Otrdien Ministru kabinetam apstiprinot Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030. gadam (NEKP) un informatīvo ziņojumu "Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam", uzņēmējiem un pētniekiem ir radītas lielas iespējas savā labā izmantot Eiropas Savienības un arī Latvijas ambiciozos mērķus CO2 izmešu samazināšanai un klimatneitralitātes sasniegšanai. Lai gan NEKP šo mērķu sasniegšanai piemin arī nodokļu "zaļināšanu", politiķi uzsver, ka nodokļi tiks mainīti izsvērti, pārdomāti un ne ātrāk par 2021. gadu. Plānu īstenošana paredz gan lielus ieguldījumus, gan jaunas darba vietas.
Latvija ir Eiropas Savienībā, un mums ir ļoti daudz likumu un direktīvu par to, kā ES veicina mazāk izmantot fosilo degvielu un efektīvāk izmantot elektroenerģiju, bet līdz šim nav bijis tik skaidrs, kā Latvija iederas šajā kopīgajā Eiropas stāstā, pēc valdības sēdes preses konferencē skaidroja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Tādēļ tagad valdība pieņēmusi Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030. gadam un informatīvo ziņojumu "Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam.
"Abi šie dokumenti ir ļoti svarīgi, jo pasaka, ko un kādā laikā mēs gribam sasniegt. Ja mēs zinām, ko mēs gribam sasniegt, tad mēs zinām, kas ir nepieciešamie soļi izvirzīto mērķu sasniegšanai," skaidroja Kariņš, atgādinot viņa valdības pārliecību, ka klimata politika ir iespēja, kas Latvijai ir obligāti jāizmanto, lai nospraustu skaidru ceļa karti, kā mēs nākotnē varēsim attīstīties. "Šīs nav prasības, kas mums gariem zobiem jāizpilda, tā ir iespēja skaidri nospraust ceļu, kā mūsu ekonomika nākamajos gados un desmitgadēs varētu attīstīties," uzsvēra Kariņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
