'Vai valdē zagļi sēž?'- pabeidz NEPLP kandidātu uzklausīšanu  (23)

Turpinot pagājušā nedēļā sākto kandidātu uzklausīšanu, kad otrdien un trešdien kopumā tika iztaujāti deviņi kandidāti, tagad deputātu priekšā stājās konsultants, pētnieks Latvijas Universitātē Oļģerts Tipāns, datorfirmas SIA "NT Piedzīvojumi" valdes loceklis Andis Plakans, bijušais Saeimas deputāts Kārlis Seržants un Latvijas Radio 2 mūzikas programmu vadītāja Daiga Mazvērsīte. Tāpat kā pirmajā kandidātu iztaujāšanā katram kandidātam tika paredzētas 20 minūtes, kas nedaudz tika pārsniegtas, ja deputātu interese bija padziļinātāka.

Sēdes laikā komisijas deputāti vienojās, ka trešdien savās frakcijās pārrunās redzējumu par visiem uzklausītajiem kandidātiem, bet ceturtdien Saeimas sēdes pusdienu pārtraukumā komisija sanāks uz slēgtu sēdi, lai izvērtētu kandidātus. Paredzams, ka par jauno NEPLP locekļu apstiprināšanu amatā Saeima varētu lemt jau 30. janvāra sēdē. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš iepriekš sabiedrībai apliecinājis, ka šoreiz padomes locekļu izvēle būs atklāta, godīga un bez iepriekšējas politiskas vienošanās. Arī otrdien komisijas sēdē klātesošie deputāti savstarpēji apspriedās un apstiprināja, ka šoreiz process būs citāds, nekā iepriekš, kad kandidāti tika izvēlēti partiju un frakciju savstarpēju darījumu ceļā.

Kā pirmo deputāti uzklausīja Oļģertu Tipānu, kurš uzsvēra NEPLP īpašo nozīmi sabiedrības interešu pārstāvēšanā. Tipāns vairākkārt pauda prieku, ka LTV1 kļuvis par skatītāko televīzijas kanālu valstī un atgādināja, ka laikā, kad drukātie preses izdevumi izzūd, elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir arvien nozīmīgāka loma demokrātiskas valsts pastāvēšanā un attīstībā. Kandidāts arī mudināja vairāk domāt par jaunām mediju platformām un digitālajiem medijiem.

Tipāns uzskata, ka informatīvās telpas aizsardzība ir Latvijas pienākums, tāpēc jāpretojas viltus ziņu, dezinformācijas izplatībai, kā arī jārūpējas par sabiedrības medijpratību. Pieminot informatīvās telpas aizsardzības jautājumu, Tipāns vairākas reizes minēja nesen "ReBaltica" pētījumā minēto viltus ziņu gadījumu, kā ar seleriju sulu cīnīties pret vēzi. Selerijas sulas gadījuma pieminēšana ļāva Kaimiņam paust atzinīgu vērtējumu par Tipāna izpratni par to, kas aktuāls sociālajos tīklos.

Gan rakstveida skatījumā, kas iepriekš iesniegts deputātiem, gan sarunā komisijā Tipāns uzsvēra nepieciešamību atbalstīt pētniecisko žurnālistiku, kā arī pauda bažas par žurnālistu sociālo neaizsargātību, kas ir drauds arī preses brīvībai.

Atbildot uz Dagmāras Beitneres-Le Gallas (JKP) jautājumu par sabiedrības neapmierinātību ar valstij kontrolē esošā "Tet" piedāvātajām televīzijas kanālu paketēm, Tipāns sacīja, ka nav pieļaujams, ka sabiedrībai netiek sniegta skaidra atbilde uz šo jautājumu. Tomēr kandidāts norādīja, ka demokrātiskā valstī ir jābūt viedokļu daudzveidībai. Tāpat jāpēta NEPLP iespējas kaut ko darīt šajā jautājumā ar likumdošanas palīdzību. Tipāns atturējās detalizēti kritizēt esošo padomes locekļu darbu, sakot, ka tam nepieciešams redzēt, kā tieši darbs notiek. Viņš gan norādīja, ka NEPLP ir jāstiprina monitorings un juridiskā daļa, jo jautājumus rada tas, kāpēc Lietuva var aktīvāk vērsties pret Krievijas kanāliem, nekā Latvija.

Tipānam bija jāatbild arī uz jautājumu par satura piedāvāšanu mazākumtautību valodā. Pēc viņa pieredzes tulkots saturs no latviešu valodas cilvēkus neuzrunā un neinteresē, un no medijiem, kas neaizsniedz savu lietotāju, nav jēgas.

Deputātus interesēja gan Tipāna pieredze padomnieka darbā pie prezidentiem Gunta Ulmaņa un Vairas Vīķes-Freibergas, gan viņa pieredze Sabiedrības integrācijas fonda radīšana, ko Tipāns konceptuāli pārraudzījis. Tomēr uz deputātu jautājumu, ko kandidāts darījis kopš 2010. gada, jo nedz CV, nedz internetā deputātiem nav izdevies atrast šādu informāciju, Tipāns skaidri neatbildēja, atzīstot, ka nekur aizbraucis neesot bijis un tepat vien darbojies. Tipānam nācās arī atbildēt uz jautājumu par partijas piederību un par iespējamo pieredzi kompartijā. Atbildes uz abiem jautājumiem bija negatīvas. Kopumā Tipānam tika veltītas 25 minūtes.

Nākamais kandidāts Andis Plakans, kurš Latvijas Radio nostrādājis vairāk nekā 15 gadus pirms sava uzņēmuma dibināšanas, pieteicies amatam, jo redzot sevī kompetences, ko piedāvāt darbam NEPLP – tehnisku skatījumu uz nozari un vadības iemaņas. Plakans vairākas reizes pieminēja to, ka sabiedrība ir lielu pārmaiņu priekšā, jo īsti nezinām, kā un cik strauji attīstīsies internets, satelīta sakari, sociālie tīkli un mākslīgais intelekts. Idejas par mākslīgā intelekta noderību mediju darbā interesēja deputātus, un Plakans minēja piemērus par radio darbā jau izmantotajām "Tildes" radītajām sistēmām, kas ļauj, piemēram, automātiski pārvērst raidījuma skaņu tekstā.

Sabiedriskos medijus Plakans redz kā sava veida kultūras centru, kas ne tikai rada saturu, bet lielā mērā veido politiku, vidi un tautas noskaņojumu. Kandidāts LTV un LR darbu vērtēja kā ļoti labu, augstiem standartiem atbilstošu. Par šo mediju iekšienē un attiecībās ar NEPLP esošajām problēmām Plakans deva savu vērtējumu vairāk kā par komunikācijas problēmām un savu kompetenci saredz tieši komunikācijas uzlabošanā.

Kopumā NEPLP darbu Plakans vērtē kā vairāk kā atbildīgu un precīzu darbu pēc atbilstoši sastādīta plāna, kas izriet no likumiem un citiem normatīvajiem aktiem. NEPLP darbā par nozīmīgu viņš uzskata sekošanu līdzi nozares jaunumiem Eiropas līmenī, digitālā nodokļa jautājumos, kā arī sarunu ar medijiem un sabiedrību. Par problēmām ar "Tet" paketēm un sabiedrības neapmierinātību Plakans sacīja, ka par šo jautājumu NEPLP var diskutēt ar medijiem un sabiedrību.

Plakanam pievēršoties LTV tehniskajām problēmām un LSM attīstības iespējām, Kaimiņš uzdeva jautājumu, kā pakļautībā atrodas šis portāls un kur atrodas. Saņemtās atbildes viņu apmierināja. Savukārt par sabiedrisko mediju apvienošanu Plakans atbildēja, ka tas ir komplicēts jautājums, kas rūpīgi jādiskutē. Vēlāk arī starp Kaimiņu un Plakanu izvērtās atsevišķs dialogs par darbinieku skaitu sabiedriskajos medijos un iespējām ietaupīt līdzekļus. Plakans saredz ietaupīšanas iespējas, kā piemēru minot IT attīstību, kas arī risina telpu un darbinieku jautājumu.

Par saturu mazākumtautību valodās, tajā skaitā krievu, Plakans sacīja, ka sabiedriskajos medijos nav nepieciešamas izmaiņas šajā jautājumā, lai nezaudētu Latvijai lojālo auditoriju. Plakans sēdē sacīja, ka nav nevienas partijas biedrs. NEPLP pašreizējam darbam skalā no 1 līdz 10 viņš deva vidēju vērtējumu, norādot, ka grūti vērtēt padomes darbu, jo tā nestrādā pilnā sastāvā. Kopumā deputāti kandidātam veltīja 23 minūtes.

Kā trešais deputātu priekšā stājās viņu bijušais kolēģis Kārlis Seržants, kurš ZZS frakcijā nostrādājis divus Saeimas sasaukumus. Pēdējos divus mēnešus viņš strādājot izdevniecībā "Rīgas Viļņi" par žurnālistu un ir apturējis darbību Latvijas Zaļajā partijā, turklāt to izdarījis, domājot par darbu NEPLP, nevis ASV noteikto sankciju Aivaram Lembergam dēļ.

Tā kā Seržanta politiskā darbība dažiem deputātiem ir labā atmiņā, visā sarunas gaitā tā nemitīgi tika pieminēta, it īpaši daudz un zobgalīgi no Kaimiņa puses. Tomēr Seržants saņēma arī komplimentus kā labi sagatavojies, nozari un skaitļus pārzinošs kandidāts. Seržantam ir pieredze ne tikai politikā, bet arī pirms tam dažādos medijos.

Seržants uzreiz vērsa deputātu uzmanību uz to, ka NEPLP drīzumā paliks tikai kā nozares uzraugs, tāpēc būs nepieciešamas izmaiņas likumos, kā arī jāturpina darbs pie nozares stratēģiskajiem dokumentiem. "Digitālais nodoklis būs jāievieš agri vai vēlu," sacīja Seržants, mudinot sākt darbu pie šī jautājuma. Viņš ieteica šajā ziņā sadarboties ar pārējās Baltijas valstīm, jo kopā varētu būt vieglāk šo jautājumu atrisināt.

Seržants atzina, ka NEPLP noderētu cilvēks ar labām zināšanām par likumdošanas procesiem un spēju sarunāties ar cilvēkiem, jo nav labi, ka padome ir ilgstoši konfliktā ar LTV un LR Ziņu dienestu. Kaimiņš detalizēti vēlējās noskaidrot, kādus ietaupījumus sabiedrisko mediju budžetā saskata Seržants. Kandidāts cita starpā minēja, ka jautājumus radot LTV Ziņu dienesta lielums. Viņam neizprotama liekas arī algu lielā atšķirība LTV un LR.

Tāpat sēdē izraisījās domu apmaiņa par Seržanta pausto domu, kā regulēt un ietekmēt portālus, kas pelna naudu ar viltus ziņu izplatīšanu. Pēc garākas diskusijas par to, vai šoreiz NEPLP locekļi netiks izvēlēti pēc partiju interesēm Seržants apstiprināja, ka pieteicies konkursam otrajā piegājienā, jo redzējis, ka pirmajā pieteikušies kandidāti neliecina par partiju vienošanos. Saruna ar Seržantu ilga 29 minūtes.

Kā pēdējā tika uzklausīta Daiga Mazvērsīte, kura bija ieradusies uz sēdi darba laikā, kad viņai jāvada programma tiešajā ēterā, ko viņa nodrošinājusi, atstādama ierakstītus pieteikumus. Šī viņas replika no Kaimiņa puses tika vairākas reizes pieminēta sēdes laikā, zināmā mērā apšaubot viņas attieksmi pret darbu un radio darba organizāciju.

Mazvērsīte, kura Latvijas Radio strādājot jau 27 gadus, uzreiz pamatoja savu pieteikšanos konkursam ar situāciju LR un saasinātajām attiecībām ar NEPLP. Viņa kritizēja ne tikai pašreizējo radio valdi par nekompetenci un sev pietuvinātu cilvēku pieņemšanu darbā, bet kopumā bija kritiski noskaņota arī par radio vadības darbu ilgākā laikā. Kandidāte arī deputātus iepazīstināja ar radio tehniskajām problēmām, ko valde pietiekami ātri nerisinot. "Tas viss jāmaina," atzina kandidāte. Mazvērsītes teikto pēc vairāk nekā četrām minūtēm pārtrauca Kaimiņš, norādot, ka deputāti vēlas uzdot jautājumus.

Arī NEPLP darbu Mazvērsīte vērtēja ļoti kritiski, norādot, ka tās esošajiem locekļiem nav pieredzes un priekšstata par radio darbu. Pēc Mazvērsītes stingrās kritikas par radio valdi Kaimiņš vaicāja, vai radio valdē zagļi sēž? Uz to Mazvērsīte atbildēja, ka tā nevar izteikties, jo komisijā sēž civilizēti cilvēki. Kandidātei bija tik daudz sakāmā, ka Kaimiņam nācās norādīt, ka deputāti netiek pie vārda un pārjautāt, vai kandidāte uzdod jautājumus deputātiem?

Kandidāte kritiski izteicās par "Pieci.lv" projektu, kas radīts Toma Grēviņa vajadzībām un dārgi izmaksā. Viņai bija arī savs skatījums, ko darīt ar LTV arhīvā esošajiem "brīnišķīgajiem" kultūras raidījumam, tomēr kopumā Mazvērsīte nespēja sniegt izvērstas atbildes uz deputātu jautājumiem par bezmaksas virszemes apraidi, sabiedrisko mediju apvienošanu, digitālo nodokli un citām lietām.

Uzklausījušas Mazvērsītes vēstījumu par radio problēmām deputātes Linda Liepiņa un Beitnere-Le Galla netieši mudināja šo pieredzi likt lietā, ja kandidāte neiekļūs NEPLP, bet varētu kandidēt uz sabiedrisko mediju padomi, ko plānots izveidot nākotnē. Pēc 22 minūšu iztaujāšanas ar vārdiem "tad pie virpas atpakaļ" Mazvērsīte devās turpināt darbu radio tiešraidē.

Jau ziņots, ka savu skatījumu par kandidātiem jau sniegusi Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu Sabiedriski konsultatīvā padome, kura pēc Saeimas komisijas lūguma ir izvērtējusi kandidātu CV, kā arī uzklausījusi kandidātu redzējumu 15 minūšu intervijās. Konsultatīvā padome visaugstāk novērtējusi Ilmāru Šlāpinu, Jāni Eglīti, Robertu Putni un Ievu Kalderausku. Labu vērtējumu saņēmuši arī Kārlis Seržants, Andis Plakans, Inese Šuļžanoka un Aija Dulevska, lasāms padomes komisijai iesniegtajā vēstulē.

Otrdien, 14. janvārī, komisija tikās ar SIA "Mediju grupa Super FM" radio raidījumu vadītāju, redaktori Jekaterīnu Jerofejevu-Āboliņu, TV3 žurnālisti Ievu Kalderausku, ārštata žurnālisti, recenzenti, mediju analītiķi Aiju Dulevsku un SIA "E Komunikācijas" valdes locekli, žurnālistu Jāni Eglīti, bet trešdien, 15. janvārī, uzklausīja rakstnieci, Rīgas domes deputāti Evu Mārtužu, filozofu, bijušo interneta žurnāla "Satori.lv" galveno redaktoru Ilmāru Šlāpinu, RISEBA lektoru Sabiedrisko attiecību un reklāmas menedžmenta programmā, Latvijas Pašvaldību mācību centra pasniedzēju Ilmāru Jarganu, kā arī ziņu korespondentu Jāni Zariņu.