No 3. februāra Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Kurzemes reģiona brigādes Liepājas 2. daļa tiek apvienota ar netālu esošo posteni Ziemeļu ielā 21a, lielāko daļu personāla un tehnikas izvietojot posteņa telpās un papildus stiprinot arī citas struktūrvienības, informēja VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas pārstāve Viktorija Gribuste.
Šāds lēmums pieņemts, lai "maksimāli efektīvi izmantotu cilvēku un finanšu resursus, stiprinātu cilvēku glābšanas spējas, bet tajā pašā laikā saglabātu VUGD sniegtā pakalpojuma kvalitāti un pieejamību iedzīvotājiem, kā arī izvērtējot darba vides un drošības riskus".
Lēmuma apvienot Liepājas 2. daļu ar Liepājas 2. daļas posteni iemesli esot vairāki: depo ēkas Jelgavas ielā 41 sliktais stāvoklis, cilvēku drošības riski un neatbilstība mūsdienu ugunsdzēsības depo vajadzībām, esošo struktūrvienību ierašanās laika notikuma vietā pārklājums, kā arī izsaukumu skaita sadalījums starp VUGD struktūrvienībām Liepājas pilsētā, skaidroja Gribuste.
"Lēmums apvienot Liepājas 2. daļu nav pieņemts pēkšņi un tam ir vairāki iemesli. Tas ir bijis ilgstošs process un, jau to uzsākot, dienests par vienu no saviem mērķiem izvirzīja nosacījumu - neatbrīvot no dienesta nevienu, jo mums būtisks ir katrs nodarbinātais. Optimizācijas noslēgumā visi Liepājas 2. daļas nodarbinātie turpina dienestu," informēja VUGD priekšnieka vietnieks ģenerālis Intars Zitāns.
Viņš uzskata, ka divu tuvumā esošu struktūrvienību apvienošana, nesamazinot amatpersonu skaitu, kas vienlaicīgi var izbraukt uz izsaukumu, paaugstinās esošā VUGD sniegtā pakalpojuma kvalitāti un cilvēku glābšanas spēju.
Esošais struktūrvienību izvietojums Liepājā ir tāds, kas ļauj izpildīt normatīvajos aktos noteikto ierašanās laiku uz notikumu – astoņās minūtēs. Turklāt teritorijas, kur iespējams ierasties noteiktajā laikā, blakus esošajiem depo pārklājas. Tas nozīmē, ka struktūrvienību apvienošana neietekmēs palīdzības sniegšanu, bet ļaus efektīvāk izmantot personāla resursus.
"Viens no VUGD struktūrvienību apvienošanas priekšnosacījumiem bija iedzīvotājiem sniegtā pakalpojuma pieejamības un kvalitātes saglabāšana. Optimizācijas rezultātā nesamazināsies amatpersonu skaits, kas katru dienu reaģēs uz izsaukumiem Liepājas pilsētā. Papildus, palielinot personāla skaitu dežūrmaiņā, tiks stiprināts Liepājas 1. daļas 1. postenis", uzsvēra VUGD Kurzemes reģiona brigādes komandiera vietnieks kapteinis Andis Auziņš.
Kā skaidro VUGD Kurzemes reģiona brigādes komandieris pulkvežleitnants Vilnis Bents, Liepājas 2. daļas ēka Jelgavas ielā pašlaik ir vecākā ugunsdzēsības depo ēka Latvijā. Tā celta 1850. gadā un esot nolietojusies par gandrīz 100%. 2011. gadā ēkai konstatēja daudz plaisu, metāla konstrukcijas bija nolietojušās, izrūsējušas un tika atzīts, ka būve kopumā vairs nespēj veikt savas funkcijas. Jau pāris gadus atpakaļ depo garāžā veikti konstrukciju stiprināšanas darbi.
Ēka un tajā esošās telpas vairs neatbilst sanitārajām, darba aizsardzības un darba vides prasībām un rada bažas par personāla drošību. Tā ir energoneefektīva, ar ļoti lieliem siltuma zudumiem un uzturēšanas izdevumiem, piebilda Bents. Tā kā Liepājas 2.daļas ēkas garāža celta atbilstoši 19. gadsimta ugunsdzēsības tehnikas un aprīkojuma izmēriem, tā neatbilst mūsdienu ugunsdzēsības prasībām un tajā nav iespējams izvietot jaunāko un modernāko ugunsdzēsības tehniku.
Lēmums cilvēkresursus un tehniku koncentrēt posteņa telpās Ziemeļu ielā pieņemts, izvērtējot VUGD Liepājas daļu un posteņu izbraukumu skaitu. Piemēram, 2019. gadā no visām Liepājā izvietotajām VUGD struktūrvienībām visvairāk izbraukumu uz ugunsgrēku dzēšanu bija tieši Liepājas 2.daļas postenim, kas 2019. gadā dzēsis 121 ugunsgrēku, no tiem 37 kūlas ugunsgrēkus, un 20 meža ugunsgrēkus. "Ar šo optimizāciju mēs koncentrējam spēkus tur, kur ir vairāk notikumu, turklāt nodrošinot to, ka uz šiem notikumiem jau sākotnēji ierodas lielāks ugunsdzēsēju glābēju skaits, skaidroja VUGD Kurzemes reģiona brigādes komandiera vietnieks Auziņš.
"Lai gan saprotams, ka Liepājas 2. daļas pārcelšanās uz Ziemeļu ielu rada jautājumus iedzīvotājos, aicinu atcerēties, ka drošību neveido tikai ugunsdzēsības depo attālums līdz mājoklim. Katra cilvēka drošība ir atkarīga arī no tā, cik ļoti viņš rūpējas par sava mājokļa ugunsdrošību, vai tiek ievērotas ugunsdrošības prasības, regulāri veikta apkures ierīču un dūmvadu tīrīšana un tehniskā stāvokļa pārbaude, elektroinstalāciju pretestības mērījumi, cik ātri tiek pamanīta ugunsgrēka izcelšanās, ko veicina tieši dūmu detektora uzstādīšana mājokļos, kā arī no cilvēka pareizas rīcības, izceļoties ugunsgrēkam," atgādina VUGD priekšnieka vietnieks ģenerālis Kristaps Eklons.
"Ciešā sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Liepājas pilsētas domi turpināsim strādāt pie tā, lai uzlabotu dienesta apstākļus ugunsdzēsējiem glābējiem. Tuvākā nākotnē ir nepieciešamība atrast finansējumu jauna depo būvniecībai Liepājā," informēja Eklons.
Līdz šim Liepājā bija četras VUGD struktūrvienības, bet apvienošanas rezultātā pilsētā būs izvietoti trīs ugunsdzēsības depo – Liepājas 1. daļa Ganību ielā 63/67, Liepājas 1. daļas 1. postenis Kapsēdes ielā 6 un Liepājas 2. daļa, kas līdz ar apvienošanu tiek pārvietota no ēkas Jelgavas ielā 41 uz tagadējām posteņa telpām Ziemeļu ielā 21a.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
