Janvārī Valsts sekretāru sanāksmē izskatīti rīkojuma projekti pirmo divu nekustamo īpašumu atsavināšanai dzelzceļa projekta "Rail Baltica" vajadzībām, liecina Satiksmes ministrija (SM) iesniegtie rīkojuma projekti Valsts sekretāru sanāksmē.
Tostarp ministrija sagatavojusi rīkojuma projektu par nekustamā īpašuma "Dzirnieki", Mārupes novadā, iegādi 0,3339 hektāru platībā par 67 547 eiro. Nekustamā īpašuma īpašniece ir piekritusi īpašuma atsavināšanai atbilstoši noteiktajam atlīdzības apmēram.
Tāpat Valsts sekretāru sanāksmē izskatīts rīkojuma projekts par īpašuma Čuguna ielā 14, Rīgā, pirkšanu 0,2122 hektāru platībā. Paredzētā īpašuma cena ir 55 045 eiro. Piekrišana noteiktajam atlīdzības apmēram no nekustamā īpašuma īpašnieces vēl nav saņemta.
Abi īpašumi nepieciešami, lai īstenotu "Rail Baltica" būvniecības projektu.
Jau ziņots, ka Valsts kontroles revīzijā "Vai Latvijā tiek īstenota efektīva "Rail Baltica" projekta pārvaldība?" secināts, ka projekta aktivitāte "Nekustamā īpašuma atsavināšana, 1.posms" bija jāpabeidz līdz 2019.gada 31.decembrim, tomēr līdz šim nav atsavināts neviens nekustamais īpašums un aktivitāti plānots pabeigt tikai līdz 2022.gada 31.decembrim, proti, trīs gadus vēlāk.
"Nekustamo īpašumu savlaicīga atsavināšana ir būtisks priekšnosacījums dzelzceļa līnijas projektēšanas pabeigšanai un būvniecības uzsākšanai. Nekustamo īpašumu atsavināšanas plāns "Rail Baltica" projekta realizācijai Latvijā un pirmais CEF finansēšanas līgums paredz, ka nekustamo īpašumu atsavināšana pirmajā posmā, tas ir, Latvijas centrālajā daļā, ir jāpabeidz līdz 2019.gada 31.decembrim. Tomēr līdz 2019.gada oktobrim Latvijā nav pabeigts neviens nekustamā īpašuma atsavināšanas process un atsavināšanas aktivitātes īstenošanas progress sasniedz vien 3% no plānotā apmēra. Zemais aktivitātes īstenošanas progress iepriekšējos četros gados, kā arī nenoteiktība par finansējuma pieejamību nākamajam atsavināšanas posmam, rada pamatotas šaubas par to, vai Latvija spēs izpildīt Eiropas Komisijas lēmumu un spēs nodrošināt nekustamo īpašumu atsavināšanu visā Latvijas teritorijā līdz 2021.gada 31.decembrim," pausts revīzijā.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā. Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro un daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem.
Pašreiz projektā sākti pamattrases projektēšanas darbi 411 kilometru garumā, un norit iepirkums projektēšanas darbiem nākamajiem 233 kilometriem. Paralēli, nacionālais projekta ieviesējs Latvijā, SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" īsteno projektēšanas darbus Rīgas centrālajā stacijā un starptautiskajā lidostā "Rīga". Pamattrases būvniecību paredzēts sākt 2022.gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
