedomāties Saeimas deputātu patvaļu, jo parasti ir ļoti racionāli apsvērumi robežu maiņai," sacīja jurists, norādot, ka, ja Saeima gribētu izveidot visām vietvarām saistošus kritērijus, tie būtu abstrakti, izplūduši un nekonkrēti.

"Nevienai pašvaldībai nav tiesību balstoties uz šiem kritērijiem nākt un pieprasīt sev kādu statusu. Novada izveide ir tikai Saeimas lēmums un tas ir vienīgais juridiskais pamats, kādēļ novads pastāv," teica Danovskis. Juristu nostāju atbalstīja arī VARAM pārstāvji.

Danovskis arī sacīja, ka kritēriju izslēgšana no likuma teksta neradīs tiesvedības riskus ar iedzīvotājiem, jo kritēriji joprojām būs atrodami anotācijā, kā arī Satversmes tiesa pēc būtības nevērtēs likuma pielikumu atbilstību, jo "ir grūti iedomāties, kā pašvaldības statuss varētu pārkāpt konkrētas cilvēktiesības".

Stucka gan bija pretējās domās un sacīja, ka, piemēram, republikas pilsētās Neatliekamā medicīniskā palīdzības dienesta ierašanās laiks ir noteikts īsāks nekā attālākos novados un tiklīdz kāda no vietvarām zaudētu savu pilsētas statusu, arī šis noteikumus nebūtu spēkā. "Tas ir cilvēktiesību pārkāpums," pauda Stucka.

Kā ziņots, Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija piektdien sāka skatīt otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus vienam no administratīvi teritoriālās reformas likumprojektiem. Kopumā komisijai par gaidāmo pašvaldību reformu iesniegti 335 priekšlikumi, no kuriem aptuveni puse ir par likuma tekstu, bet otra puse - par vietvaru teritoriju robežām.