Saeimas Publisko izdevumu un revzījas komisijas deputātus iepazīstinot ar Valsts kontroles (VK) secinājumiem pēc revīzijas par valsts robežjoslas ierīkošanu, VK padomes locekle Ilze Grīnhofa norādīja, ka vislielākās viedokļu atšķirības Robežsardzei un VK ir par robežjoslas jēdzienu.
VK skaidroja – nudien diezgan bieži normatīvie akti mēdz būt nepietiekami skaidri, un tas nereti liedz rīkoties atbilstoši, nesaprotot, normatīvā akta piemērošanu. Tomēr valsts robežjoslas ierīkošanas gadījums, kā uzsvēra VK, nav tas gadījums, kad normatīvie akti un to piemērošana var radīt jautājumus. Normatīvajā regulējumā precīzi noteikts, kā pie valsts ārējās robežas jānosaka valsts robežas josla, proti, šie 12 metri no robežas līnijas. Normatīvais regulējums paredz arī vienīgo izņēmumu tajā gadījumā, ja robežlīnija šķērso upi, ko revīzijā VK arī ņēmusi vērā un izlases veidā vērtējusi arī izņēmuma gadījumus.
Tāpat normatīvajā regulējumā noteiktas gan zonas un joslas, kas jāierīko šajā 12 metru platajā joslā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
