Ģirģens iedvesmo; biedri masveidā neaiziet – 'KPV LV' pārtapšanas bilance  (181)

Jau pirms biedru sapulces sanākšanas partijas vadībai bija bažas, ka tā nesavāks vairāk nekā pusi partijas biedru un tādējādi nebūs lemtspējīga, tāpēc biedri jau bija informēti, ka vajadzības gadījumā tiks izsludināta atkārtota sapulce, kuras noturēšanai nav nepieciešams kvorums. Desmit minūtes pēc paredzētā sapulces sākuma pulksten 11 viesnīcā "Islande" Ķīpsalā, partijas līdzpriekšsēdētājs un Saeimas frakcijas līderis Atis Zakatistovs, atklājot sapulci, paziņoja, ka no 590 partijas biedriem ieradušies 134, līdzi ņemot pilnvarojumu pārstāvēt vēl 62 partijas biedrus, un ka kvoruma nav, tāpēc pulksten 11.30 tiek izsludināta atkārtota biedru sapulce ar to pašu darba kārtību.

Pēc brīža atkal sapulcējoties zālē, Zakatistovs pavēstīja, ka divi sapulces dalībnieki nolikuši savus mandātus, tāpēc kopskaitā sapulcē reģistrēti 194 biedri, ieskaitot pilnvarojušos. Pēc kopīgas valsts himnas nodziedāšanas un sapulces vadītāja ievēlēšanas, kad sapulce ķērās pie darba kārtības apstiprināšanas, kāds kungs no zāles iebilda, ka debates nevar būt paredzētas pašās darba kārtības beigās, jo tad tām nav jēgas. Viņu atbalstīja vēl vairāki cilvēki, bet pēc sēdes vadītāja aizrādījuma par kārtības ievērošanu trauksmes cēlējs piecēlās un pats pameta zāli.

Vēl viena sapulces dalībniece, juriste Rita Dindune izgāja priekšā un paziņoja, ka šīs sapulces lēmumi nebūs likumīgi, jo bija jāsasauc jauna, nevis atkārtota sapulce. Viņa brīdināja, ka tāpēc visi lēmumi tiks atcelti. Sēdes vadītājs viņu savukārt brīdināja par izraidīšanu no zāles. Dindune sapulci nepameta, bet vēlāk ar to pašu argumentu par nelikumību atteicās no kandidēšanas vienā no partijas komisijām, kur bija pieteikta par kandidāti.

Uzstājoties ar valdes ziņojumu, tās līdzpriekšsēdētājs Zakatistovs sacīja, ka kaut ko var izdarīt tikai cilvēki, kas ir gatavi ne tikai kašķēties, bet piecelties no dīvāna un ar atbildību par savu valsti ķerties pie lietas. Turklāt, lai kaut ko tiešām mainītu valstī, partijai ir nepieciešama pārstāvniecība parlamentā un valdībā, un "KPV LV" tāda ir. "Redzu cilvēkus, kas nākuši strādāt," tā par partijas ministriem un frakcijas deputātiem sacīja Zakatistovs, kuru izaugsmi gada laikā viņš īpaši uzslavēja.

"Mēs nākam no necilām saknēm, neviens no mums nav berzējies pie elites tauku bundulīšiem," sacīja Zakatistovs par saviem cīņu biedriem, uzsverot, ka no vienkāršiem ļaudīm cēlušies, no profesionālās dzīves politikā ienākušie tagad izauguši par valstsvīriem, kuriem lepnums blakus būt.

Viņš vairākkārt uzsvēra, ka viss panākts pašu spēkiem un par spīti šķēršļiem. Partijas līdzšinējo darbību viņš sadalīja attīstības posmos, kur par katrā posmā sasniegto nācies maksāt "nodevas", jo katru reizi no partijas atbiruši citādi domājošie biedri. Tā tas bijis partijas dibināšanas brīdī, pēc uzvaras deviņās pašvaldībās, pēc iekļūšanas Saeimā un iesaistīšanās valdībā.

Tomēr partijas vērtības nemainās, un tā dodas uz priekšu, sacīja Zakatistovs, kā trīs galvenās vērtības raksturojot taupību jeb fiskālo konservatīvismu, taisnīgumu un drošību. Kā partijas nopelnus taupības ziņā Zakatistovs minēja arī līdzdalību triju karteļu – būvniecībā, medikamentu cenās, atkritumu apsaimniekošanā – sagraušanā. Tāpat Zakatistovam kā Finanšu ministrijas parlamentārajam sekretāram, kas atbildīgs par valsts izdevumu pārskatīšanu, prieks, ka pērn šādi iegūti 93 miljoni eiro. Partijas cilvēki Saeimā strādā arī ar OIK parlamentāro izmeklēšanu. "Mēs ejam uz darbu ar šo vārdu – taupība – sirdī," rezumēja Zakatistovs.

Definējot vērtības taisnīgums un drošība, viņš skaidroja, ka partijas centriskais progresīvisms nozīmē pārdomātas reformas, kas sniedz taisnīguma un drošības priekšnoteikumus. "Revolucionāras pārmaiņas Latvijā nav iespējamas, sabiedrība ir ļoti sašķelta, un piecu partiju koalīcija to parāda. Pagrieziens no revolūcijas uz pragmatisko ir iespējams, un pārmaiņas ir jāveic caur reformām," sacīja Zakatistovs, kas solīja arī turpmāk kā partijas īpašu acuraugu turēt tos, kuri netiek sadzirdēti un līdz kuriem nenonāk kvalitatīvi pakalpojumi. Par to tiks domāts, arī īstenojot nākamo būtiskāko posmu partijas attīstībā – dalību pašvaldību vēlēšanās, kad partija sola diskutēt par sabiedrības iekļaušanas, pašvaldību uzņēmumu pārvaldības un pakalpojumu tarifu jautājumiem.

Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro ziņojums sapulcē bija daudz īsāks, un tajā ministrs pastāstīja par padarīto un plāniem enerģētikā, eksporta tirgu meklēšanā, mājokļu politikā, OIK problēmu risināšanā, kur Nemiro vadītajai ministrijai pērn izdevies slēgt 21 negodīgu staciju, kā arī valstij ietaupīt 31 miljonu eiro. Nemiro īpaši pateicās Saeimas deputātei Ievai Krapānei, kura vada OIK parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kur tiek izdarīts milzīgs darbs, lai gan komisijas darbība tiek diskreditēta. Gan jau gala ziņojumā tiks nosaukti atbildīgo vārdi, sacīja ministrs.

Nemiro vairākkārt sapulcē aicināja partijas biedrus iesaistīties nesen izveidotās partijas domes darbā un ar tām saistītajās domnīcās, kur veidot partijas politiku dažādās jomās, un īpaši vēlējās aktivizēt reģionu pārstāvjus. "Mēs varam pašvaldību vēlēšanās startēt ar jaudu, piedāvājumu un vietējiem cilvēkiem, kas zina novadus," sacīja Nemiro, kurš jau iepriekš bijis ievēlēts Jelgavas novada domē no "KPV LV" saraksta. Par kolēģiem valdībā viņš izteicās atzinīgi, lai gan ne ar visiem esot laba sadarbība. "Tas nav viegls process, bet nekad nenovirzos no solītā. Pārmetumi ir ne tikai no opozīcijas, bet arī citiem spēkiem. Līniju esam noturējuši un iesim nelokāmi uz priekšu," sacīja Nemiro aplausu pavadībā, tieši vārdā nesaucot un nepieminot viņa domstarpības ar tieslietu ministru Jāni Bordānu (JKP).

Ar atskatu par laikā no Saeimas vēlēšanu kampaņas sasniegto savu ziņojumu kongresam sāka labklājības ministre Ramona Petraviča, kur uzsvēra, ka "iešana valdībā ir vienīgais veids, kā partijai sevi pierādīt". Viņa atzina, ka partijai bijuši grūti brīži, kad daži neizturēja, viens izstājās un sāka drupināt partiju, bet darbs tā dēļ nav apstājies. Petraviča atzina, ka savā ministres darbā vienmēr jutusi valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa (JV) atbalstu un Kariņam nav viegli vadīt piecu partiju valdību, bet tas izdodas, pateicoties viņa apbrīnojamajām diplomātiskajām un profesionālajām spējām. Ministre uzskaitīja paveikto pensiju un pabalstu palielināšanā, pieminēja uzsākto bāriņtiesu reformu un darbu pie minimālā sociālo pakalpojumu groza izveides, jo diemžēl pašvaldībās nereti "pirmais ir betons, un cilvēks pēc tam, un man svarīgi, lai ikvienā pašvaldībā cilvēks ir priekšā".

Ar visgarāko ziņojumu, kas sapulces dalībniekus atkārtoti iedvesmoja to pārtraukt ar aplausiem, sapulcē uzstājās iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, kurš partijā nedarbojas kopš tās dibināšanas, kā pārējie viņa kolēģi valdībā. Ministrs pateicās visiem partijas vēlētājiem un viņu ģimenēm par doto uzticību un mandātu veidot jaunu politiku.

Īpašu paldies un vienlaikus atvainošanos Ģirģens veltīja tiem "KPV LV" biedriem Īrijā un Anglijā, kuri tagad vīlušies, jo bija cerējuši uz ko citu. "Ja gribi mainīt, tad ej un dari," sacīja ministrs, uzsverot, ka tas ir vienīgais veids, kā vērst lietas uz labu, ar nē un atturēšanos to nevar panākt. Ģirģens atgādināja, ka, arī esot valdībā, ir iespēja pateikt nē lietām, ko partija nevēlas pieļaut. "Mūsu mērķis iet valdībā bija pateikt "stop!", mēs nepiekrītam šādai politikai," skaidroja ministrs.

Kā piemēru minot domstarpības partijā un frakcijā par valsts finansējuma palielināšanu partijām, Ģirģens uzsvēra, ka ne visās partijās ir tāda iekšēja demokrātija un diskusijas iespējamas. Nesaucot vārdā Kaimiņu, Ģirģens pieminēja, ka tiek apmelots publiski par kalpošanu Šleseram, Indriksonam, Abdulmuslimovam, kurus neesot dzīvē sastapis. Tāpat komentāros internetā partijas biedri tiek saukti anatomisku orgānu vārdā un citādi apsaukāti.

Ģirģens paskaidroja, ka, lai saprastu, kāpēc partija iesaistījās valdībā, nepieciešama kritiskā domāšana. Saeimā ir tikai divas iespējas – valdībā vai opozīcijā, teorētiski bijusi arī ārkārtas vēlēšanu iespēja, bet tā brīža prezidents uz to neesot bijis gatavs. Tāpēc pareizi bijis iet valdībā un darīt lietas savādāk, nekā tas darīts līdz šim. Partijas pārstāvjiem esot izdevies apturēt vairākas nejēdzīgas lietas. "Nevar pārdot tukšu konfekšu papīrus," sacīja Ģirģens, kritizējot, piemēram, nepārdomātu Ekonomisko lietu tiesu veidošanu.

Iekšlietu ministrs detalizēti uzskaitīja, ko viņam izdevies izdarīt savā tiešajā darbā un kas vēl darāms. Ģirģens pauda apmierinātību, ka pirms termiņa beigām atlūgumu iesniedzis Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, jo konkursā tagad būšot iespēja izvēlēties jaudīgāku un vēl profesionālāku policijas vadītāju.

Aplausus izpelnījās Ģirģena teiktais, ka Eiropas Savienības fondu sadale joprojām notiekot aizkulisēs, nevis domājot par valsts attīstību. Arī viņa kritika un solījums uzlabot topošo Nacionālās attīstības plānu, lai uzlabotu drošību un labklājību, tika pavadīts ar aplausiem. Ministrs solīja, ka partija rūpēsies par to, lai nodokļu politika tiktu pārskatīta tā, ka tie ir konkurētspējīgi un samaksājami, kā arī par palīdzību uzņēmējiem, kam grūtības ar vietējo darbaspēku.

Noslēgumā vēlreiz visiem pateicoties un atvainojoties par vilšanos, Ģirģens atzina, ka partijai jāuzlabo komunikācija, jāatjauno uzticība, jādodas pie cilvēkiem reģionos un diasporā un jābūt atvērtiem jauniem cilvēkiem, kas būs godīgi un spēj pieņemt arī nepopulārus lēmumus, par spīti medijos un sociālajos tīklos paustajam. "Man nevajag amatus, neesmu tendēts uz varu, daru to, ko saprotu, māku un varu izdarīt. Man ir gods kalpot Latvijai," emocionāli savu runu noslēdza Ģirģens, paskaidrojot, ka nekandidē uz valdi, jo to jādara tiem, kam ir laiks un iespējas.

Ministru ziņojumiem sekoja balsojums par jaunu statūtu pieņemšanu, kuros trīs būtiskākās izmaiņas ir valdes vadības samazināšana līdz vienam priekšsēdētājam, valdes paplašināšana no pieciem līdz deviņiem locekļiem, kā arī vieglāka kongresu sasaukšanas kārtība. Pirms balsojuma no zāles atskanēja viena biedra neapmierinātība, ka nav bijis laika ar 14 lappušu dokumentu kārtīgi iepazīties un tas nav izrunāts, jo saņemts tikai sapulcē. Tomēr sapulce ar 121 nobalsoja par statūtu pieņemšanu.

Pēc tam jau iepriekš izvirzītajiem kandidātiem uz valdi bija iespējas īsumā ar sevi iepazīstināt. Sekoja balsojums ar biļeteniem par valdes ievēlēšanu, un balsu skaitīšanai sākotnēji tika atvēlētas 15 minūtes, tomēr kopumā tas ievilkās uz pusotru stundu.

No 14 pieteiktajiem kandidātiem valdē tika ievēlēti Atis Zakatistovs, Jānis Vitenbergs, Ralfs Nemiro, Iveta Benhena-Bēkena, Ieva Krapāne, Māris Možvillo, Ēriks Pucens, Lauris Zīverts un Ramona Petraviča. Derīgi biļeteni bija 183 no 186 vēlēšanās saņemtajiem. Valdes locekļu vēlēšanas gan aptumšoja fakts, ka sākotnēji sagatavotā vēlēšanu urna bija pazudusi no vestibila, un ātrumā bija jāmeklē cita kartona kaste, kurā tika ievietoti biļeteni.

Pēc valdes vēlēšanām jaunie locekļi apspriedās savā starpā un valdes priekšsēdētāja amatam izvirzīja Zakatistovu, kurš ar 136 balsīm atklātā balsojumā tika ievēlēts partijas vadītāja amatā.

Tikai pašās sapulces beigās partijas biedri tika pie debatēšanas, lai gan uz to brīdi sapulces telpā krēslu rindas jau bija krietni patukšojušās. Debatēs uzstājās gan cilvēki, kas nebija mierā ar Kaimiņa likteni partijā, gan tādi, kas runāja par partijas atjaunošanos un sparīgu darbu nākotnē. Debašu laikā vairāki biedri, kopskaitā pieci, paziņoja, ka izstājas no partijas. Kopumā debates ilga nepilnu stundu, un partijas biedru sapulce noslēdzās brīdi pirms četriem pēcpusdienā.

Daži debatētāji pauda bažas par slēptajiem "zemūdens akmeņiem" jaunajos statūtos, bet citiem radās jautājumi, kāpēc sapulces gaitā netika pieminēts Kaimiņš. Arī "Delfi" novēroja, ka partijas līderi, ministri un Saeimas deputāti Kaimiņu vārdā nesauca, un partijas vadība jau pirms sapulces neoficiāli atzina, ka par viņa personību sapulcē netiks runāts.

Pašiem partijas līderiem gan nācās dzirdēt salīdzinājumus ar prostitūtām, gan brīdinājumus, ka turpmāk tiks uzmanīgi sekots partijas darbībai un tās vadībai.

Saeimā kā pie frakcijām nepiederošais deputāts strādājošais Didzis Šmits, kurš joprojām ir partijas biedrs, uz sapulci ieradās pēc pusdienlaika un tajā pavadīja divas stundas, taču debatēs neuzstājās.

Pirms kongresa sarunā ar žurnālistiem Zakatistovs teica, ka Saeimas deputāti Kaimiņš un Aldis Blumbergs, kuri nesen izslēgti no Saeimas frakcijas, savus iesniegumus par izstāšanos no partijas publicējuši feisbukā, bet partija to uzskata par pietiekamu pierādījumu, ka viņi pārtraukuši darbību partijā.