Kā dalīsim naudu nākamajos septiņos gados – tapis NAP2027 projekts  (93)

Vajadzības lielas, grūtas izvēles jāizdara, piektdien sarunā ar žurnālistiem sacīja PKC vadītājs Pēteris Vilks. Viņš plāna jēgu skaidro tā, ka 90% no Eiropas Savienības fondu finansējuma, ko Latvija saņem, ir saistīta ar NAP definētajiem uzdevumiem un attīstības virzieniem. Vienlaikus tam jābūt arī saistītam ar valsts budžeta plānošanu un jākalpo par mērauklu, pieņemot dažādus lēmumus par finansējumu mūsu valstī. Vilks pieļauj, ka valdībā un Saeimā vēl tiks veiktas izmaiņas NAP2027 projektā, bet jebkurā gadījumā tas būs pamats sarunām ar ES par finansējumu nākamajiem septiņiem gadiem.

NAP ir valsts redzējumus par attīstības virzieniem un nepieciešamajām investīcijām to īstenošanai. Ar katru jaunu Saeimas sastāvu un valdību redzējums par valsts attīstību var mainīties, taču plāns palīdz nodrošināt pārmantojamību valsts virzībā uz stratēģisko mērķu piepildīšanu. Sabiedrībai jāsaprot, ka, ja nekoncentrē resursus, tad mērķu sasniegšana ir apgrūtināta, sacīja Vilks.

Atskatoties uz patlaban esošā NAP līdz 2020. gadam izpildi, Vilks saka, ka 70% apmērā mērķi ir sasniegti. To nav izdevies sasniegt, piemēram, demogrāfijas jomā, taču mērķis arī bija ļoti ambiciozs. Tāpat nākotnē būtu uzlabojama valsts budžeta veidošanas sasaiste ar NAP mērķiem, taču politiķi ne vienmēr savos lēmumos šos mērķus ņem vērā, atzīst PKC vadītājs. Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par lielākajām bažām mērķu sasniegšanai NAP2027 periodā, Vilks minēja nevienlīdzības samazināšanu, piebilstot, ka politiķiem ir jāspēj pieņemt skarbākus lēmumus, piemēram, nodokļu politikā, lai šādus mērķus varētu sasniegt.

Lai gan sarunas par ES daudzgadu budžetu nākamajam periodam vēl nav beigušās, ir diezgan skaidrs, ka no kohēzijas fondiem finansējums Latvijai nākamajos gados būs par 24% mazāks jeb kopā ar valsts budžeta finansējumu (30% īpatsvars) kohēzijas projektiem paredzēti 5,4 miljardi eiro. Valsts budžeta "attīstības nauda" jeb finansējums, kas nāks klāt pie budžeta bāzes, plānoti 2,2 miljardi eiro septiņiem gadiem. No lauksaimniecības un zivsaimniecības fondiem kopā ar valsts budžeta līdzekļiem plāna izstrādātāji rēķinās ar 3,7 miljardiem eiro. Kopējā makā paredzēti arī līdzekļi no citiem ārvalstu finansējuma avotiem, kā pašvaldību un privātā sektora līdzfinansējuma.

Vilks atzīst, ka NAP2027 projektā definēto uzdevumu īstenošanai ministrijas bija iesniegušas 538 projektus gandrīz 41 miljarda eiro vērtībā, un vislielākā konkurence bijusi uz plānoto valsts budžeta pieaugumu 2,2 miljardu apmērā, kur vēlmes pieteiktas par 14 miljardiem.

Patlaban iecerēts 700 miljonus no budžeta naudas rezervēt atalgojumam valsts pārvaldē, izglītības, veselības aprūpes, iekšlietu, tieslietu, kultūras nozarēs. Veselības aprūpei infrastruktūras stiprināšanai un citiem pasākumiem no ES fondiem paredzēts lielāks finansējums nekā šajā NAP periodā. Savukārt sportam un kultūrai no ES fondiem varētu tikt mazāk.

Stratēģisko mērķu sasniegšanai NAP2027 izvirzītas sešas prioritātes – stipras ģimenes; veseli un aktīvi cilvēki, zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei; uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība; kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība; kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei, kā arī vienota, droša un atvērta sabiedrība.

Kopumā patlaban indikatīvi finansējumu pa prioritātēm paredzēts sadalīt šādi – 49% kvalitatīvai dzīves videi un teritoriju attīstībai, 26% uzņēmumu konkurētspējai un materiālajai labklājībai, 10% stiprām ģimenēm, veseliem un aktīviem cilvēkiem, 9% zināšanām un prasmēm personības un valsts izaugsmei, 4% vienotai, drošai un atvērtai sabiedrībai, 2% kultūrai un sportam aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei.

Detalizētāk sadalot NAP2027 prioritātes konkrētos rīcības virzienos un uzdevumos, veselības aprūpē paredzēts ieguldīt skrīninga programmās slimību savlaicīgai diagnostikai – 23,64 miljonus; ārstniecības iestāžu infrastruktūrā (īpaši klīniskajām universitātes slimnīcām) – 303 miljonus; tālākizglītībā un motivējošos pasākumos ārstu piesaistei darbam valsts slimnīcās – 29 miljonus; papildus speciālistu piesaistē ģimenes ārstu komandai – 65 miljonus; hroniski, nedziedināmi slimo pacientu aprūpē – 54,4 miljonus.

Ģimeņu stiprināšanas un atbalsta pasākumi – 21 miljons pamata materiālajai palīdzībai zemu ienākumu un krīzes situācijā nonākušajām personām ar bērniem; 38 miljoni pilnveidotam atbalstam ģimenes un bērna aprūpes pienākumu veikšanā un organizēta brīvā laika pakalpojumu pieejamībai; 62 miljoni pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamībai; 10 miljoni ģimenei draudzīgas vides attīstībai; 5 miljoni atbalstam diasporas ģimenēm, atgriežoties Latvijā.

Tāpat 20,7 miljoni paredzēti vecāku prasmju pilnveides programmām; 20,78 miljoni vardarbības risku mazināšanai ģimenē un skolas vidē; 14,85 miljoni atkarību izraisošu vielu izplatības mazināšanai; 109 miljoni labākas bērnu aprūpes nodrošināšanai pirmsskolas vecumā.

115 miljoni plānoti sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu klāsta paplašināšanai; 30 miljoni pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai valsts sociālās aprūpes centros; 31,5 miljoni sociālo un bāriņtiesu darbinieku kompetenču stiprināšanai; 32 miljoni sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pilnveidošanai; 150 miljoni materiālā atbalsta pensiju saņēmējiem palielināšanai; 124 miljoni atbalsta pilnveidošana minimālo ienākumu saņēmējiem.

Jaunā mācību satura ieviešanai vispārējā izglītībā plānoti 145 miljoni; Digitālās ekselences stratēģijas īstenošanai 100 miljoni; energoefektīvas un videi draudzīgas profesionālās izglītības iestāžu un koledžu mācību vides veidošanai 66 miljoni; augstākās izglītības, tai skaitā kultūrizglītības, institūciju stiprināšanai 57 miljoni; pedagoga profesijas attīstība un prestiža uzlabošanai 57 miljoni; atbalsts pieaugušo izglītībai 32 miljoni; studiju modernizācijai un digitālo risinājumu ieviešanai augstākajā izglītībā 30 miljoni.

Zinātnē plānots investēt 138 miljonus pētījumu programmās un inovācijā, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi; 105 miljoni atbalstam augstākās izglītības internacionalizācijai un studējošo akadēmiskajai mobilitātei; 93 miljoni Latvijas zinātnieku dalību "Apvārsnis" programmā; 70 miljonu ieguldījums zinātnisko institūciju kapacitātē viedās specializācijas stratēģijas jomās; 40 miljoni valsts budžeta finansējuma zinātnei palielināšanai; 22 miljoni zinātnieku ataudzei, palielinot finansējumu topošajiem doktoriem.

Uzņēmējdarbībai paredzēti 58 miljoni uzņēmumu integrācijai globālajās vērtību ķēdēs ar augstākas pievienotās vērtības produkciju; 142 miljoni inovāciju, tehnoloģiju attīstības un eksporta atbalstam; 95 miljoni digitālo tehnoloģiju ieviešanai uzņēmumos un komersantu/augstskolu mācībspēku digitālo prasmju un ekselences stiprināšanai; 503 miljoni atbalstam moderno tehnoloģiju pielietošanai tradicionālajās nozarēs to transformācijai.

114 miljoni plānoti darbaspēka remigrācijai un talantu piesaistei, aktīvās nodarbinātības pasākumiem; 35 miljoni atbalstam kvalitatīvu darba vietu izveidei un sociālās uzņēmējdarbības attīstībai; 252 miljoni finanšu instrumentu nodrošināšanai/dažādošanai komersantiem un kapitāla tirgus attīstībai; 10 miljoni cīņai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju; 2,2 miljardi uzņēmējdarbības attīstībai laukos.

Kvalitatīvas dzīves vides un teritoriju attīstībai plānoti – 503 miljoni gaisa kvalitātes uzlabošanai un klimatnoturīgas ekonomikas veidošanai; 255 miljoni visaptverošas dabas vērtību apzināšanas un saglābšanas pasākumiem; 163 miljoni atkritumu pārstrādes un to rašanās samazinājuma veicināšanai.

602 miljoni paredzēti valsts galveno autoceļu, reģionālo autoceļu, ielu nacionālajos un reģionālajos centros atjaunošanai; 2,8 miljardi Rail Baltic projekta īstenošanai un dzelzceļa modernizēšanai; 64 miljoni ostu un lidostu infrastruktūras attīstībai un darbības uzlabošanai, pielāgojot vides prasībām; 219 miljoni jauniem IKT risinājumiem un pakalpojumiem, uzlabojot iedzīvotāju un uzņēmēju digitālās prasmes; 40 miljoni datu pārraides pamattīklu uzlabošanai un nākamās paaudzes tīklu laukos veidošanai; 149 miljoni enerģētiskās drošības un neatkarības uzlabošanai (Inčukalna gāzes krātuves modernizācija, starpsavienojumi ar Lietuvu-Poliju).

237 miljoni plānoti ieguldījumiem infrastruktūrā uzņēmējdarbības atbalstam, atbalstam produktvitātes celšanai un jaunu darba vietu radīšanai; 300 miljoni reģionālo ceļu atjaunošanai; 35 miljoni bērnudārzu būvēšanai, bērnu pieskatīšanas pakalpojumu uzlabošanai; 53 miljoni "viedās pašvaldības" veidošanai, atbalstam tūrismam; 70 miljoni sociālo mājokļu būvēšanai un atjaunošanai; 77 miljoni finanšu instrumentu veidošanai zemu būvniecības un ekspluatācijas izmaksu mājokļu būvniecībai; 212 miljonu mājokļu siltināšanai; 25 miljoni esošo ēku piemērošanai personām ar kustību traucējumiem.

Kultūrā un sportā prioritātēm paredzēti 260 miljoni, tajā skaitā 69 miljoni unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošanai, saglabāšanai un pieejamībai un 12,5 miljoni tūrisma attīstībai, jaunu produktu radīšanai.

Vienotas, drošas un atvērtas sabiedrības veidošanai paredzēti 22 miljoni nacionālās identitātes un saliedētības pasākumiem; 15 miljoni NVO sektoram; 57 miljoni jauniešu neformālās izglītības un pārrobežu programmām; 35 miljoni jauniešu solidaritātes programmai, diskriminācijas mazināšanas un līdztiesību pasākumiem, jaunpienācēju integrācijai; 16 miljoni latviešu valodas lietojuma palielināšanai; 222 miljoni sabiedrisko mediju modernizācijai un neatkarībai, informatīvās telpas daudzveidības un cilvēku medijpratības stiprināšanai.

6,7 miljoni plānoti tiesiskuma un demokrātiskas valsts apziņas attīstībai; 0,35 miljoni alternatīvo strīdu risināšanas veidu ieviešanai; 9,5 miljoni publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstībai; 47 miljoni tiesībaizsardzības sistēmas uzlabošanai; 10 miljoni bērnu tiesībaizsardzības sistēmu pilnveidošanai.

Efektīvai soda izpildei un sodīto personu reintegrācijai sabiedrībā plānoti 25 miljoni. Dienestu reaģēšanas spēju stiprināšanai – iekšlietu dienestiem 20 miljoni; VUGD 78 miljoni; Valsts policijai 38 miljoni; Valsts robežsardzei 77 miljoni; muitai un NMPD 43 miljoni. Cilvēku rīcībspējas stiprināšanai – drošības klases un programmas, t.sk. pirmās palīdzības jomā, - 6 miljoni eiro.