No "KPV LV" Saeimas frakcijas izslēgtais un no šīs partijas aizgājušais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš bijis tas, kurš rosinājis vismaz uz nedēļu atlikt otrdien, 11. februārī, valdības sēdes darba kārtībā iekļauto jautājumu par Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra nomaiņu, ar ministru konfliktā nonākušo Ēriku Eglīti aizrotējot uz Centrālo statistikas pārvaldi un viņa vietā ieceļot līdzšinējo vietnieku Edmundu Valanti. Koalīcijas partneri atbalstījuši Kaimiņa ierosinājumu, bet viņš pats uzskata, ka nedēļas laikā "izkristalizēsies" situācija konfliktu pārņemtajā ministrijā.
Pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes, uz kurām Kaimiņš ierodas kā neatkarīgs koalīcijas loceklis, uz "Delfi" jautājumu koalīcijas partneriem, kādēļ atlikta minētā jautājuma izskatīšana otrdien, Kaimiņš sacīja, ka tā bijusi viņa virzīta iniciatīva, šo jautājumu atlikt vismaz uz nedēļu, jo pēc pirmdien "Delfi" intervijā dzirdētā, kur Eglītis strukturēti argumentējis visu to, kas Ekonomikas ministrijā noticis līdz šim, radušies jautājumi, kāpēc šim jautājumam jābūt pēkšņi izskatītam Ministru kabinetā. "Savukārt Valanta kungs sevi, kandidējot uz valsts sekretāra amatu, būdams "Latvenergo" padomes loceklis, ir nostādījis interešu konfliktā, jo valsts sekretārs ir "Latvenergo" kapitāldaļu turētājs. Līdz ar to es lūdzu koalīcijas pārstāvjus atlikt jautājumu un tiku sadzirdēts. Paldies JKP par to," sacīja Kaimiņš.
Pēc viņa teiktā, nedēļas laikā "situācija izkristalizēsies, kas notiks ar Eglīti, Nemiro tiešajiem un netiešajiem padomniekiem un pārējiem Ekonomikas ministrijas cilvēkiem, jo, cik man zināms, eksperti iet prom no ministrijas". Kaimiņš, pieminot klātneesošo ekonomikas ministru Ralfu Nemiro (KPV LV), norādīja, ka viņam nebūtu jāizvairās no intervijām, bet būtu tas jāskaidro.
Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), runājot par šo situāciju, uzsvēra vairākas lietas. "Veidojot šo valdību, runājām, ka ejam prom no tās prakses, ka uz visādām padomēm mēs vienkārši virzām politiski pietuvinātas personas. Tāpēc mēs ieviešam konkursus un ejam uz labāku pārvaldības modeli. Varu mierināt, ka Rebenoks netiks virzīts uz "Latvenergo" padomi. Līdzīgi un citu iemeslu dēļ persona, kuru varētu uztvert kā diezgan politiski pietuvinātu, pati ir atteikusies kandidēt," sacīja premjers, pieminot ekonomikas ministra Nemiro padomnieku Pāvelu Rebenoku, kurš kandidēja uz "Latvenergo" padomi un Baibu Rubesu (AP), kura piedalījās konkursā uz Stradiņa slimnīcas padomi, bet pati pirmdien atteicās no dalības.
"Ir vienmēr spekulācijas, ir vienmēr jautājumi, kā ir labāk vai sliktāk. Ir dažādi veidi, kā panākt rezultātu, bet jebkurā gadījumā mēs kā valdība un koalīcija līdz šim pie šī esam turējušies, un domāju, ka mēs arī nākotnē pie tā turēsimies," sacīja Kariņš.
Par atsevišķu ministru darbību Kariņš teica, ka, ja gribētu, varētu kritiski skatīties praktiski uz jebkuru ministriju, jo visās ministrijās ir nepildīti darbi, tīri objektīvi skatoties. "Tajā pašā laikā, ja es skatos uz tām lielajām lietām, ko mēs kā valdība apņēmāmies darīt, mēs virzāmies soli pa solim paredzamā grafikā. Mums iet uz priekšu administratīvā reforma, izglītības sistēmas uzlabojumi, veselības aprūpe. Šajā gadā mums kā valdībai, un īpaši tieslietu ministram, ir liels izaicinājums, kā mēs varēsim stiprināt tiesiskumu valstī. Katram ir savs darbs, katrs to darbu dara, no malas var kritizēt, arī manu darbu var kritizēt, bet tajā pašā laikā manā vērtējumā valdība strādā mērķtiecīgi, un mēs arī panākam to, ko mēs izvirzām par savu kopīgo mērķi," uzsvēra Kariņš.
Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, par to, vai sadarbības sanāksmē runāts par pagājušās nedēļas publisko konfliktu starp Nemiro, kurš atstādināja Eglīti no amata, un tieslietu ministru Jāni Bordānu (JKP), kurš prasīja premjeram Nemiro nomaiņu, "KPV LV" līderis Atis Zakatistovs tēlaini izteicās, ka ir brīži, kad mākoņi sabiezē un kad atkal kļūst skaidrāk. Mākoņi parasti sabiezē, kad savā starpā neizrunājot, publiski tiek izteikti kādi apvainojumi. "Šobrīd esam ar sadarbības partneriem runājuši, un valdības stabilitāte kopumā netiek apšaubīta," sacīja Zakatistovs.
Savukārt Bordāns atzina, ka viņam grūti komentēt Zakatistova izteikumus par mākoņiem, bet "pēc būtības mēs esam kārtējo reizi paslaucījuši zem tepiķa gružus, kuri tomēr tur ir. Tie nav vienkārši gruži, bet situācija, kas ilgstoši attīstījusies, joprojām nav mainījusies un apdraud nacionālo drošību".
"Tas ir par konkrētiem cilvēkiem, kas vada šobrīd Ekonomikas ministriju. Mēs šo situāciju neesam izrunājuši. Zakatistovs minēja, ka viņi runājuši ar premjeru un turpinās runāt ar premjeru, bet tas nav koalīcijas aspektā runāts. Es nesaku, ka mēs nevarētu izrunāt, tikai saku, ka tas nav runāts. Iemesli, kādus minēju savam uzstādījumam, ka Nemiro neatbilst tiem norādītajiem darbiem, ko ierakstījām valdības deklarācijā, pastāv, un, acīmredzot, kaut kad nākotnē varbūt tiks risināti. Es neapgalvoju, ka koalīcija nav stabila, un neapšaubu, ka koalīcija nostrādās visus gadus. Par to nav šaubu. Jautājums ir, ar kādiem ministriem?" sacīja Bordāns.
Kā ziņots, Bordāns, vērtējot Nemiro lēmumu no amata atbrīvot Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Edgaru Eglīti, aicināja Kariņu (JV) prasīt ministra demisiju.
Nemiro 5. februārī no amata atstādināja Eglīti, taču Eglītis šo atstādināšanu saistīja ar savu nevēlēšanos AS "Latvenergo" padomē iecelt ministra padomnieku Pāvelu Rebenoku, tāpēc viņš pēc Nemiro lēmuma iesniedza atlūgumu. Bordāna preses sekretāra Andra Vitenburga izplatītajā paziņojumā norādīts, ka, strādājot vienā valdībā, Bordāns nevar piekrist un piesegt šādu neētisku un prettiesisku rīcību.
Nemiro pirms tam uz disciplinārlietas pārbaudes laiku par iespējamiem pārkāpumiem obligātā iepirkuma komponentes (OIK) uzraudzībā Eglīti bija atstādinājis no amata.
Pēc Nemiro teiktā aģentūrai LETA, lēmumu par Eglīša atstādināšanu pieņēmis, balstoties uz viņa partijas biedres Ievas Krapānes (KPV LV) vadītās Saeimas OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas vēstuli, kurā norādīts uz iespējamiem Eglīša pārkāpumiem OIK staciju uzraudzīšanā. Nemiro piebilda, ka viņš arī vērsies prokuratūrā ar lūgumu izvērtēt, vai Eglīša nepietiekamas OIK uzraudzīšanas rezultātā valstij nav nodarīts kaitējums.