Pagaidām nav skaidrs, vai Torram nāksies atkāpties no Katalonijas reģionālās valdības vadītāja amata, bet šīs situācija ir radījusi spriedzi Katalonijas neatkarības atbalstītāju vidū.
Torra kļuva par Katalonijas reģionālās valdības vadītāju 2018.gada maijā. Valdošo koalīciju veido divas katalāņu separātistu partijas - Katalonijas Kreisie republikāņi (ERC) un Torras vadītā centriski labējā separātistu partija "Kopā par Kataloniju".
Abu partiju viedokļi atšķiras daudzos jautājumos, kas radījis spriedzi koalīcijā.
Novembrī Torra stājās tiesas priekšā Barselonā par nepakļaušanos Spānijas varasiestādēm, jo priekšvēlēšanu kampaņas laikā viņš neaizvāca no sabiedriskajām ēkām katalāņu separātistu simbolus. Pagājušajā mēnesī tiesa aizliedza viņam 18 mēnešus ieņemt publiskus amatus.
Lai gan Torra ir apstrīdējis tiesas lēmumu, Spānijas Augstākā vēlēšanu komiteja lika Katalonijas parlamentam nekavējoties ievērot tiesas spriedumu.
Tomēr "Kopā par Kataloniju" nolēma ignorēt spriedumu un lūdza ERC darīt to pašu, taču ERC atteicās, norādot, ka sprieduma ignorēšana padarītu visus parlamenta pieņemtos lēmumus par spēkā neesošiem un tādējādi paralizētu parlamenta darbu.
Spānijas labējās partijas pieprasa Torras atkāpšanos, un aicinājušas Spānijas premjerministru sociālistu Pedro Sančesu atcelt februāra sākumā plānoto tikšanos ar Torru.
ERC netiešais atbalsts uzticības balsojumā ļāva Sančesam šomēnes beidzot izveidot jauno valdību. Apmaiņā pret to Sančess piekrita sākt sarunas ar Katalonijas valdību, lai rastu izeju no politiskās krīzes, kas Spāniju pārņēmusi kopš 2017.gadā notikušā neatkarības referendumu, kuru, par spīti Madrides aizliegumam, sarīkoja katalāņu separātisti.
Nesenās nesaskaņas starp katalāņu separātistu partijām raisījušas baumas, ka Katalonija, iespējams, virzās pretī jaunām vēlēšanām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!