Vairāki Saeimas deputāti ceturtdien iesnieguši Saeimas Prezidijam likumprojektu, kas izstrādāts sadarbībā ar tiesību zinātņu doktori Baibu Rudevsku, piedāvājot iespējamo rīcības modeli, kad Ģenerālprokuratūra saņem ziņas no citas ES valsts par Latvijas pilsoņa aizturēšanu izdošanai uz trešo valsti, portālu "Delfi" informēja viena no iesniedzējām, deputāte Jūlija Stepaņenko (S).
Gadījumā, ja Latvijas pilsoni tiek plānots izdot uz trešo valsti, Ģenerālprokuratūrai ar likumu tiek paredzēta iespēja gan pārkvalificēt lietu, gan steidzami izmantot jaunatklātos apstākļus, lai nodrošinātu Latvijas pilsoņa atgriešanu uz Latviju. Tiek rosināts, ka šāds speciālais likums attiektos arī uz situācijām, kad Ģenerālprokuratūra ir atteikusi Eiropas apcietinājuma orderi, bet Latvijas pilsonis vēl nav izdots uz trešo valsti – tātad gadījumam ar Kristīni Misāni, norāda likumprojekta ierosinātāji.
Tāpat likums nosaka obligātos principus, kuri jāievēro Latvijas Republikas kompetentajām iestādēm, tiklīdz ir saņemta informācija par Latvijas pilsoņa aizturēšanu izdošanai uz trešo valsti – Latvijas Republikas pilsoņa interešu aizsardzībā iestādēm jārīkojas nekavējoties, kā arī efektīvi jāsadarbojas, ievērojot cilvēktiesības un ES pamatprincipus.
Likumprojekta ierosinātāji uzskata, ka ir steidzami jārīkojas un viens no risinājumiem varētu būt šāds – radīt likumisku ietvaru Ģenerālprokuratūras rīcībai, nosakot arī kompetento iestāžu darbības principus uz priekšdienām. "Ir skaidrs, ka mēs nevaram ietekmēt Dānijas tiesas lēmumus, bet šis noteikti ir vēl viens ceļš, kurš vēl nav izmēģināts," norāda idejas autori.
Likumprojekta ierosinātāji kategoriski nepiekrīt tam, ka jāgaida Misānes izdošana DĀR, jo jaunu starptautisku līgumu slēgšana prasīs daudz laika un birokrātijas, bet tikmēr DĀR cietumā Latvijas pilsone būs pakļauta briesmām. "Aicinām atbildīgās amatpersonas nenolaist rokas un turpināt izmantot diplomātiskos instrumentus pārrunās ar Dānijas kompetentām iestādēm un ļoti ceram, ka šis likums būs noderīgs juridisks instruments Latvijas pilsoņu tiesību aizsardzībā," pārliecināti idejas autori.
Saeimas Prezidijam lūgumu iekļaut ceturtdienas, 23. janvāra, Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu "Par Latvijas Republikas rīcību gadījumos, kad kāda cita Eiropas Savienības dalībvalsts lemj par Latvijas pilsoņa izdošanu trešajai valstij kriminālvajāšanai" iesnieguši Saeimas deputāti Jūlija Stepaņenko (S), Linda Liepiņa, Aldis Gobzems, Didzis Šmits, Karīna Sprūde, Uldis Augulis (ZZS), Raimonds Bergmanis (ZZS) un Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Jau ziņots, ka trešdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Saeimas Juridiskās komisijas kopsēdē tika nolemts izstrādāt turpmākās rīcības soļus, kā apturēt vai novērst Latvijas pilsones Kristīnes Misānes izdošanu tiesāšanai Dienvidāfrikas Republikā (DĀR) par viņas bērnu nolaupīšanu, ko viņai inkriminē DĀR.
Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka Kristīne Misāne Dānijā ir aizturēta jau apmēram gadu. Pa šo laiku Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm un atbildīgajām ministrijām nav izdevies vienoties par sievietes neizdošanu DĀR un nogādāšanu uz Latviju.
Misāne 2011. gadā iepazinās ar DĀR pilsoni un pēc četriem gadiem abiem piedzimusi meita. Tomēr abu vecāku starpā sākušās domstarpības, un vīrietis vienpusēji nolēmis pārtraukt attiecības un sācis vardarbīgi izturēties gan pret Misāni, gan pret abiem ģimenes nepilngadīgajiem bērniem, kā liecina Misānes un viņas radinieku paustais. Tāpēc viņa, raizējoties par savu un bērnu drošību un dzīvību, 2018. gada pavasarī nolēmusi atgriezties Latvijā, informēja viņas radinieki. DĀR bija izsludinājusi Misāni un viņas bērnus starptautiskā meklēšanā, norādot, ka sieviete tiek meklēta par bērna nolaupīšanu. Viņa pašlaik atrodas Dānijā un gaida izdošanu uz DĀR.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
