2019./2020. akadēmiskajā gadā augstāko izglītību apgūst 79,4 tūkstoši studentu, kas ir par 1,2 % mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Savukārt otro gadu pēc kārtas vērojams kāpums uzņemto studentu skaitā, portāls "Delfi" uzzināja CSP.
2019./2020. akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs uzņemti 29,4 tūkstoši studentu, kas ir par 6,3 % vairāk nekā gadu iepriekš. Nemainīgi jauno studentu vidū vairāk ir sievietes – 16,1 tūkstotis jeb 54,8 % no kopējā uzņemto skaita. Vairāk nekā puse pirmkursnieku (57,1 %) studijas ir uzsākuši par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 42,9 % – par valsts budžeta līdzekļiem, liecina CSP apkopotā informācija.
Gandrīz katrs piektais uzņemtais (17,2 %) bija mobilais students, kas iepriekšējo izglītību ir ieguvis ārpus Latvijas. Šobrīd Latvijā studē 10,1 tūkstotis mobilo studentu, kas ir par 21,1 % vairāk nekā pērn un gandrīz divreiz vairāk nekā 2014. gadā, turklāt septiņi no desmit mobilajiem studentiem ir vīrieši.
Studenti, kas iepriekšējo izglītību ieguvuši Indijā, Uzbekistānā un Vācijā veido vairāk nekā pusi (53,7 %) no kopējā mobilo studentu skaita. Visvairāk mobilo studentu (2,3 tūkstoši) studē Rīgas Stradiņa universitātē (RSU).
CSP apkopotie dati liecina, ka tendence nav būtiski mainījusies, un arī šajā akadēmiskajā gadā vairums pirmkursnieku (44,1 %) izvēlējās apgūt sociālās un humanitārās zinātnes – attiecīgi 10,7 un 2,2 tūkstoši.
Vienlaikus turpina pieaugt interese par veselības aprūpes un sociālās labklājības studiju programmām – tās izvēlējās apgūt 4,6 tūkstoši studentu (15,6 %), kas ir par 9,1 % vairāk nekā pērn.
Savukārt inženierzinātņu un dabas zinātņu programmās (tai skaitā informācijas tehnoloģijās) kopumā uzņemti 7,3 tūkstoši studentu (24,7 %), kas ir tikpat, cik pirms gada.
Trešo gadu pēc kārtas izglītības iestāžu skaits saglabājies nemainīgs – studijas norit 54 augstākās izglītības iestādēs (29 augstskolās un 25 koledžās). Trīs lielākajās Latvijas universitātēs (Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un RSU) studē gandrīz puse no visa studentu skaita. 12 izglītības iestādēs (galvenokārt – koledžās) studentu skaits ir mazāks par 200.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo akadēmisko gadu kopējais studējošo skaits (79,4 tūkstoši) ir samazinājies par nepilnu tūkstoti, savukārt pēdējo piecu gadu laikā – par 4,9 tūkstošiem jeb 5,8 %.
Visvairāk studentu joprojām studē sociālo un humanitāro zinātņu programmās, kuras apgūst 32,9 tūkstoši jeb 41,4 % no kopējā studentu skaita, savukārt inženierzinātnes un dabas zinātnes – 19,6 tūkstoši jeb 24,7 %. Studentu skaita kāpums vērojams veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās, kuras šajā gadā apgūst 13,1 tūkstotis (16,4 %) studentu jeb par 14 % vairāk nekā 2015. gadā.
2019./2020. akadēmiskajā gadā Latvijā doktora līmeņa studijas piedāvā 20 augstākās izglītības iestādes. Tajās patlaban studē 2052 doktoranti, no kuriem vairāk nekā trešdaļa – sociālo zinātņu jomā.
2019. gadā grādu vai kvalifikāciju ieguva 14,8 tūkstoši studentu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu ir par 3,4 % mazāk. No tiem nedaudz vairāk par 35 % jeb 5,2 tūkstoši ieguva grādu sociālajās zinātnēs, komerczinībās un tiesībās.
Kopš 2010. gada absolventu skaits Latvijas augstskolās ir sarucis gandrīz divas reizes, liecina statistikas rādītāji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
