Saeimas komisija pieņem pirmos lēmumus par novadu apvienošanu  (91)

Uz komisijas sēdi tika aicinātas visas Pierīgas pašvaldības: Rīgas un Jūrmalas, kā arī Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Inčukalna, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Sējas un Stopiņu novadi.

Lai arī sēde ilga vairāk kā piecas stundas, deputāti lēmumus paspēja pieņemt par četrām pašvaldībām.

Novadu reformas likumprojekts paredz abu novadu apvienošanu vienā Mārupes novadā. Skaidrojot apvienošanas nepieciešamību, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra padomnieks Madars Lasmanis norādīja, ka abu novadu apvienošanas rezultātā izveidotos aptuveni 30 000 cilvēku liela pašvaldība. Tas ļautu nodrošināt efektīvāku pašvaldību funkciju īstenošanu. Vienlaikus konstatēts, ka Babītē šajā mācību gadā vidusskolas posmā mācās 105 bērni, kas ir mazāk par Izglītības un zinātnes ministrijas vadlīnijās noteikto.

Pret pašvaldību apvienošanu iestājās Mārupes novada mērs Mārtiņš Bojārs. Viņš kritizēja, ka ministrijas piedāvājums nesatur pamatotus aprēķinus un argumentus, kuru dēļ abas pašvaldības ir jāapvieno. "Pamatā reforma tiek virzīta uz to, lai uzlabotos pašvaldību pakalpojumu sniegtā kvalitāte. Nekur neesmu dzirdējis, ka Mārupei sniegto pakalpojumu kvalitāte būtu slikta," pauda Bojārs.

Savukārt Babītes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence komisijas deputātiem akcentēja, ka pašvaldībai katru gadu aug gan ienākumi, gan palielinās iedzīvotāju skaits – 2019. gadā iedzīvotāju skaits palielinājies par 500 cilvēkiem.

"Esam izsūtījuši visiem Saeimas deputātiem izvērstu skaidrojumu, ka Babītes novads spēj patstāvīgi funkcionēt bez apvienošanas. Izbrīna atbildīgās ministrijas atbilde, jo no tās izskan tikai vispārīgas frāzes, piemēram, par efektivitātes uzlabošanu," teica Ence.

Abu pašvaldību pārstāvji bija vienisprātis, ka Mārupes un Babītes novads ir pašpietiekamas pašvaldības.

Opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS) aicināja VARAM sniegt detalizētāku skaidrojumu, kādi būs ieguvumi no abu pašvaldību apvienošanas. Šādam jautājumam piekrita Sergejs Dolgopolovs (S), kurš norādīja, ka abi novadi ir ekonomiski patstāvīgi un tie veic lielas iemaksas pašvaldību izlīdzināšanas fonda budžetā. Vienlaikus novadu starpā atrodas meži, kas iedzīvotājiem apgrūtina loģistikas iespējas.

Savukārt Andris Kazinovskis (JKP) atkārtoti uzsvēra nepieciešamību izveidot otrā līmeņa pašvaldības, lai veicinātu valsts reģionālo attīstību. "Ja ir otrā līmeņa pārvaldība, tad ir konkrēti plāni un pašvaldības šajos plānos atspoguļo savas vajadzības. Ja nebūs šīs reģionālās dimensijas, tad mūsu partija mehānisku pašvaldību apvienošanu neatbalstīs," pauda deputāts.

Viedoklim, ka komisijai ir nepieciešams vienoties, kādā veidā norisināsies otrā līmeņa pārvaldība, piekrita Regīna Ločmele-Ļuņova (S). "Arī par nulto pārvaldības līmeni, ko piedāvā Nacionālā apvienība, nav nekādas skaidrības. Šī komisijas sēde ir kļūda un tai nevajadzētu notikt, kamēr nav vienošanās par šiem jautājumiem," norādīja deputāte, piebilstot, ka neatbalsta Mārupes un Babītes novadu apvienošanu.

Pēc vairākiem jautājumiem, kādi būs ieguvumi no šo pašvaldību apvienošanas, opozīcijas pārstāvji pauda kritiku par ministrijas sniegtajiem pamatojumiem, jo tie, viņuprāt, nav bijuši pietiekami detalizēti. "Es uzskatu, ka VARAM un debates neatspēkoja to, ko teica pašvaldību vadītāji. Tas, ka dzīve būs labāka, nav arguments," norādīja Valainis.

Neskatoties uz izskanējušo kritiku, komisijas vairākums lēma apvienot Mārupes un Babītes novadu vienā pašvaldībā – Mārupes novadā.

Komisijas sēdē Baldones novada domes priekšsēdētājs Raimonds Audzers apgalvoja, ka absolūtais vairākums iedzīvotāju nevēlas apvienošanas ar Ķekavas novadu. "Līdztekus Eiropas Parlamenta vēlēšanām mēs organizējām iedzīvotāju aptauju, kur 86% respondentu pauda, ka nevēlas apvienoties ar Ķekavas novadu. Šīs aptaujas rezultātu vienbalsīgi atbalstīja arī domes deputāti," teica novada vadītājs.

Lai arī pašvaldība nesasniedz 15 000 iedzīvotāju kritēriju, kas ir noteikts, lai Pierīgas pašvaldības saglabātu novada statusu, pēc Audzera teiktā, aptuveni 20% iedzīvotāju tās teritorijā nemaz nav deklarējušies. Vienlaikus Baldonē iedzīvotāju skaits ar katru gadu palielinās par 100 cilvēkiem, dzimstības līmenis pārsniedz mirstības rādītājus, kā arī administrācijas izmaksas ir divas reizes zemākas nekā Ķekavas novadā.

"Lielākā daļa deputātu uzskata, ka novadu apvienošana neuzlabos sociālo pakalpojumu kvalitāti un uzņēmējdarbību," apgalvoja Audzers. "Toties pašvaldība nobalsoja par Baldones un Iecavas novadu apvienošanu, un tas būtu dzīvotspējīgs novads."

Tikmēr Ķekavas novada domes pārstāvji norādīja, ka pašvaldība "nesatraucas" un dome nav apsvērusi variantus, ja notiktu abu novadu apvienošana. "Mums jau ir pieredze ar apvienošanas procesu. Ja likums tiks pieņemts un tiks apvienots Ķekavas un Baldones novads, tad mēs šo darbu organizēsim. Šajā brīdī ļaujam Saeimai pieņemt lēmumu," norādīja pašvaldības pārstāvji.
Komisija arī diskutēja par iespējamu Baldones un Iecavas novada apvienošanu, taču diskusijā par šo variantu ir nepieciešams piesaistīt arī Vecumnieku novada pārstāvjus.

Deputātu vairākums noraidīja iesniegtos priekšlikumus, kas saglabātu Ķekavas un Baldones pašvaldības kā atsevišķas vienības, tādējādi atbalstot šo vietvaru apvienošanu. Vienlaikus deputāti vienojās par šo pašvaldību likteņiem diskutēt vēlāk, pieaicinot Iecavas un Vecumnieku novada pārstāvjus, jo diskusiju laikā izskanēja alternatīvi apvienošanas varianti.

Saeimas Juridiskais birojs atzina, ka komisijai ir šāda iespēja vēlāk atgriezties un par priekšlikumiem balsot citādāk.

Garas diskusijas izvērtās par priekšlikumiem, kas skar pārējās Pierīgas teritorijas – Ādažu, Babītes, Carnikavas, Garkalnes un citus novadus. Komisijas deva iespēju pašvaldību pārstāvjiem izklāstīt gan savu redzējumu par novadu reformu kopumā, gan par jautājumiem, kas skar viņu pārstāvēto novadu.

Gan koalīcijas, gan opozīcijas deputāti atzinīgi novērtēja šo pašvaldību skaidrojumus un lēma turpināt diskusijas un pieņemt lēmumus otrdien, 28. janvārī. Līdz tam pašvaldības ir aicinātas savā starpā apspriesties par iespējamiem variantiem, lai nākamajā tikšanās reizē varētu diskutēt par konkrētiem novadu apvienošanas vai neapvienošanas variantiem.

"Delfi" jau ziņoja, ka 10. janvārī darbu uzsāka par novadu reformu atbildīgā Saeimas komisija, sākot vērtēt iesniegtos 335 priekšlikumus.

Saeima 2019. gada 7. novembrī pēc vairāku stundu debatēm konceptuāli atbalstīja "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu", kas paredz no 2021. gada vidus Latvijā izveidot 39 pašvaldības esošo 119 vietā. Likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīja 70 deputāti, bet pret bija 13 deputāti.

Kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam tika noteikts 2019. gada 18. decembris.

Vienlaikus Saeima 2019. gada 7. novembrī lēma izveidot Administratīvās teritoriālās reformas komisiju, kura ir atbildīga par likumprojektiem, kas saistīti ar novadu reformu. Saeima komisijas sastāvā 2019. gada 21. novembrī apstiprināja Dombravu, Ašeradenu, Ločmeli-Luņovu, Valaini, Plešu, Kazinovski un Ēriku Pucenu (KPV LV).