Vairāk naudas, mazāk prasību ģimenes ārstiem – Valsts kontrole kritizē VM īstenoto politiku  (123)

Valsts kontroles ieteikumu mērķis bijis veicināt savlaicīgu slimību diagnostiku un profilaksi, nodrošināt pacientiem visus pakalpojumus, kuri ietilpst ģimenes ārsta profesionālajā kompetencē un mazināt nosūtījumus pie speciālistiem, kad primāri palīdzību var sniegt ģimenes ārsts. Iestāde norāda, ka VM kā atbildīgajai par veselības nozari jāturpina rūpīgi monitorēt veikto izmaiņu ietekme un nepieciešamības gadījumā jāmeklē jauni risinājumi, lai veidotu uz rezultātu vērstu veselības aprūpes sistēmu.

Tādēļ Valsts kontrole revīzijas ieteikumu ieviešanas termiņu pagarina līdz 1. septembrim.

"Veselības ministrijas ieviestā ģimenes ārstu darba kvalitātes novērtēšanas metodika nav efektīva un nesasniedz tās izveidošanas mērķi – veicināt labāku pacientu aprūpi. To apliecina arī Nacionālā veselības dienesta (NVD) veiktās ģimenes ārstu aptaujas rezultāti. Kaut arī par šo situāciju ir atbildīga Veselības ministrija kā nozares vadošā institūcija, bez konstruktīvām sarunām ar ģimenes ārstiem un viņu iesaistīšanās procesos būs grūti sagaidīt jelkādus uzlabojumus. Pozitīvas pārmaiņas ir iespējamas tikai visu iesaistīto pušu sadarbības rezultātā," uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts kontrole arī norāda, ka no VM joprojām sagaida pasākumus ģimenes ārstu motivēšanai aktīvāk līdzdarboties pacientu veselības aprūpē, uzlabojumus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā un pacientu aprūpē, kā arī savlaicīgu slimību diagnostiku un profilaksi.

Valsts kontrole atgādina, ka no 2018. gada VM par 63% paaugstināja ģimenes ārstu kapitācijas naudu (valsts budžeta maksājums par vienu praksē reģistrēto personu mēnesī), gada darbības novērtējuma maksājums pieauga par 56%, kā arī tika paaugstināti ģimenes ārstiem apmaksājamo manipulāciju tarifi.

Tomēr Valsts kontroles ieskatā nav pamata uzskatīt, ka veselības aprūpes pieejamība ir būtiski uzlabojusies.

Pēc Valsts kontroles revīzijas 2017. gadā VM veica izmaiņas ģimenes ārstu gada darbības novērtēšanas sistēmā, kvalitātes kritēriju skaitu būtiski samazinot (no 13 uz 8) un izslēdzot tādus pacientu aprūpē nozīmīgus rādītājus kā vēža skrīninga uzraudzība, kardiovaskulārā riska noteikšana un veselības stāvokļa novērtēšana.

"Tātad kvalitātes vērtēšanas kritēriji kļuva "finansiāli vērtīgāki", ģimenes ārsti tiek atalgoti dāsnāk, bet ārstiem izvirzītās prasības tika pazeminātas," secina Valsts kontrole.

Tiesa, te jānorāda, ka prasības par kapitācijas naudas paaugstināšanu Latvijas Ģimenes ārstu asociācija izvirzīja ģimenes ārstu streika (VM to neatzina kā streiku, dēvēja par protesta akciju) laikā. Tāpat arī streika gaisotnē VM ar asociāciju vienojās samazināt šo brīvprātīgo kvalitātes kritēriju skaitu – no 13 līdz 8 vai 9. VM vadība tad atzina, ka šiem kritērijiem jābūt "finansiāli vērtīgākiem".

2015. gadā maksājumi par ģimenes ārstu gada darbības novērtēšanu bija turpat 700 tūkstoši eiro par 13 kvalitātes kritērijiem, savukārt 2018. gadā, kvalitātes kritēriju skaitam samazinoties par 38% (līdz 8), ģimenes ārstiem tika izmaksāti teju divi miljoni eiro jeb par 171% vairāk nekā iepriekš, atgādina Valsts kontrole.

Tai pat laikā 2018. gada rezultāti nepārprotami liecināja, ka jaunā sistēma nav raisījusi ārstos pietiekamu motivāciju, jo visus astoņus kvalitātes vērtēšanas kritērijus izpildīja vien 4%, bet 60% izpildīja mazāk par pusi no visiem kritērijiem.

Arī ģimenes ārstu aptaujas rezultāti liecina, ka vēl joprojām 36% ģimenes ārstu šo sistēmu vērtē kā grūti saprotamu vai vispār nav ar to iepazinušies, 32% no ārstiem pacientu mērķa grupām pievēršas tikai tad, kad ir mazāks citu pacientu pieplūdums un tam atliek laika, bet 18% šo darbu veic epizodiski.

Atsakoties no vairākiem būtiskiem ārstu darba kvalitātes kritērijiem, to vietā netika ieviesti jauni pasākumi vai arī piedāvātie risinājumi ir dārgāki, bet būtiski uzlabojumi nav panākti, secinājusi Valsts Kontrole.

Piemēram, izslēgtais kritērijs "Mamogrāfijas un dzemdes kakla vēža skrīnings" ir aizstāts ar pilotprojektu, kura ietvaros ģimenes ārstam ir iespēja saņemt papildu maksājumu (500 eiro ceturksnī), ja praksē reģistrēto pacientu skrīninga atsaucība ir 50% dzemdes kakla vēža skrīningam un 60% krūts vēža skrīningam. Tomēr 46% no 424 ģimenes ārstiem, kas piedalījās pilotprojektā, neizpildīja nevienu no abiem skrīninga rādītājiem. Arī saskaņā ar NVD datiem kopējie vēža skrīninga atsaucības rādītāji uzlabojas nebūtiski.

Izslēgtā kvalitātes kritērija "Kardiovaskulārā riska noteikšana" vietā izveidota sirds un asinsvadu slimību profilakses programma, lai motivētu ģimenes ārstus īpašu uzmanību pievērst sirds un asinsvadu slimību profilaksei un agrīnai diagnostikai un vienlaikus atslogotu augstāku veselības aprūpes līmeņu pakalpojumu sniedzēju darbu, paredzot atbilstošu samaksu. Tomēr sirds un asinsvadu slimību profilakse un agrīna diagnostika primārās veselības aprūpes līmenī netiek īstenota plānotajā apjomā – pacientu aptvere ir 18% (1.posms – primārās veselības aprūpes praksē) un 3% (2.posms – tālākie izmeklējumi) no plānotā.

"Tāpēc pagaidām nav pamata uzskatīt, ka sirds un asinsvadu slimību pacientu diagnostika un aprūpe primārajā līmenī ir būtiski uzlabota," norāda Valsts kontrole.

Iestādes ieskatā, VM ir rūpīgi jāmonitorē izvēlētās pieejas efektivitāte, un, ja pacientu aptveres rādītāji neuzlabojas, ir jāmeklē citi risinājumi situācijas uzlabošanai.

Izslēgtā kritērija "Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izbraukumu skaits, ja pacientu nepārved uz slimnīcu vietā" nav neparedzēti citi mehānismi neatliekamās medicīniskās palīdzības sekundāro izsaukumu samazināšanai un ģimenes ārstu aktivitātes palielināšanai.

Valsts kontrole arī norāda, ka VM joprojām nav atradusi pietiekami efektīvus instrumentus, lai mazinātu ģimenes ārstu nosūtījumu skaitu pie ārstiem speciālistiem. Nosūtījumu skaitam ir tendence ar katru gadu pieaugt.

Valsts kontrole vērš uzmanību, ka joprojām ģimenes ārstu skaits valstī turpina samazināties, ceturtajā daļā ārstu prakšu pacientu skaits ievērojami pārsniedz ministrijas iecerēto optimālo – 1500 pacientu robežu un ir virs 1800. Ne vienmēr lielajās ārstu praksēs ir otrā māsa vai ārsta palīgs.