Delfi foto misc. - 72163
Foto: Saeimas administrācija

Līdzīgi kā debatēs par neuzticības izteikšanu Krišjāņa Kariņa (JV) valdības citiem ministriem iepriekš, Saeimai ceturtdien teju visas darba dienas garumā diskutējot gadskārtējās ārpolitikas debatēs, ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam (JV) nācās uzklausīt ļoti dzēlīgu personisku kritiku. Tomēr daudz bija arī atzinības par paveikto darbu. Rinkēvičs ārlietu ministra amatu ir ieņēmis dažādās valdībās nemainīgi kopš 2011. gada oktobra. Ārlietu ministrs debates noklausījās Saeimā klātienē un to izskaņā atbildēja gan uz viņam uzdotajiem jautājumiem par ministrijas darbu, gan uz viņam veltīto kritiku, tādējādi atspēkodams arī izskanējušus nepatiesus apgalvojumus.

Uzstājoties gan Saeimas komisiju un frakciju vārdā, gan individuāli debatēs deputāti pievērsās plašam tēmu lokam, tādēļ šogad debatēs nedominēja viena konkrēta ārpolitikas tēma. Valdošās koalīcijas pārstāvji visnotaļ labvēlīgi novērtēja ārlietu ministra un Ārlietu ministrijas darbu, lai gan daži kolēģi veltīja arī zināmu kritiku. Tomēr no opozīcijas pārstāvjiem Rinkēvičam nācās uzklausīt pārmetumus par ļoti dažādiem jautājumiem.

Gadskārtējās ārpolitikas debatēs, kas Saeimā notiek kopš 2011. gada janvāra un parasti tiek rīkotas Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas dienai – 26.janvārim – tuvākajā Saeimas sēdē, pēc ārlietu ministra un Saeimas vadības uzstājās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), kurš pauda atzinīgus vārdus savas valdības ministram un viņa vadītajai ministrijai.

Savukārt Saeimas vārdā priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (NA) prombūtnē uzrunu teica Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP), kura, salīdzinot ārlietu dienesta pirmās simtgades sākumu ar šodienu, minēja simbolisku līdzību starp divām personībām – Latvijas pirmo ārlietu ministru Zigfrīdu Annu Meierovicu, kurš lika pamatus Latvijas valstiskumam un ārlietu dienestam, un Rinkēviču, kurš vada ārlietu dienestu ļoti starptautiski saspīlētā laikā, "kur kļūdām var būt augsta cena".

"Jāpiemin, ka tāpat kā Meierovica kungs katrs savos vēstures nogriežņos, viņi ir nostrādājuši visilgāk iepretim citiem Latvijas ārlietu ministriem. Ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics nostrādāja sešus gadus, bet Rinkēviča kungs uz šīs skatuves jau devīto reizi pēc kārtas," sacīja Beitnere-Le Galla.

Viņa norādīja, ka, tā kā šajās debatēs mēdz daudz kritizēt, viņa vēlas pateikties ārlietu ministram Rinkēvičam par viņa stāju, profesionalitāti un visām tām viņa īpašībām, ar kurām viņš spējis vadīt ārpolitikas nemainīgo kursu, stiprinot Latvijas nozīmi starptautiskajā politikā. "Rinkēviča kungs, paldies, jums par to!" sacīja Beitnere-Le Galla aplausu pavadībā, pēc tam novēlot viņam spēku un izturību. Deputāte gan arī pateicās par sadarbību diplomātiskajam un konsulārajam dienestam, Ārlietu ministrijai, daudzajām mūsu pārstāvniecībām ārvalstīs, kas sniedz atbalstu parlamentārajai diplomātijai, kā arī ikvienam, kurš īsteno pilsonisko diplomātiju un vairo Latvijas labo slavu pasaulē.

Satrauc attiecības ar ASV

Kad opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vārdā tribīnē kāpa deputāts Viktors Valainis, viņš atzinīgi novērtēja diplomātiskā un konsulārā dienesta darbu, taču ar ļoti asu kritiku vērsās pret Rinkēviču, īpaši pievērsdamies Latvijas attiecībām ar ASV.

Deputāts sacīja, ka ASV priekšvēlēšanu laikā "Rinkēvičs kopā ar citiem vietējiem pašpasludinātajiem "pareizā viedokļa" paudējiem ar entuziasmu uzņēma viceprezidentu Baidenu vizītē Rīgā Gaismas pilī, kategoriski izsakot noraidījumu Trampa uzskatiem. Vietējā nomenklatūra konjunktūras vadīta gribēja izskatīties globāli "trendīga" un pievilcīga". Valainis pieminēja ierakstus tviterī latviešu valodā pret Trampu, kas bijis "bezprecedenta Latvijas valsts amatpersonu noziegums, pārkāpums pret Latvijas politiķu un diplomātu iedibināto Latvijas valsts publisko un oficiālo neitralitāti iepretim ASV iekšpolitikai".

Valainis skaidroja, ka šie tvīti tagad esot izdzēsti, bet "Latvijas liberāļi šai ASV administrācijai ar savu uzvedību, augstprātību un acīmredzamo bezatbildību bija iecirtuši pļauku". Pēc deputāta domām, ASV attiecībās ar Latviju kopš tā mirkļa īsteno politiku, kas ir tikai ASV nacionālās drošības interesēs, nesaskatot Latvijā nopietnus un uzticamus partnerus, bet saskatot "tikai kartona figūras, ministrus un kartona valdību šeit, kas darbojas tikai tviterpopularitātes un savu mazo privāto interešu vadīti, un par kuriem ASV vēl nes drošības un sava prestiža nastu. Tā ir totāla ASV–Latvijas attiecību paradigmas maiņa. Tas arī ir iedragājis mūsu tautas pašcieņu".

Valainis Rinkēvičam pārmeta arī to, ka viņa laikā "tūkstošiem Latvijas pilsoņu ir zaudējuši darbu finanšu sektorā, miljardiem eiro ir aizplūduši prom no Latvijas, vēl tūkstoši cilvēku cietīs zaudējumus transporta un loģistikas sektorā". Deputāts uzskata, ka "mums visiem ir vajadzīgas citas Latvijas un ASV attiecības. No mūsu puses tās ir jāveido no jauna". Ministram tika pārmests arī tas, ka viņš ceļo biznesa klasē, dodoties komandējumos, bet uzņēmēji nejūtot labumu no ministra darba.

Valainis Rinkēvičam pārmeta pielāgošanos Trampa politikai bailēs par savu personīgo karjeru un atstājot tautu neziņā par to, kādas īsti ir attiecības ar ASV. Rinkēvičs esot arī vainīgs pie tā, ka "Latvija izskatās kā vienīgais naudas atmazgāšanas grēkāzis, kaut gan tagad mēs visi no medijiem, zinām, ka ir valstis un bankas mūsu reģionā, caur kurām gājusi patiesi šausminoši netīras naudas apjomi".

"Tieši balansa meklējumi un nenoteiktība, kas arī atspoguļojas šajā ārlietu ziņojumā, ir tas, kāpēc mēs esam izvēlēti par grēkāžiem un pret mūsu finanšu sektoru ir vērstas sankcijas. Šī ir tā vieta, kur vajag paust skaidru pozīciju, tieši tajos jautājumos, kas ir svarīgi ASV, nevis izlikties tos neredzam, un jāparāda, ne tikai tviterī ierakstot, bet ar konkrētām neizplūdušām pozīcijām, ar reālām darbībām par to, ka mēs esam cieši sabiedrotie," sacīja Valainis.

ZZS pārstāvis uzskata, ka nopietna un dziļa augsta politiskā līmeņa dialoga trūkums ar ASV ir novedis pie tā, ka Vašingtona vairs nerēķinās ar Latvijas vadību, redzot tās bezpalīdzību un apjukumu, bet kulminācija šo starpvalstu attiecību vājumam ir Latvijas valsts ostas sankcionēšana no ASV puses.

"Latvijas sabiedrība nav tik neizglītota, lai nesaprastu, ka jūsu piedāvātā Latvijas ārpolitikas formula: "Jādara viss, ko vēlas Vašingtonā, citādi mums nebūs NATO 5. pants", ir nepatiesība," sacīja Valainis. "Latvijas ārpolitika ir sasniegusi bīstamu vājumu attiecībās ar ASV, un to jūs, Rinkēviča kungs, vairs nevarat nomaskēt ar Krievijas estrādes dziedātāju sankcionēšanu. Un manās acīs negodprātība attiecībā ar ASV un Vašingtonas sapratne par to ir daudz bīstamāka par dažu dziedātāju koncertiem Rīgā," sacīja Valainis.

Šaubas par vērtībām

Arī lielākās opozīcijas frakcijas "Saskaņa" pārstāvis Vjačeslavs Dombrovskis veltīja daudz kritikas personīgi Rinkēvičam. Dombrovskis pārmeta, ka Rinkēvičs sācis cīņu par rietumu vērtībām, kas pamatā izslēdz labu un konstruktīvu attiecību veidošanu ar daudziem kaimiņiem Austrumos, pirmkārt, ar Krieviju un Ķīnu.

"Ārlietu ministra acīs pasaulē notiek tāds svētais "Krusta karš" pret visiem tiem, kas, ministra ieskatā, nepietiekami respektē "rietumu vērtības", vai nu ir nepietiekami lojāli transatlantiskajām attiecībām. Nojaušams, ka ārlietu ministrs sevi redz kā vienu no galvenajiem šā svētā kara karoga nesējiem. Vai tas ir tiešām par vērtībām – tas, manuprāt, ir stipri apšaubāms, " sacīja deputāts.

Pēc viņa teiktā, sekas tam nozīmē "tiltu izjaukšanu un sienu būvēšanu ar valstīm, kuras, ministra ieskatā, neatbilst "rietumu vērtību" augstajiem standartiem. Ārlietu ministrs piedāvā uzbūvēt lielo Latvijas mūri – mūri starp valstīm un starp tautām". Ārlietu ministra realizētā politika var novest pie tā, ka Latvija mūžīgi paliks viena no Eiropas nabagākajām valstīm, no kuras aizbrauks lielākā daļa tās spējīgāko un gudrāko iedzīvotāju, brīdina Dombrovskis, kurš Rinkēviča atbildību saskata arī faktā, ka "Latvijas Dzelzceļš" atlaiž 1500 darbiniekus.

"Latvijas ārpolitika dzīvo atrautībā no reāli notiekošā mūsu valstī. Tā uzvedas, it kā visas ekonomiskās un sociālās problēmas mūsu valstī būtu jau sen atrisinātas. Un bieži rodas iespaids, ka mūsu ārlietu ministrs pārstāv kādu citu valsti. Vai atceraties, ka budžeta pieņemšanas laikā mēs visi bijām šokēti par Ārlietu ministrijas plāniem atvērt jauno vēstniecību Austrālijā? Austrālijā?! – brīdī, kad valdība nespēja izpildīt likumu par mediķu atalgojumu," uzskata "Saskaņas" pārstāvis.

Dombrovskis koalīcijai pārmeta arī to, ka Krievija jau 30 gadus Latvijā ir centrālā tēma un pie visa vainīga. Tieši vēršoties pie ārpolitikas debates Saeimā vērojošajiem ārvalstu vēstniekiem, Dombrovskis skaidroja, ka "Latvijas otrā republika ir uzbūvēta uz nelatviešu izslēgšanas no politiskā procesa. Sākot ar pilsonības nepiešķiršanu deviņdesmito gadu sākumā un beidzot ar sarkanajām līnijām pret partijām, par kurām balso krievvalodīgie Latvijas pilsoņi. Tam visam vajadzēja radīt pamatojumu Eiropas acīs, sākot ar cīņu pret okupācijas sekām pret daļu no saviem iedzīvotājiem, un beidzot ar svēto cīņu" pret Krieviju un tās pašsaprotamo piekto kolonnu – tiem pašiem krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, kas visi automātiski kļuvuši par "Kremļa aģentiem"".

Krievvalodīgā vēlētāja izslēgšana ir ārlietu ministra partijas "Vienotības"politiskās varas pamats, kas tai garantē vietu valdībā, sacīja deputāts. Dombrovskis no Saeimas tribīnes arī uzdeva Rinkēvičam jautājumu, kāpēc Krievijas dziedātājam Grigorijam Ļepsam liegta iebraukšana Latvijā.

Dombrovskis uzskata, ka Latvijas politikas virsmērķim vajadzētu būt – nodrošināt Latvijas iedzīvotāju labklājības straujo celšanos. "Mazas valstis var daudz ātrāk pārņemt labākās prakses, labākos risinājumus no citām valstīm. Un nav tik svarīgi vai tās valstis ir Rietumos vai Austrumos. Mācīties var un vajag no visiem. Mēs varētu kļūt par vietu, kur tiekas dažādu valstu kultūras un kur notiek tā mijiedarbība, un kur šīs mijiedarbības rezultātā rodas pasaules līmeņa tehnoloģiskie, ekonomiskie, sociālie, un kultūras sasniegumi. Protams, ka tas ir iespējams tikai pie nosacījuma, ka mēs esam atvērti un iecietīgi. Atvērti un iecietīgi ir tikai tie, kas nedzīvo bailēs, naidā, un dusmās. Ja mums, kolēģi, ar kaut ko ir jācīnās, tad tas ir tikai ar bailēm, naidu, un dusmām. To es arī novēlu mūsu ārpolitikai," sacīja deputāts.

Meli un debates

Noklausoties vairāku stundu garās debates, Rinkēvičs to noslēgumā atbildēja gan uz kritiku, gan viņam uzdotajiem dažādiem jautājumiem, atzīstot, ka debates bijušas interesantas, daudzpusējas un parādīja, ka "debašu kvalitāte mūsu valstī ir ļoti laba".

Ministrs atzina, ka īsti vairs nesaprotot, kāda ir ZZS frakcijas nostāja. "Ja viens stāsta, ka Trampa kungs ir labs, bet otrs saka, ka nemaz nav tik labs, ja mēs ieklausāmies Valaiņa kunga un Krauzes kunga teiktajā. Bet ir meli, ir lieli meli, un ir, protams, Valaiņa kungs, tāpat kā Gobzema kungs," sacīja Rinkēvičs.

Ministrs sacīja, ka gribētu redzēt kaut vienu tvītu, kaut vienu paziņojumu, kurā Latvijas ārlietu ministrs vai ministrija kaut kādā veidā ir jaukušies ASV priekšvēlēšanu procesā. "Taisni otrādi – mūsu politika vienmēr ir bijusi ārkārtīgi skaidra. Mēs neatbalstām, mēs nelamājam, mēs nekritizējam nevienas valsts politiķus, sevišķi priekšvēlēšanu gaitā. Bet ar Amerikas Savienotajām Valstīm mēs sadarbosimies ar tiem cilvēkiem, kas tiks ievēlēti. Tā tas arī ir bijis," sacīja ministrs.

Viņš Valainim atgādināja, ka "es pagaidām vēl neesmu bijis Rīgas pils saimnieks, un Rīgas pilī viceprezidentu Baidenu uzņēma gan prezidents Vējonis, kas nāca kādreiz no jūsu politiskā spēka rindām, gan ar viņu tikās Ministru prezidents Māris Kučinskis". Ministrs uzsvēra, ka Latvija vienmēr uzņems jebkuru ASV viceprezidentu, valsts sekretāru un politiķi.

"Nevajadzētu vienkārši melot, nevajadzētu runāt par dzēstiem tvītiem un nevajadzētu pārmest to, kas nav," sacīja Rinkēvičs, norādot Valainim, ka viņa runa vairāk iederas pie "Saskaņas", kas gan ministru neizbrīna, zinot, cik bieži Valainis mainot partijas.

Savukārt Vjačeslavam Dombrovskim Rinkēvičs atbildēja, ka "nav tādas otrās Latvijas Republikas. Ir Latvijas Republika, ko 1940. gadā okupēja Padomju Savienība, un tas nu būtu jāņem vērā". Par Grigorija Ļepsa iekļaušanu melnajā sarakstā Rinkēvičs sacīja, ka tas ir darīts saskaņā ar valsts drošības iestādes ieteikumu un tam pamatā ir saites ar organizēto noziedzību. "Nemeklējiet politiku, pagūglējiet, kas viņš ir," sacīja ministrs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!