Līderi iezīmējas jau pirmajā NEPLP kandidātu iztaujāšanā Saeimas komisijā  (39)

Daži tika iztaujāti mazāk nekā visiem vienādi paredzētās 20 minūtes, bet dažu iztaujāšana pārsniedza šo noteikto laika limitu. TV3 žurnāliste Ieva Kalderauska un bijušais TV3 žurnālists Jānis Eglītis bija tie, kurus komisijas locekļi iztaujāja ilgāk par noteikto laiku.

Pēc komisijas sēdes tās priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš sarunā ar žurnālistiem atturējās izteikties par kādu no kandidātiem konkrēti, pirms nav uzklausīti visi, kā arī solīja godīgu un atklātu kandidātu izvērtēšanas procesu. Atbildot uz "Delfi" jautājumu, vai komisija uzreiz izvēlēsies divus, ko virzīt uz Saeimas sēdi, vai vēl atkārtoti uzklausīs tos, kurus augstāk vērtē, Kaimiņš sacīja, ka tas vēl nav izlemts. No komisijas deputātu apspriedes sēdes izskaņā secināms, ka darbu pie divu kandidātu izvēles izvirzīšanai uz Saeimas sēdi plānots pabeigt šomēnes.

Savu skatījumu par kandidātiem jau sniegusi Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu Sabiedriski konsultatīvā padome, kura pēc Saeimas komisijas lūguma ir izvērtējusi kandidātu CV, kā arī uzklausījusi kandidātu redzējumu 15 minūšu intervijās. Konsultatīvā padome visaugstāk novērtējusi Ilmāru Šlāpinu, Jāni Eglīti, Robertu Putni un Ievu Kalderausku. Labu vērtējumu saņēmuši arī Kārlis Seržants, Andis Plakans, Inese Šuļžanoka un Aija Dulevska, lasāms padomes komisijai iesniegtajā vēstulē.

Pirms uzklausīšanas komisijā kandidāti bija pēc deputātu lūguma sagatavojuši un iesnieguši vienas lapas apjomā savu skatījumu par Latvijas mediju vidi un nacionālo drošību, tāpēc kandidātu uzklausīšanā tika gan īsi iezīmētas viņu prioritātes, gan deputāti uzdeva precizējošus jautājumus par iesniegtajiem rakstu darbiem, gan iztaujāja par mediju nozarei aktuāliem jautājumiem.

Kā pirmo komisija uzklausīja SIA "Mediju grupa Super FM" radio raidījumu vadītāju, redaktori Jekaterīnu Jerofejevu-Āboliņu, kura par svarīgu uzdevumu uzskata NEPLP reputācijas celšanu, kā arī sadarbību ar medijiem, kvalitatīva, kopīgās vērtībās balstīta vietējā satura vairošanu un izklaidējošu, pozitīva rakstura raidījumu lielāku klātbūtni televīzijā. Par pozitīvām ziņām kandidātei raisījās dialogs ar deputātu Kaimiņu, kurš gribēja zināt, kas ar to domāts un kā to nodrošināt. Jerofejeva-Āboliņa kā piemēru minēja raidījumus par sasniegumiem sportā un kultūrā, kas vakarā pie televizora skatītājiem radītu pozitīvu kopības sajūtu.

Kandidāte, atzīstot, ka īsti nesaprata jautājumu, nespēja sniegt atbildi uz deputātes Daces Rukšānes-Ščipčinskas (AP) jautājumu par to, kā definē un plāno aizstāvēt redakcionālo neatkarību. Savukārt pie frakcijām nepiederošā deputāte Linda Liepiņa lūdza nosaukt vienotas sabiedrības vērtības. Jerofejeva-Āboliņa minēja sajūtu, ka dzīvojam visi vienā valstī un neesam sveši, un to, ka visas Latvijā pārstāvētās kultūras ir mūsu kopīga vērtība.

Tomēr uz Kaimiņa jautājumu par sabiedrisko mediju budžeta lielumu, NEPLP locekļa algu un padomes atrašanās vietu Jerofejeva-Āboliņa vispār nevarēja atbildēt par budžetu, par algu teica, ka 2000 ar kaut ko, bet kā NEPLP atrašanās vietu nosauca Vecrīgu. Kopumā Jerofejeva-Āboliņa uz vairākiem deputātu jautājumiem nespēja atbildēt, un arī deputātu interese izsīka pēc 15 minūtēm.

Kā nākamā tika uzklausīta TV3 žurnāliste Ieva Kalderauska, kura deputātiem ir pazīstama no iepriekšējā darba LNT ziņās, tāpēc iztaujāšana notika gana neformālā stilā, apmainoties jokiem par to, kāds ir satraukums, atrodoties televīzijas kameras priekšā. Kalderauska kā svarīgākos darbus nosauca NEPLP reputācijas atjaunošanu, pieņemot atklātus un caurskatāmus lēmumus, komercmediju attīstības un mediju vides konkurētspējas veicināšanu, kā arī lēmumu pieņemšanu par informatīvās telpas stiprināšanu. Runājot par NEPLP reputāciju, Kalderauska atturējās nosaukt un kritizēt konkrētas personālijas.

Tā kā LNT Ziņu dienesta slēgšanas brīdī Kalderauska strādāja tajā, sēdē saruna vairākkārt savērpās ap šo Latvijas mediju vidi satricinājušo notikumu, cenšoties analizēt, ko vajadzēja darīt citādi, lai tā nenotiktu nākotnē. Kalderauskai nebija gatavas receptes, kas bija un ir darāms, bet viņa atzina, ka sabiedrības dienas kārtībā "mediju jomas jautājumi ir jāpaceļ augstāk, jo runa ir par nacionālo drošību".

Deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) vaicāja Kalderauskai, kas NEPLP darāms, lai aizsargātu mūsu valsts informatīvo telpu. Kandidāte atbildēja, ka tas ir vairāk tiesību jautājums un viņa nejūtas tik stipra tiesību jautājumos, taču būtu vairāk jāiedziļinās, kāda ir NEPLP kompetence un likumīgās iespējas ierobežot Latvijai naidīgas informācijas izplatīšanu.

Kalderauska tika iztaujāta arī par viņas redzējumu par bezmaksas apraides attīstību un komercmediju interesi tajā piedalīties. Kandidātei nācās arī detalizētāk skaidrot rakstveida vīzijā minēto reklāmas ierobežojumu pārskatīšanu. Kalderauska sacīja, ka neatbalsta ātro kredītu reklamēšanu, bet tagad ir aizliegta jebkāda kredītu reklāma, kas ietekmē mediju ienākumus, uz ko norādījusi arī Kultūras ministrija.

Ņemot vērā LNT gadījuma dēļ izskanējušo informāciju par žurnālistu sociālo neaizsargātību, saņemot tikai autoratlīdzības, Kalderauska atzina, ka TV3 tagad noslēdzis ar žurnālistiem līgumus ar visām sociālajām garantijām. Par to gan pavīpsnāja klātesošais šīs televīzijas operators, ko pamanīja un apsprieda arī deputāti. NEPLP lomu šādā jautājumā Kalderauska saskata kā informējošu un konsultējošu, kā arī padome var ietekmēt gadījumos, kad komercmediji pretendē uz sabiedrisko pasūtījumu. To varētu piešķirt tikai gadījumos, ja ir atbilstoši darba līgumi un garantijas žurnālistiem.

Kalderauska tika iztaujāta vairāk nekā 20 minūtes, un Kaimiņš atzina, ka viņai ir padziļinātas zināšanas, tādēļ deputātiem būtu interesanti iztaujāt vēl ilgāk, tomēr noteikumi visiem vienādi.

Kā trešo komisija uzklausīja bijušo NEPLP locekli un vadītāju, ārštata žurnālisti, recenzenti, mediju analītiķi Aiju Dulevsku, kura pieteikusies šim amatam, jo starplaikā pēc darba beigšanas NEPLP guvusi jaunu pieredzi medijpratības jomā, ko varētu likt lietā darbā padomē. Tā kā darbā NEPLP Dulevska jau agrāk saskārusies ar vairākiem komisijas deputātiem, zināms laiks no sarunas tika veltīts arī atskatam par sadarbību pagātnē.

Kaimiņš jau pašā sākumā atzina, ka Dulevskai šajā jomā ir vislielākā pieredze no visiem kandidātiem, tomēr atkārtoti iztaujāja par iemesliem, kādēļ viņa pieteikusies konkursam. Deputāte Ināra Mūrniece (NA) pauda atzinīgus vārdus par Dulevskas darbu pagātnē un jautāja, kāds ir viņas skatījums par svarīgākajiem darbiem tagad.

Dulevska norādīja, ka jārēķinās ar to, ka janvāra izskaņā gaidāmā breksita jeb Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības dēļ Londonā reģistrētie un Latvijā raidošie Krievijas televīzijas kanāli meklēs sav jaunas mājvietas, visticamāk, Zviedrijā, kas šajā ziņā esot "zelta bedre", kur mūsu institūcijām būs apgrūtinātas iespējas cīnīties ar šiem kanāliem. Tāpēc Dulevska prognozēja, ka te būs kopīgs darbs NEPLP un Ārlietu ministrijai. Dulevska arī deputātus informēja diezgan detalizēti par to, kā būtu veicama šādu Latvijai nelabvēlīgu informāciju raidošu kanālu darbības ierobežošana.

Dulevska, balsoties savā pieredzē un arī svaigi apgūtajā informācija, bija gatava par daudziem jautājumiem ļoti detalizēti runāt, tāpēc Kaimiņš viņu vairākas reizes pārtrauca. Uzklausīšanas laikā Dulevska arī atzina, ka salīdzinājumā ar citām platformām, netiek regulēta interneta televīzija, kas strauji aug, kā arī satelīttelevīzija. Viņa ieteica domāt par līdzsvarotu regulējumu dažādām platformām. Dulevska tika iztaujāta nepilnas 20 minūtes, lai gan viņa acīmredzami bija gatava detalizēti atbildēt uz jautājumiem.

Kā pēdējais pirmajā dienā tika uzklausīts SIA "E Komunikācijas" valdes loceklis, žurnālists Jānis Eglītis, kurš ilgus gadus nostrādājis TV3 Ziņās, bet nesenās reorganizācijas laikā sadarbību izbeidza. Eglīša gaitas ziņu žurnālistikā bija labi palikušas Kaimiņa atmiņā, kurš iztaujāšanas sākumā atzina, ka kandidāts par notiekošo Saeimas gaiteņos zinājis vairāk nekā dažs labs deputāts, bet bieži vien tās tomēr bijušas tikai baumas.

Kā motivāciju dalībai konkursā Eglītis minēja savu novērojumu, ka mediji Latvijā ir vāji, tajā skaitā gan sabiedriskie, gan komercmediji. Uzskatot par svarīgu lielāka finansējuma piešķiršanu medijiem, Eglītis deputātiem atgādināja, ka politiķi partijām finansējumu palielinājuši un pēc jauniem nosacījumiem to jau sāks saņemt šonedēļ.

Pēc Kaimiņa aicinājuma vērtējot NEPLP darbu, Eglītis atzina, ka tā atrodas sava veida skrūvspīlēs, kur no vienas puses Saeima un politiķi, bet no otras novājināti un neapmierināti mediji. Viņš arī atgādināja par NEPLP darbā iebūvēto interešu konfliktu, vienlaikus uzraugot komercmedijus un pārstāvot sabiedriskos medijus. Eglītis neslēpa sašutumu par NEPLP savulaik izdarīto LTV vadības izvēli, kā arī pauda viedokli, ka būtu jāvērtē sabiedriskā pasūtījuma naudas izmantošanas efektivitāte. Kandidāts rosina ar īpašiem sabiedriskā labuma testiem vērtēt LTV un Latvijas Radio darbu.

Eglītim ir arī savs skatījums par to, kā efektīvāk ierobežot Krievijas kanālu darbu Latvijā, ko pēc viņa domām jau var izdarīt pašlaik. Arī Eglītim bija jāatbild uz jautājumu par reklāmas ierobežojumu mīkstināšanu. Viņš atzina, ka komercmedijiem trūkst naudas, tāpēc kredītu reklāmas pilnīgs aizliegums būtu jāpārskata, jo mediju stiprināšana ir minēta visos valsts stratēģiskajos dokumentos. Viņš arī saskata problēmu, ka nav līdzīgi reklāmas aizlieguma kritēriji televīzijā un internetā.

Sarunā ar deputātiem Eglītis arī pauda viedokli, ka Latvijā nepieciešams trešais televīzijas ziņu dienests, lai būtu patiesa konkurence un kvalitatīvs saturs. Laikā, kad sabiedriskie mediji izies no reklāmas tirgus, kādam no komercmedijiem varētu būt vieglāk tādu dienestu izveidot un attīstīt. Eglītim bija arī gana detalizētas idejas, kas darāms sabiedrisko mediju lauciņā, tomēr deputātiem iztaujāšana jau bija jāslēdz, jo tā bija ilgusi vairāk nekā 20 minūtes.

NEPLP locekļu amata kandidātu iztaujāšanu komisija turpinās trešdien un arī nākamnedēļ.