Valsts netērēs vairāk, bet algas būs lielākas – kā atalgojuma reforma skars 100 tūkstošus valsts pārvaldē  (269)

Vienlaikus ar sistēmas sakārtošanu valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem, likumprojektā paredzēts arī izlīdzināt valsts augstāko amatpersonu – Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Satversmes tiesas priekšsēdētāja – atalgojumu, kas patlaban ir atšķirīgs. Visām mēnešalgu grupām un amatpersonu algām tiks noteikti koeficienti, kas tiek piemēroti bāzes algai tautsaimniecībā, kā tas patlaban jau ir dažām amatpersonām. Līdz ar to algas palielināsies vai samazināsies atkarībā no bāzes algas izmaiņām. Tāpat likumprojekts paredz sakārtot piemaksu sistēmu, samazinot to skaitu un nosakot maksimālo iespējamo lielumu jeb īpatsvaru no algas.

Valsts kancelejas pārstāvji prognozē, ka šī likumprojekta ceļš cauri valdības un Saeimas gaiteņiem varētu būt pasmags, jo ierēdņu algu palielināšana nav populāra lieta sabiedrībā. "Likums ir visaptverošs, ir daudz iesaistīto grupu. Mēs strādājām ar 11 fokusa grupām nozarēs un ar iestādēm, sociālajiem partneriem, lai rastu labāko līdzsvaru starp nozarēm. Arī sabiedrībai ilgstoši bija iespēja izteikt viedokli, kad projekts bija publicēts mājas lapā. Saņēmām vairāk nekā 120 ieteikumus. Darījām maksimālo, bet esam gatavi vēl diskusijām," sarunā ar "Delfi" saka Valsts Kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta vadītāja vietniece Katri Vintiša.

2017. gadā Ministru kabinets apstiprināja valsts pārvaldes reformu plānu trīs gadu periodam, un šis ir pēdējais reformu plāna gada tvērums. "Desmit dažādi virzieni, kā padarīt valsts pārvaldi efektīvāku, ērtāku iedzīvotājiem un uzņēmējiem, nodrošināt labākus pakalpojumus," skaidro Citskovskis. Viens no plāna virzieniem ir atlīdzības sistēmas pilnveidošana un sakārtošana. "Vispirms ejam ar reformām, mazinām valsts pārvaldē nodarbināto skaitu, padarām efektīvāku pašu sistēmu un rezultātu kvalitatīvāku, lai tā visa rezultātā varētu pārvaldē nodarbinātos cilvēkus pienācīgi atalgot," nodomus atgādina Valsts kancelejas vadītājs.

Esošais atlīdzības likums ir pieņemts krīzes laikā 2010. gadā, kad samazināja valsts pārvaldes darbinieku atlīdzību un 16 mēnešalgu grupām valsts pārvaldē noteica maksimālos atlīdzības griestus. Vienai daļai pirms četriem gadiem šie maksimālie apmēri tika grozīti, nedaudz palielinot, bet no 11. līdz 16. grupai jeb vidējā un augstākajā darbinieku līmenī kopš 2010. gada nekas nav mainījies. "Ja desmit gadus cilvēkam nemainās atlīdzība, tad, lai spētu šos cilvēkus valsts pārvaldē motivēt, tas tiek darīts ar piemaksām. Piemaksas jau ir kļuvušas par pastāvīgu darba samaksas sastāvdaļu, par ko katru gadu aizrāda Valsts kontrole, un mēs paši saprotam, ka tā sistēma nav normāla, jo kādā brīdī piemaksas jau tuvojas pamatalgas lielumam," skaidro Citskovksis.

Pēc viņa teiktā, situācija ir gana nokaitēta. Katru gadu Valsts kanceleja veic pētījumu, kur uzņēmums FONTES salīdzina valsts pārvaldes atlīdzību ar privātajā sektorā nodarbinātajiem pēc noteiktas metodikas, lai redzētu, cik par līdzīgu darbu veikšanu saņem cilvēki privātajā sektorā un valsts pārvaldē. "Līknes rāda – jo kvalificētāks nodarbinātais, jo atšķirība arvien palielinās. Daļēji to mēģinām mazināt ar piemaksām, bet nodarbinātie arvien vairāk sagaida, ka pamatalga ir pienācīga, nevis, ka, pieņemot darbā, ir pamatalga un vadības solījumi par piemaksām, kuru noteikšana var būt arī subjektīva. Tāpēc ir jābūt par pamatdarbu normālai pamatalgai, un par dažādu mērķu sasniegšanu, papildu uzdevumu veikšanu ir iespējamas piemaksas," norāda Citskovskis.

Valsts kancelejas pārstāvji dalās pieredzē, ko redz ikdienā valsts pārvaldē un atlases konkursos uz iestāžu vadītāju amata vietām, kādas algas cilvēki no privātā sektora sagaida un kāpēc nepiesakās vai atsakās. "Pēdējais piemērs atlasē bija Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs. Tas profils, kas piesakās un ko sagaidām, ja vien cilvēks sevi jau iepriekš nav labi nodrošinājis no darba privātā sektorā, viņš nevar atļauties nākt uz tādu samazinājumu. Tie, kas ir valsts pārvaldē, tie jau pieraduši. Bet no privātā sektora piesaistīt, ja ir jānāk uz divas līdz trīs reizes mazāku atlīdzību, jājautā, kas ir motivācija un cik ilga gatavība upurēt savu ierasto dzīves veidu," stāsta Citskovskis.

Patlaban LIAA vadītāja atalgojuma bez piemaksām maksimums ir 2353 eiro mēnesī, bet ar jaunā likuma pieņemšanu tas būtu optimāli 3942 eiro un maksimums 4500 eiro. Cilvēki konkursos piesakās, bet, izpētot atalgojuma sistēmu, atsakās. Pie jaunās sistēmas viņi nāktu, liecina Valsts kancelejas pieredze. Kopējais atlīdzības lielums ir būtiski zem privātā sektora, redzams no pētījumu līknēm. Jo kvalificētāks nodarbinātais – vidējā un augstākā līmeņa vadītāji, eksperti – jo lielākas atšķirības.

Citskovskis skaidro, ka, reformējot atlīdzības sistēmu, paredzēts palielināt pamatalgas, vienlaikus samazinot dažādo piemaksu skaitu un apmēru. Turklāt reforma tiek veikta bez papildu finansējuma no valsts budžeta, kas nozīmē, ka efektivitāte ir jānodrošina sistēmas ietvaros, sakārtojot to, kā šobrīd darbojas atlīdzības sistēma.

Vintiša stāsta, ka mērķis ir panākt tādu atalgojumu valsts pārvaldē, lai tas būtu 20% zem vidējā līmeņa jeb mediānas, salīdzinot atalgojumu par līdzvērtīgu darbu privātajā sektorā un valsts pārvaldē. Patlaban atalgojums valsts pārvaldē ir zemāks nekā 20% zem šīs mediānas, turklāt, ņemot vērā piemaksas, vienas mēnešalgu grupas ietvaros veidojas liela atšķirība jeb izkliede. Tāpēc plānots noteikt diapazonus, nosakot maksimālos griestus.

"Patlaban iznāk tā, ka izcilniekam maksā kā vidusmēra darbiniekam, tāpēc vajag piemaksu, jo tos, kas virs vidusmēra, grib visi, un mēs viņus savādāk nevaram noturēt. Būs citādi – būs skala, kurā būs minimums, viduspunkts un maksimums, tātad iezīmējam diapazonu, lai sašaurinātu izkliedi un tā būtu saprotamāka. Jo tikai tad, ja alga vienā mēnešalgas grupā ir šī diapazona ietvaros, mēs varam teikt, ka mums ir līdzīga alga par līdzīgu darbu. Ja ir liela izkliede, tad nav taisnīgi. Mēs noteiksim spēles noteikumus, ka virs viduspunkta nevar būt vairāk par 15-30% cilvēku, jo tik daudz izcilnieku nav," skaidro Vintiša.

Valsts kancelejā atzīst, ka realitātē daudzas iestādes līdzekļu trūkuma dēļ pat to minimumu nevarēs samaksāt, tāpēc tas būs ieteicamais minimums ar domu – izveidojiet plānu, kā to pamazām nodrošināt. "Lai varētu samaksāt viduspunkta vai virs minimuma algas, būs jāveic reformas un jāpārskata procesi. Varbūt pamazām varēsim pāriet uz sarežģītāku funkciju veicējiem, kurus vajadzēs mazāk. Tas ir stāsts par reformu plānu, un tas ir trīs līdz piecu gadu jautājums, kamēr sistēmu varēs šādi sakārtot," norāda Vintiša.

Tomēr joprojām būs daži augstākie amati mēnešalgu grupās – iestāžu vadītāji – kas atpaliks no mediānas par vairāk nekā 20%, jo pretējā gadījumā viņu alga pārsniegtu augstāko amatpersonu algas, kas nav pieļaujams. Princips, kas valsts pārvaldē strādājošo alga nevar būt lielāka par Ministru prezidenta algu bija un tiks saglabāts arī jaunajā likumā.

"Mūsu mērķis bija sasniegt 80% no privātā sektora. Publiskais sektors nevienā valstī nespēj maksāt vairāk vai tikpat kā privātajā. Publiskajā sektorā cilvēki strādā ar citu motivāciju, ir lielāka stabilitāte un sociālās garantijas. Atšķirība vienmēr būs, bet tā ir jāmazina. Ja ir pārāk liela, tad labākie un talantīgākie cilvēki pamet valsts pārvaldi. Mēs vēlamies progresīvu, modernu valsts pārvaldi, kas spēj mainīties, bet labākie aiziet," secina Citskovskis.

Citskovskis stāsta, ka, piemēram, ministriju valsts sekretāriem piemaksas varēs būt līdz 30% no algas, bet, atbildot uz "Delfi" jautājumu par to ievērojamo atalgojuma daļu, ko daži saņem par kapitāldaļu turēšanu, viņš atbild, ka atlīdzības likums ne šobrīd, ne jaunajā variantā neregulē to, kādus vēl amatus var ieņemt.

"Tas ir interešu konflikta regulējums. Kad šis likums tiks pieņemts, tad diskusija droši vien būs, kas ir tie amati, un vai prakse, ka ir iespēja apvienot, ir turpināma. Tai jābūt politiķu diskusijai. Jautājums ir vietā, cik vietās var saņemt atalgojumu?" saka Citskovskis.

Atbildot uz "Delfi" jautājumu, cik plašu loku skars jaunais likumprojekts, Citskovskis paskaidro, ka tas attiecas uz visām iestādēm, kas padotas Ministru kabinetam, ministrijām un tām padotajām iestādēm, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestu, Nodarbinātības valsts aģentūru un citām. Atlīdzības likums regulē arī visu vēlēto amatpersonu atlīdzību Saeimā, Ministru kabinetā, pašvaldību vēlētajām amatpersonām un darbiniekiem.

Taču tas neattiecas uz pedagogiem skolās, valsts kapitālsabiedrībās strādājošajiem, mediķiem, policistiem, robežsargiem, cietumsargiem, ugunsdzēsējiem. Lai gan šīs kategorijas skar vispārējie principi, bet ar šo likumprojektu netiek mainīta atalgojuma skala šiem darbiniekiem. Kopējais personu skaits, uz ko attiecas atalgojuma reforma, ir 110 tūkstoši nodarbināto.

Uz jautājumu, kuri būs lielākie ieguvēji – mazāko algu saņēmēji vai augšgals, Citskovskis atbild, ka iespējas celt būs visiem. "16 mēnešalgu grupas ir sadalītas atalgojuma skalā. No piemēriem redzams, ka augšgalā būs lielāks algas pielikums. Piemēram, 12. grupa – analītiķis, eksperts, finanšu analītiķis. Ja tagad maksimums ir 1647 eiro, tad būs viduspunkts 2000 eiro, bet maksimums 2300 eiro. Šī grupa ir eksperti, no kuriem mēs valsts pārvaldē sagaidām lielu pienesumu. Tagad mēs ar piemaksām cenšamies kompensēt starpību starp privāto sektoru," saka Citskovskis, piebilstot, ka tas nerada stabilitātes sajūtu darbiniekiem, jo piemaksas var būt un var nebūt.

Savukārt Vintiša atzīst, ka darbinieku mainība lielākā ir tieši vidējā posmā, ne augstākajā līmenī. "Ja ir virs 15% nomaiņa gada laikā, tad no personālvadības labās prakses ir jau problēmas nodrošināt pārmaiņu vadību, bet ir grupas, kur ir virs 30% un 50%. Piemēram, referentu, vecāko referentu līmenī ir lielākās problēmas ar personāla maiņu," saka Vintiša.

Kopumā par valsts pārvaldes reformām Citskovskis saka, ka darbinieku skaita samazināšanā mērķis bija katru gadu par 2%, kopā 6% trijos gados. Dati par iepriekšējiem gadiem rāda, ka 6% rādītājs kopumā būs sasniegts.

"Valsts pārvalde iet uz to, ka mēs efektivizējamies. Bet mums būs jāturpina reformas un samazināšana, jo iedzīvotāju skaits mazinās, un valsts pārvaldei jākļūst mazākai un efektīvākai. Jauni uzdevumi gan nāk klāt, un tad nākas ieguldīt, piemēram, finanšu sektora sakārtošanā. Tomēr kopējai bilancei jābūt tādai, ka mēs mazināmies. Gandrīz esam izpildījuši to, kas attiecas uz skaita samazinājumu, un esam pelnījuši, lai sakārtotu atlīdzības jautājumu. Reformu plāns paredzēja abas šīs lietas," skaidro Citskovskis.