Vajadzības lielas, grūtas izvēles jāizdara, piektdien sarunā ar žurnālistiem sacīja PKC vadītājs Pēteris Vilks. Viņš plāna jēgu skaidro tā, ka 90% no Eiropas Savienības fondu finansējuma, ko Latvija saņem, ir saistīta ar NAP definētajiem uzdevumiem un attīstības virzieniem. Vienlaikus tam jābūt arī saistītam ar valsts budžeta plānošanu un jākalpo par mērauklu, pieņemot dažādus lēmumus par finansējumu mūsu valstī. Vilks pieļauj, ka valdībā un Saeimā vēl tiks veiktas izmaiņas NAP2027 projektā, bet jebkurā gadījumā tas būs pamats sarunām ar ES par finansējumu nākamajiem septiņiem gadiem.
NAP ir valsts redzējumus par attīstības virzieniem un nepieciešamajām investīcijām to īstenošanai. Ar katru jaunu Saeimas sastāvu un valdību redzējums par valsts attīstību var mainīties, taču plāns palīdz nodrošināt pārmantojamību valsts virzībā uz stratēģisko mērķu piepildīšanu. Sabiedrībai jāsaprot, ka, ja nekoncentrē resursus, tad mērķu sasniegšana ir apgrūtināta, sacīja Vilks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
