1029455 (1)
Foto: PantherMedia/Scanpix
No 16. janvāra līdz 11. februārim parakstu vākšanā referenduma ierosināšanai par Valsts prezidenta apturētajiem likumiem, kas paredz izmaiņas pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā, piedalījušies aptuveni 2,9% no referenduma ierosināšanai nepieciešamā skaita, portāls "Delfi" uzzināja Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

Parakstīšanās notiek par diviem saistītiem likumprojektiem. Par grozījumiem Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā nodošanu tautas nobalsošanai parakstījies 4461 vēlētājs, bet par grozījumu likumā "Par pašvaldībām" – 4448 vēlētāji. Parakstu vākšana turpināsies līdz 14. februārim.

Lai tiktu ierosināts referendums, kopumā 30 dienu laikā jeb līdz 14. februārim par to ir jāparakstās ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita jeb 154 868 vēlētājiem.

CVK informēja, ka Latvijā izveidotas 358 parakstu vākšanas vietas, bet ārvalstīs – 41 vieta. Piedalīties parakstu vākšanā iespējams tikai parakstoties klātienē. Parakstu vākšanas vietas Latvijā strādā četras stundas dienā, arī brīvdienās, pašvaldību vēlēšanu komisiju noteiktajos darba laikos.

Kā ziņots, parakstu vākšanai nodotie grozījumi arī paredzētu, ka ārkārtas vēlēšanu gadījumā Rīgas domi ievēlētu uz vairāk nekā pieciem gadiem.

Apturētie likumu grozījumi paredz noteikt, ka domes atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu. Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem, jauno domi ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu, ko paredz likums. Šāds risinājums pēc grozījumu autoru teiktā piedāvāts, "lai efektīvāk izmantotu finanšu līdzekļus jaunu vēlēšanu organizēšanā domes atlaišanas gadījumā".

Tāpat izmaiņas paredz, ka domes atlaišanas gadījumā pagaidu administrāciju ieceļ uz deviņiem mēnešiem. Patlaban šis termiņš ir 15 mēneši, un, kā norādījuši grozījumu autori, pašreizējā kārtība nav pieļaujama, jo samērā ilgu laiku pašvaldību vada cilvēki, kuri domē nav ievēlēti un kuriem nav vietējo iedzīvotāju uzticības mandāta.

Pēc opozīcijas pieprasījuma Valsts prezidents Egils Levits apturēja augstāk aprakstītos grozījumu Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā un likumā "Par pašvaldībām" pieņemšanu. Levitam šādi bija jārīkojas atbilstoši Satversmei, ņemot vērā opozīcijas pieprasījumu. Līdz ar likumu izsludināšanas aizkavēšanu valdošā koalīcija ir atlikusi arī Rīgas domes atlaišanas likuma strauju virzīšanu Saeimā.

Informācija par parakstu vākšanas vietu adresēm un darba laiku pieejama CVK mājaslapā, kā arī pa CVK uzziņu tālruni 67049999. Tālruņa darba laiks ir katru dienu no pulksten 9 līdz pulksten 19. Tāpat informācijai par parakstu vākšanas vietām jābūt pieejamai arī pašvaldībās.

Vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs ierasties parakstu vākšanas vietā, pēdējā parakstu vākšanas dienā, 14. februārī, tiks nodrošināta iespēja parakstīties savā atrašanās vietā. Lai izmantotu šo iespēju, līdz 13. februārim pašvaldības vēlēšanu komisijā vai parakstu vākšanas vietā jāiesniedz attiecīgs pieteikums. Pieteikumu var iesniegt jebkura persona, kurai vēlētājs uzticas. Tāpat vēlētāja uzticības persona pieteikumu vēlētāja vārdā var aizpildīt parakstu vākšanas vietā.

Piedalīties parakstu vākšanā var arī vēlētāji ieslodzījuma vietās. Lai piedalītos parakstu vākšanā ieslodzījuma vietā, ir jāuzraksta iesniegums, kas jāiesniedz ieslodzījuma vietas administrācijai. Termiņš, līdz kuram vēlētāji var iesniegt šo iesniegumu, ir 12. februāris.

Ja parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosinājumu būs parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita jeb 154 868 vēlētāji, CVK trīs dienu laikā būs jāizsludina tautas nobalsošana, kurai jānotiek ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc izsludināšanas. Satversme paredz, ka tautas nobalsošana par apturētu likumu tomēr nenotiek, ja Saeima par to vēlreiz balso un ja par tā pieņemšanu ir ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem.

Tāpat apturētie likumi tiks publicēti un stāsies spēkā, ja parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosinājumu atbalstīs mazāk nekā viena desmitā daļa vēlētāju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!