Turpinot izvērtēt Padomju laikā celto daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tehnisko stāvokli, Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar pieredzējušiem būvspeciālistiem 2019. gadā veica 464. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes izpēti, kur konstatēts, ka ēkas ir drošas turpmākai ekspluatācijai, portālu "Delfi" informēja ministrijā.
Tieši masveida apbūves lielpaneļu 464. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas tika izvēlētas izpētei kā pirmās, jo nozares eksperti bija norādījuši, ka šīs sērijas ēkām potenciāli varētu būt lielāki riski nesošo konstrukciju stabilitātei, ņemot vērā konstrukciju īpatnības, ēku vecumu un noteikto vidējo kalpošanas ilgumu – 60 gadus.
Pētījumā tika apsekotas 13 – desmit Rīgā un trīs Jelgavā – 464. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, kas nodotas ekspluatācijā laika posmā no 1964. līdz 1978. gadam.
Ēku apsekošanas laikā, kā arī veiktajos atsegumos netika konstatētas pazīmes, kas liecinātu par ēku mehāniskās stiprības vai stabilitātes zudumu, – ēku nesošās konstrukcijas ir apmierinošā tehniskā stāvoklī. Turpinot ēku ekspluatāciju līdzšinējā veidā, kā arī veicot pētījumā norādītos ēku uzturēšanas un atsevišķu elementu atjaunošanas pasākumus, ēkas ir drošas turpmākai ekspluatācijai, norāda EM.
To apliecina arī veiktie konstrukciju atsegumi 464. sērijas ēkām līdzīgā lielpaneļu ēkā Irbenē, Ventspils novadā, kas savulaik tika izmantota militārpersonu izmitināšanai, bet nu jau ilgstoši netiek ekspluatēta – ēkai nav ailu aizpildījumu, konstrukcijas un to savienojumi ir pakļauti nelabvēlīgai atmosfēras iedarbībai. Proti, konstatēts, ka atrodoties agresīvā (īpaši, mitrā) vidē, ir vērojama korozija uz paneļus savienojošām tērauda cilpām un skavām, taču bojājumi ir pārsteidzoši nelieli un vēl neietekmē mezglu savienojumu nestspēju un līdz ar to arī ēkas stiprību un stabilitāti.
Būtiskākais no izpētes ietvaros konstatētajiem defektiem ir jaunākā tipa 464. sērijas ēku jumta konstrukcijas centrālā U veida paneļa nepietiekams balstījuma dziļums un plaisas paneļu balstījuma vietās. Arī šādiem gadījumiem ir izstrādāts pastiprināšanas tipveida risinājums trīs dažādām balstījuma problēmsituācijām.
Lai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas, EM piedāvā ēku nesošo konstrukciju mezglu pastiprināšanas tipveida risinājumus. Ir sagatavotas arī vadlīnijas 464. sērijas ēku nesošo konstrukciju padziļinātas tehniskās apsekošanas veikšanai, lai varētu noteikt ēkas tehnisko stāvokli, kā arī ieteikumi ēku turpmākai ekspluatācijai, uzturēšanai un konstrukciju tehniskā stāvokļa uzraudzībai, lai saglabātu ēku mehānisko stiprību un stabilitāti.
Sagatavotie materiāli satur arī priekšlikumus ēku nesošo konstrukciju un to mezglu ekspluatācijas termiņiem un obligāti veicamajiem pastiprināšanas darbiem, kā arī to provizoriskajām būvizmaksām. EM aicina dzīvokļu īpašniekus rūpēties par ēku atbilstošu uzturēšanu.
Kā iepriekš ziņots, Padomju laika sērijveida daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tehniskā stāvokļa izpēti EM uzsāka 2018. gada beigās, kad, sadarbībā ar pieredzējušiem būvspeciālistiem, tika veikta 316. un 318. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku balkonu tehniskā stāvokļa izpēte un izstrādāti tipveida balkonu pārbūves vai atjaunošanas risinājumi. Pētījuma ietvaros tika apsekoti 29 ēku balkoni Rīgas, Jelgavas un Rēzeknes 318. un 316. sērijas daudzdzīvokļu ēkās. Izpētes laikā tika secināts, ka 55% no pārbaudītajiem 316. sērijas ēku balkoniem un 83% no pārbaudītajiem 318. sērijas ēku balkoniem nekavējoši vai tuvāko trīs gadu laikā jāveic remontdarbi bojājumu novēršanai.
EM izvērtēs iespēju pieejamā finansējuma ietvaros arī 2020. gadā turpināt Padomju laikā celto sērijveida daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārbaudi un veikt kādas citas sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku konstrukciju izpēti.