Latvija ir pateicīga par stingro Svētā Krēsla politiku, vienmēr atbalstot Latviju un visus Latvijas valsts okupācijas gadus neatzīstot tās inkorporāciju PSRS, sestdien, 1. februārī, tiekoties ar Svētā Krēsla Sekretāru attiecībām ar valstīm arhibīskapu Polu Ričardu Galageru, atzina Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
"Priecājos jūs uzņemt kā kolēģi pirmajā Svētā Krēsla "ārlietu ministra" vizītē Latvijā," sacīja Rinkēvičs, atzīmējot, ka 2018. gada 24. septembrī notikusī pāvesta Franciska vizīte Latvijā apliecina, ka Svētais Krēsls vienmēr ir sapratis un novērtējis Baltijas reģiona vajadzības, tostarp politiskās un garīgās.
Rinkēvičs sestdien Rīgā tikās ar Galageru, lai pārrunātu Latvijas un Svētā Krēsla divpusējo dialogu, sadarbību starptautiskajās organizācijās un aktuālos starptautisko attiecību jautājumus, portālu "Delfi" informēja Ārlietu ministrijā.
Ārlietu ministrs vērsa uzmanību, ka 2021. gada 10. jūnijā tiks atzīmēti 100 gadi kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas starp Latvijas Republiku un Svēto Krēslu, bet 2022. gadā kopš konkordāta noslēgšanas.
Ministrs pauda nostāju, ka Latvija vēlas strādāt pie globāli aktuālām tēmām, piemēram kā ilgtspējīga un sociāli atbildīga attīstība, izglītības un tās politikas nozīme Eiropas nākotnes kontekstā, digitalizācijas ietekme uz sabiedrību, klimats un multilaterālisms, ko par nozīmīgām atzīst arī Svētais Krēsls.
"Mēs redzam aktīvu Svētā Krēsla iesaisti aktuālās diskusijās starptautiskajās organizācijās, tai skaitā Apvienoto Nāciju Organizācijā par klimata pārmaiņām, migrācijas jautājumiem, konfliktu novēršanu," pauda Latvijas ārlietu ministrs.
Rinkēvičs un Galagers pārrunāja drošības situāciju reģionā, īpaši situāciju Ukrainā.
Ministrs atzinīgi novērtēja Normandijas samitā panākto apņemšanos stabilizēt situāciju konflikta zonā un 2019. gada 29. decembrī notikušo gūstekņu apmaiņu.
"Ir jāstrādā pie Minskas vienošanos politisko nosacījumu praktiskas ieviešanas, pie vietējo vēlēšanu, robežkontroles nodošanas Ukrainai, kā arī Doņeckas un Luhanskas statusa likuma jautājumiem. Ceram, ka Krievija turpmāk konstruktīvāk iesaistīsies Krievijas-Ukrainas konflikta noregulējuma politisko nosacījumu izpildē. Latvija nekad neatzīs pretlikumīgo Krimas aneksiju. Neskatoties uz izaicinājumam ar kuriem saskaras Ukraina, tā ir sasniegusi nozīmīgu progresu reformu ieviešanā. Svarīgi, lai Ukrainas sasniegtais reformu ieviešanā ir neatgriezenisks, it īpaši, korupcijas apkarošanas un tieslietu jomā," uzsvēra Rinkēvičs.
"Latvija atbalsta starptautiskas iniciatīvas, kas vērstas uz reliģijas brīvības nostiprināšanu globālā mērogā un iestāšanos pret vajāšanām reliģiskās pārliecības dēļ. Latvija pievienosies Starptautiskajai reliģijas brīvības aliansei, kuras dibināšana notiks Vašingtonā šā gada 5. februārī, jo Latvijas nacionālais tiesiskais regulējums un prakse atbilst Alianses kritērijiem. Tādējādi Alianses darbība būs papildus aizsardzības instruments jau esošajiem starptautiskajiem mehānismiem Apvienoto Nāciju Organizācijas un citu organizāciju ietvaros," sacīja Rinkēvičs.
Tikšanās laikā Galagers un Rinkēvičs arī apmainījās viedokļiem par ekumenismu, sakrālā mantojuma saglabāšanu un Romas katoļu baznīcas Latvijā sadarbību ar Latvijas valsti.
Galagers dzimis 1954. gadā Liverpūlē. Amatā viņš kopš 2014. gada 8. novembra, taču Svētā Krēsla ārlietu dienestā kopš 1984. gada. Strādājis nunciatūrās Tanzānijā, Urugvajā, Filipīnās, bijis Svētā Krēsla Pastāvīgais novērotājs Eiropas Padomē (2000-2004), kļuvis par nunciju Burundi (2004-2009), Gvatemalā (2009-2012) un Austrālijā (2012-2014). Brīvi runā angļu, itāļu, spāņu un franču valodā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
