Apriņķi un pašvaldību līmeņi – sāk vētīt novadu reformas priekšlikumus  (43)

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija šodien, 10. janvārī, sāka vērtēt iesniegtos priekšlikumus par novadu reformas likumprojektu. Komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (AP) klātesošos informēja, ka kopā ir iesniegti 335 priekšlikumi. Deputāti vienojās, ka sākumā tiks izskatīti priekšlikumi, kas skar likumprojekta tekstu, bet pēc tam vētīs priekšlikumus par pašvaldību teritorijām.

Vairāk nekā sešu stundu laikā deputāti diskutēja par 29 priekšlikumiem, no kuriem lemšana par 16 priekšlikumiem tika pārcelta uz vēlāku laiku. Daļu no tiem deputāti vēlas skatīt kontekstā ar citiem priekšlikumiem, kā arī vairāki ierosinājumi prasa papildu analīzi.

Plašas diskusijas izraisīja Nacionālās apvienības (NA) frakcijas iesniegtais priekšlikums pašvaldību novadus turpmāk dēvēt par apriņķiem. Deputāts Jānis Dombrava skaidroja, ka šādas izmaiņas ļautu vārdu "novads" izmantot atbilstoši tai kultūrvēsturiskajai nozīmei, proti, Kurzemei, Zemgalei, Vidzemei un Latgalei.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) pauda skepsi, jo izmaiņu veikšana likumos, lai novadu pašvaldības turpmāk dēvētu par apriņķiem, prasītu lielu administratīvu darbu valsts pārvaldē, kam būtu maza pievienotā vērtība. "Jēdziens "novads" un "novada dome" ir lietots daudzās vietās – desmitos likumu un vairākos simtos Ministru kabineta noteikumu. Grozījumi būtu jāizdara līdz 2021. gada 1. jūlijam, kad darbu sāk jaunās pašvaldības," skaidroja ministrs. "Es respektēju šo ideju, bet lūgtu izvērtēt, vai tas ir lietderīgi un vai pievienotā vērtība ir tik augsta."

Atbalstu nosaukuma maiņai pauda Andris Kazinovskis (JKP), par "nejēdzību" nosaucot iepriekšējās reformas pieņemto lēmumu pašvaldības nodēvēt par novadiem. "Ja ir iespēja, tad šī kļūda būtu jāmaina, pieaicinot ekspertus un priekšlikumu izdiskutējot," sacīja deputāts.

Uz Arvila Ašeradena (JV) jautājumu, vai priekšlikums par nosaukuma maiņu nerada risku novadu reformai, Pūce skaidroja, ka tehniski līdz 2021. gada 1. jūlijam ir iespējams veikt nepieciešamos grozījumus. Tomēr viņš atturējās prognozēt, vai realitātē to varēs pagūt, ņemot vērā, ka tādā gadījumā būs jāgroza arī likumi ar "augstu sensitivitāti", piemēram, valsts valodas likums.

Deputāti bija vienisprātis, ka pirms pieņemt lēmumu par nosaukumu maiņu ir nepieciešama papildu informācija, tādēļ komisija lūgs atbildīgās ministrijas un sociālos partnerus sniegt vērtējumu par šo priekšlikumu.

Garas diskusijas izvērtās arī par NA priekšlikumu izveidot tā dēvēto "nulto" pašvaldības līmeni. Pēc Dombravas teiktā, tās būtu pagastu vai pilsētu zemākā līmeņa vēlētas struktūras, kas strādātu pēc brīvprātības principa un kas veiktu kādas elementāras saimnieciskās darbības.

Ministrs un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis norādīja, šāds NA ierosinājums grozījumiem "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā" paredzētu jaunu pašvaldību izveidi. Savukārt, ja ir vēlme "nulto" pārvaldes līmeni izveidot jau esošā pašvaldību struktūrā, tad grozījumus būtu jāveic citā likumā.

Atbalstu priekšlikumam pauda Ašeradens, bet pie nosacījuma, ka šāds pārvaldes līmenis iekļaujas pašvaldības struktūrā. "Ja tas darbojas pašvaldības iekšējā formā, mēs esam gatavi to noteikti atbalstīt un tā ir ļoti simpātiska ideja," sacīja Ašeradens.

Regīna Ločmele-Ļuņova (S) pauda cerību, ka šis nosacījums ietvers arī Rīgas iedzīvotāju intereses, jo arī Rīgā pastāv mikrorajoni, kuri labprāt vēlētos redzēt līdzīga veida vietējās pašpārvaldes.

Lai arī Dombrava vairākas reizes deputātus aicināja par šāda pārvaldes līmeņa funkcijām "lemt vēlāk", tomēr deputāti vienojās novadu reformā noteikt "nulto" pārvaldes līmeni, kas nebūtu kā atsevišķas pašvaldības.

Bez tam deputāts Kazinovskis ierosināja izveidot otro valsts pārvaldes līmeni uz pašreizējo piecu plānošanas reģionu – Kurzemes, Rīgas, Zemgales, Vidzemes un Latgales –, bāzes.

"Pašreizējo plānošanas reģionu darbība ir bijusi atkarīga no tajā esošo pašvaldību iniciatīvas, taču lielā mērā plānošanas reģionu darbība nav līdz galam attaisnojusies. Priekšlikums par otro pārvaldes līmeni veicinātu līdzvērtīgu valsts attīstību," sacīja deputāts. "Pašreizējā kārtība, kur ministrijas nosaka līdzekļu apgūšanas un investēšanas kartību, ir radījušas situāciju, kad novadi nav līdzvērtīgi attīstījušies".

Pūce ierosināja deputātiem konceptuāli vienoties par to, kā veidotos otrais pārvaldes līmenis, proti, vai to pārstāvji tiktu ievēlēti un kāds būtu funkciju sadalījums. Tāpat ir svarīga izšķiršanās, vai otro pārvaldes līmeni valsts un pašvaldības veidotu kopīgi vai citādākās formās, piemēram, tās būtu tikai valsts veidotas.

Viktors Valainis (ZZS) minēja, ka deputāti konceptuāli par otrā pārvaldes līmeņa ieviešanu varētu vienoties jau tagad, taču viņam nav savas frakcijas mandāta, lai lemtu, piemēram, vai tās būtu vēlētas vai nevēlētas struktūras. Par nepieciešamību konsultēties ar frakcijām piekrita Ašeradens un Ločmele-Ļuņova.

Deputāti lēma atlikt balsojumu par šo priekšlikumu. Pirms lēmuma pieņemšanas deputāti vēlas dzirdēt detalizētāku Kazinovska priekšlikumu, piemēram, kādas būs otrā līmeņa pārvaldes funkcijas.

Iesniegtos priekšlikumus deputāti turpinās vērtēt 14. janvārī.

"Delfi" jau ziņoja, ka Saeima 2019. gada 7. novembrī pēc vairāku stundu debatēm konceptuāli atbalstīja "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu", kas paredz no 2021. gada vidus Latvijā izveidot 39 pašvaldības esošo 119 vietā. Likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīja 70 deputāti, bet pret bija 13 deputāti.

Kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam tika noteikts 2019. gada 18. decembris.

Vienlaikus Saeima 2019. gada 7. novembrī lēma izveidot Administratīvās teritoriālās reformas komisiju, kura ir atbildīga par likumprojektiem, kas saistīti ar novadu reformu. Saeima komisijas sastāvā 2019. gada 21. novembrī apstiprināja Dombravu, Ašeradenu, Ločmeli-Luņovu, Valaini, Plešu, Kazinovski un Ēriku Pucenu (KPV LV).