Lai arī valdošās koalīcijas piecu partiju vidū bija dažādi viedokļi par turpmāko taktiku Rīgas domes atlaišanas jautājumā, pirmdien, 10. februārī, partneru sadarbības sanāksmē panākta vienošanās papildināt jau Saeimā uz otro lasījumu esošo likumprojektu. Paredzams, ka Saeima par to galīgajā lasījumā varētu lemt jau ceturtdien, 13. februārī, jo šis likumprojekts jau iekļauts Saeimas darba kārtībā. Tieslietu ministrijas eksperti esot izvērtējuši plānotos papildinājumus likumprojektam, un koalīcija tagad pārliecināta, ka tas atbilst Satversmei.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc sadarbības sanāksmes atzina, ka otrdien, 11. februārī, valdības sēdē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) ierosinās papildinājumus likumprojektam par Rīgas domes atlaišanu, kas atrodas Saeimā uz otro lasījumu. Valdība varētu uzklausīt ministra ziņojumu un pieņemt vēstuli nosūtīšanai Saeimai, kura varētu nolemt piekoriģēt likumprojektu saistībā ar faktu, ka jau četras reizes Rīgas domes vadībai nav izdevies nodrošināt kvorumu domes sēdei, sacīja Kariņš, piebilstot, ka kvorumu trūkumus "nozīmē de facto domes atlaišanu".
Pūce paskaidroja, ka pirmdien sagatavots Ministru kabineta (MK) vēstules projekts Saeimas atbildīgajai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, ar kuru MK dod savu vērtējumu faktam, ka pagājušā nedēļā Rīgas pašvaldība nesanāca uz četrām sēdēm kvoruma trūkuma dēļ, tādā veidā izpildot likumā par pašvaldībām noteikto kritēriju, pie kura MK būtu jālemj, vai Rīgas dome ir vai nav atlaižama.
"Tā kā MK jau pagājušā gada decembrī ir lēmis, ka Rīgas dome ir atlaižama, tad valdība otrdien ar savu lēmumu faktiski papildinās to argumentāciju, kāda ir skatīta Saeimas atbildīgajā komisijā un Saeimā kopumā, aicinot attiecīgi papildināt likumprojektu ar sagatavoto atbilstošo pamatojumu. Pēc MK lēmuma pieņemšanas trešdien, 12. februārī, Saeimas komisija izskatīs šo lēmumu, un ar attiecīgiem precizējumiem, ja komisijas vairākums atbalstīs, tie tiks skatīti ceturtdien Saeimas sēdē. Ar šo faktiski mēs aptveram visus likumiskos pamatus, kādi ir Rīgas domes atlaišanai, dodam iespēju Saeimas deputātiem tos izvērtēt un pieņemt lēmumu. Pamats Rīgas domes atlaišanai ar šo paliek vēl spēcīgāks un pārliecinošāks. Pieļauju, ka absolūtajam vairākumam Saeimas deputātu tas varētu būt pieņemams," sacīja Pūce.
Pūce paskaidroja, ka ar MK vēstuli tiks iesniegti konkrēti priekšlikumi, kas būs izskatāmi un vērtējami Saeimas komisijai un Saeimai. Ja tiks atbalstīti, tad tos iekļaus likumprojekta tekstā kā atbildīgās komisijas priekšlikumus. Uz sēdi MK uzaicināts arī domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR), lai varētu paust savu viedokli. "Faktiskie apstākļi ir mainījušies, un juridiskā forma tiek attiecīgi koriģēta," skaidroja ministrs.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) papildināja kolēģa teikto, sakot, ka tas ir kopīgs lēmums. Bordāns uzsvēra, ka Tieslietu ministrijas eksperti tika aicināti neatkarīgi no politiskām vēlmēm izvērtēt šo lēmumu. Pēc ekspertu iebildumiem un komentāriem tapis dokuments, ko ministrijas eksperti atzīst par pamatotu. "Tā ir vienreizēja situācija – atlaist pašvaldību, bet tas no tiesiskā aspekta un tehnikas ir izvērtēts un atbilst Satversmei," sacīja Bordāns.
Saeimas deputāte Ilze Indriksone (NA) pauda frakcijas viedokli, ka pareizais ceļš ir papildināt jau Saeimā esošo likumprojektu ar komisijas vērtējumu par papildu apstākli, kas radies. Tā būtu vēl papildu garantija likumprojekta virzībai Saeimā. Atsevišķu likumprojektu nebūtu jāvirza, jo tās diskusijas, kas jau līdz šim bijušas Saeimas komisijā, ir pietiekami argumentētas un svarīgas, jo nav bijis neviens brīdis, neviena diena Rīgas domes pašreizējā sasaukuma laikā, kad visi atkritumu apsaimniekošanas jomas likumi tiktu ievēroti. "Nepārtraukti ir bijuši pārkāpumi un nepilnības, kas līdz šim nav novērsti," uzsvēra Indriksone.
"KPV LV" Saeimas frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs norādīja, ka šo jautājumu var vērtēt pēc būtības un pēc juridiskās tehnikas, bet cilvēkiem svarīgāka ir būtība, un tādā ziņā Rīgas dome šobrīd ir bankrotējusi, vairākums ir sabrucis un dome pelnījusi atlaišanu. "Iepriekš iestājāmies pret šo jautājumu, jo atkritumu krīze, mūsuprāt, nebija redzama, bet tagad ir dokumentēts pamats, un piekrītam sadarbības partneriem, ka jāatlaiž," sacīja Zakatistovs.
Jau ziņots, ka, trešo reizi pēc kārtas nenodrošinot kvorumu sēdes norisei, Rīgas domes deputāti februāra sākumā radīja tiesisku pamatu Saeimai lemt par domes atlaišanu. Tomēr jau pirms tam Saeimā bija likumprojekts, kas paredz Rīgas domi atlaist, ņemot vērā tās nespēju veikt vienu no tās autonomajām funkcijām – sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Rīgas dome nepiekrīt tai izvirzītajiem pārmetumiem.
Neoficiāli politiķi atzīst, ka nenotikušas trīs sēdes ir juridiski drošāks pamats Rīgas domes atlaišanai par pārmetumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā. Tomēr koalīcijas partiju politiķiem bija gana atšķirīgi viedokļi, vai jauno argumentāciju virzīt jaunā likumā par Rīgas domes atlaišanu, vai arī to iekļaut jau esošajā likumprojektā. Atsevišķiem politiķiem bija bažas, ka otrais risinājums, kuru tagad izvēlējusies valdošā koalīcija, tomēr pavērs lielākas iespējas apstrīdēt Rīgas domes atlaišanas likumu tiesā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosinās papildināt Saeimā konceptuāli atbalstīto Rīgas domes atlaišanas likumprojektu saistībā ar kvoruma trūkumu trīs sēdēs pēc kārtas, iepriekš stāstīja Pūce.
Pūce norādīja, ka saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli pēc priekšlikumu iesniegšanas termiņa beigām VARAM vairs nevar virzīt savus priekšlikumus, taču par attiecīgā priekšlikuma virzīšanu un atbalstīšanu var lemt atbildīgā komisija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
