Veselības ministrijā kopā ar nozares pārstāvjiem notiek intensīvs darbs pie jauna atalgojuma modeļa izveides mediķiem, ar ko ministrija iecerējusi nākt klajā jau martā, otrdien valdības sēdē atzina veselības ministre Ilze Viņķele (AP), iepazīstinot ar progresa ziņojumu par reformām veselības aprūpes jomā. Tomēr pagaidām ministre atturas publiski izteikties par to, vai jaunajam modelim pietiks ar to finansējumu, kas vidējā termiņa budžeta ietvara likumā patlaban plānots papildus nozarei nākamajā gadā.
Preses konferencē pēc Ministru kabineta sēdes, kurā ministri tika iepazīstināti ar apjomīgu prezentāciju par medicīnas nozarē paveikto un veicamo, Viņķele kā divus šī gada būtiskākos darbus iezīmēja slimnīcu līmeņu revīziju un maiņu, kā arī mediķu atalgojuma sistēmas pārskatīšanu. Ministres mērķis ir izdarīt abus darbus tā, lai no nākamā gada sākuma slimnīcām jau būtu jauni līgumi par sniedzamajiem pakalpojumiem, ņemot vērā līmeņu maiņas, kā arī pilotprojektos lielajās slimnīcās tiktu izmēģināts jaunais atalgojuma modelis.
Slimnīcu līmeņa revīzija tiek veikta jau kopš pērnā gada beigām, atgādināja Viņķele un iezīmēja vīziju, kādus slimnīcu pakalpojumus nākamgad varēs sagaidīt Latvijas iedzīvotāji. "Visu, kas ir sarežģītāks, operējams, dārgāks, darīs Rīgā un lielajās reģionu slimnīcās. Tas, kas ir izārstējams dienas stacionāros un ambulatori, paliek tuvāk dzīves vietai. Gadījumos, kad šo akūto un sarežģīto palīdzību nevar saņemt tuvu dzīves vietai, nāks talkā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, kas zina, kur cilvēku akūtā stāvoklī nogādāt, lai šajā ārstniecības iestādē saņemtu kvalitatīvu pakalpojumu 24/7 režīmā," stāstīja ministre.
Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, viņa atzina, ka slimnīcu līmeņu maiņa tiks veikta pēc sarunām ar pašvaldībām un slimnīcu vadību, jo bez sarunām tas nav paveicams. "To plānojam darīt vasarā, kad visa analīze par datiem būs veikta, jo šis ir ļoti rūpīgs, pierādījumos balstīts izvērtējums, nevis emocionāli vai politiskās simpātijās balstīts lēmums. Būs individuālas sarunas ar katru pašvaldību, kurai pieder slimnīca, un ar katru slimnīcas valdi," sacīja Viņķele.
Runājot par mediķu atalgojuma sistēmas pārskatīšanu, ministre uzsvēra, ka ir iesaistīta visa nozare, un pauda apbēdinājumu un nožēlu, ka arodbiedrības kaut kādas pozas dēļ atteicās piedalīties.
"Tas būs caurskatāmāks, izlīdzinātāks, proti, darba laika ekvivalentā tiek iekļautas gan ambulatoras konsultācijas, gan laiks darbam ar dokumentāciju, gan kontakts ar pacientu. Samazinās piemaksu skaitu un palielinās darba algas pamata daļu," skaidroja Viņķele. Jaunais atalgojuma modelis noteiks, cik normālā darba laikā – 8 stundās – ārstam, māsai vai māsas palīgam kāds darba apjoms ir veicams.
Atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu, kā jaunais algu modelis salāgosies ar nākamā gada budžetu un vai pietiks ar to, kas patlaban ieplānots papildus, Viņķele sacīja, ka atturēsies komentēt to, vai pietiks vai nepietiks. Tomēr viņa paskaidroja, ka darbā pie jaunā algu modeļa skaidri iezīmējas problēmu bloki.
"Vai tas ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests vai universitātes slimnīcas kolēģis, tiek atzīts, ka atalgojuma sistēma ir necaurskatāma un ka paši mediķi īsti nevar saprast, kā viņu darba samaksa īsti veidojas. Ja mēs novēršam šo, tas jau ir solis gan pamatotākam finansējuma pieprasījumam atalgojumam, gan racionālākam izmantojumam, gan arī lielākai skaidrībai nodokļu maksātājiem, par ko papildu atalgojums un kādā apmērā pieprasīts," sacīja ministre.
No ministres prezentācijas valdībā izriet, ka jaunā atalgojuma sistēmas izstrādes uzdevums ir izstrādāt jaunu ārstniecības personu darba samaksas kārtību, nosakot ārstniecības personu pilna laika slodzes ekvivalentu. Galvenie kritēriji jaunā modeļa izveidei definēti sekojoši: līdzīga samaksa par līdzīgas vērtības darbu, samaksa atbilst tendencēm darba tirgū, sistēma ir saprotama, sistēmu ir viegli pielāgot izmaiņām darba tirgū un sistēma palīdz sasniegt organizācijas mērķus.
Ar mērķi vispusīgi izvērtēt esošā ārstniecības personu atalgojuma modeļa problēmas un izstrādāt jaunu ārstniecības personu atalgojuma modeli, Veselības ministrija kopā ar Valsts kanceleju patlaban ik nedēļu organizē domnīcas (kopumā septiņas), kur kā eksperti pieaicināti triju pušu pārstāvji: augstskolu, universitāšu slimnīcu un reģionālo slimnīcu iestāžu pārstāvji; ārstniecības personas, tai skaitā profesionālo asociāciju pārstāvji un lēmumu virzītāju pārstāvji no Valsts kancelejas, Veselības ministrijas un Finanšu ministrijas.
Tāpat prezentācijā norādīti skaitļi, kas atspoguļo finansējumu medicīnai Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm, kā arī skaitļi par nozarei papildus nepieciešamajiem līdzekļiem un piešķirtajiem. Personāla atalgojuma palielināšanai 2020. gada budžetā papildus tika prasīti 120 miljoni eiro, bet piešķirti 60 miljoni. 2021. gadā pieprasīti papildus 260 miljoni, bet pagaidām plānoti 44 miljoni, 2022. gadā pieprasīti 406 miljoni, plānoti 44 miljoni.
Veselības aprūpes finansēšanas likumā joprojām rakstīts, ka "Ministru kabinets, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2019. gadam un likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam, paredz valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidēji gadā 20 procentu apmērā: 2019. gadā — 87 483 708 euro, 2020. gadā — 191 227 820 euro un 2021. gadā — 314 599 953 euro."
"Delfi" jau ziņoja, ka novembra beigās pēc 2020. gada budžeta pieņemšanas, kurā netika pilnībā apmierinātas mediķu prasības un Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzētais atalgojuma pieaugums mediķiem, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzdeva veselības ministrei Ilzei Viņķelei līdz 31. janvārim sagatavot piedāvājumu par jaunu darba samaksas atalgojuma modeli mediķiem.
Kariņš norādīja, ka, izprotot situāciju veselības aprūpes nozarē, valdība ir apņēmusies turpināt darbu pie papildus finansējuma piešķiršanas nozarei, strādājot arī pie 2021. un 2022. gadu budžetiem.
"Taču veselības aprūpes sistēmā ir veicami konkrēti uzlabojumi jau šobrīd, kas neprasa papildu ieguldījumus, bet padarītu to caurspīdīgāku, efektīvāku un pieejamāku. Šodien ar veselības ministri pārrunājām viņas redzējumu par prioritāri veicamajiem darbiem veselības aprūpē. Sagaidu, ka ministre ar tiem drīzumā iepazīstinās gan valdības kolēģus, gan sabiedrību," uzsvēra Kariņš.
Savukārt līdz 31. janvārim Veselības ministrijai bija jāsagatavo piedāvājums jaunai ārstniecības personu darba samaksas kārtībai, lai ieviestu caurskatāmu un vienotu nozarē strādājošo atalgojumu sistēmu un novērstu tajā iespējamās netaisnības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
