Saeima nolemj atlaist Rīgas domi; jaunu varētu vēlēt aprīlī  (192)

Ja Valsts prezidents izsludinās likumu, nākamajā dienā pēc izsludināšanas tas stāsies spēkā un atlaistās domes vietā līdz jaunas domes ievēlēšanai un sanākšanai galvaspilsētas varas grožus savās rokās turēs triju cilvēku veidota pagaidu administrācija.

Rīgas domes vēlēšanas varētu notikt 25. aprīlī, un jaunā dome varētu tik ievēlēta uz ilgāku termiņu nekā kārtējā termiņa četri gadi.

Par likumu nobalsoja 62 deputāti, pret bija 22 deputāti. Kopā ar valdošās koalīcijas pārstāvjiem par domes atlaišanu nobalsoja arī pie frakcijām nepiederošie – Aldis Gobzems, Inguna Rībena. Pret nobalsoja "Saskaņas" deputāti, pie frakcijām nepiederošās deputātes Linda Liepiņa, Jūlija Stepaņenko, Karīna Sprūde. Trīs no klātesošajiem ZZS deputātiem – Raimonds Bergmanis, Dana Reizniece-Ozola, Jānis Dūklavs – nebalsoja, bet pārējie ZZS deputāti šim balsojumam nebija reģistrējušies.

Uz otro un galīgo lasījumu opozīcijas pārstāvji bija iesnieguši gandrīz 20 priekšlikumus, tajā skaitā arī tādus, kas maina likumprojekta būtību un neparedz atlaist Rīgas domi.

Par deputātu priekšlikumiem Saeimas sēdē izvērtās debates. Par likumprojektu Saeimas deputāti ceturtdien debatēja kopumā vairāk nekā trīs stundas.

Tomēr debatēs galvenokārt tika runāts par to, ka situācijā, kad Rīgas dome kvoruma trūkuma dēļ nav sanākusi jau uz četrām sēdēm pēc kārtas, Ministru kabinetam būtu jāiesniedz jauns likums, nevis jāpapildina jau Saeimā esošais, kura atbilstību Satversmei apšaubījuši ne tikai opozīcijas pārstāvji, bet arī juridiskie eksperti.

Balsojumos par opozīcijas priekšlikumiem pārsvarā "Saskaņa" balsoja par, valdošās koalīcijas pārstāvji bija pret, bet ZZS frakcija nebalsoja. Savukārt par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kas papildināja likumprojektu ar tekstu par domes likuma pārkāpumu, nesanākot uz sēdēm, un precizēja pārkāpumus atkritumu apsaimniekošanas jomā, "Saskaņa" balsoja pret, bet ZZS nebalsoja. Valdošā koalīcija šo priekšlikumu atbalstīja.

Deputāts Mārtiņš Šteins (AP) debatēs atbildīgās komisijas vārdā paskaidroja, ka komisija ņēma vērā iebildumus pēc pirmā lasījuma un pirms otrā lasījuma rīkojusi plašas debates trīs sēdēs. Viņš arī raksturoja situāciju, kurā Ministru kabinets aicināja likumprojektu pirms otrā lasījuma papildināt, jo Rīgas dome, nesanākot uz trim sēdēm pēc kārtas kvoruma trūkuma dēļ, radīja vēl vienu iemeslu tās atlaišanai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), uzrunājot Saeimu par papildinājumu likumprojektā, raksturoja situāciju Rīgā pēdējo desmit gadu laikā kā tādu, kas iedzīvotājiem dārgi izmaksājusi. Pirmais solis, lai novērstu pilsētas lejupslīdi, tika sperts, kad pērn tika atstādināts Nils Ušakovs (S) no mēra amata.

Tagad jāsper nākamais solis, lai atjaunotu Rīgas domes tiesisko un faktisko rīcībspēju, kā arī atjaunotu iedzīvotāju uzticību domei, skaidroja ministrs. "Ņemot vērā konstatētos pārkāpumus, ir pienācis laiks atlaist Rīgas domi," aicināja Pūce, detalizēti skaidrojot Rīgas domes pārkāpums atkritumu apsaimniekošanas jomā un domes nespēju sanākt uz sēdēm. Ministrs atgādināja, ka Rīgas dome ir vienīgā no 119 Latvijas pašvaldībām, kur nav likumā noteiktajā laikā iesniegts 2020. gada budžeta projekts.

Valērijs Agešins (S) pauda uzskatu, ka Ministru kabinetam būtu jāiesniedz jauns likumprojekts par domes atlaišanu un Saeimai rūpīgi jāvērtē satversmības riski. Ivars Zariņš (S) pauda izbrīnu, kāpēc valdošā koalīcija izvēlas tiesiski apšaubāmu iemeslu domes atlaišanai un nesagatavo jaunu likumprojektu pēc tam, kad dome ir nodemonstrējusi nevēlēšanos strādāt.

Arī ZZS pārstāvis Viktors Valainis atzina, ka dome ir tagad radījusi pamatu tās atlaišanai, par ko nevienam nav šaubu, tāpēc iepriekšējos apšaubāmos iemeslus no likumprojekta varētu izņemt. Valainis brīdināja par šī likuma atbilstību Satversmei, jo tas ir demokrātijai ļoti būtisks lēmums – atlaist ievēlētu domi –, tāpēc tam jābūt maksimāli pārdomātam un tiesiskam. Valainis atzina, ka Saeima vienbalsīgi nobalsotu par Rīgas domes atlaišanu, ja tas būtu likumprojekts, kurā minēts neapšaubāmais iemesls.

Pie frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko debatēs sacīja, ka vienīgais labums no šī likumprojekta ir zinātniski pētnieciskais, jo tas ieies tiesību zinātnes vēsturē.

Savukārt deputāts Aldis Gobzems debatēs sacīja, ka pats nekandidēs uz Rīgas domi, bet par labāko un krietnāko kandidātu nosauca ZZS frakcijas deputātu Māri Kučinski, kurš gan nav izvirzīts. Gobzems no pieteiktajiem kandidātiem par labāko uzskata "Attīstībai/Par" mēra kandidātu Mārtiņu Staķi. Deputāts debates izmantoja, lai detalizēti paustu savu viedokli par partiju sistēmu un iespējamo ārkārtas vēlēšanu iznākumu. Vienlaikus Gobzems atzina, ka balsos par Rīgas domes atlaišanu, lai dotu citiem iespējas pierādīt, ka tie ir labāki par "Saskaņu".

Dana Reizniece-Ozola (ZZS) sacīja, ka ar šo likumprojektu valdība demonstrē sliktas pārvaldības modeli, jo bija vienkāršāk "uztaisīt smuku" likumprojektu, ko visi atbalstītu, taču valdošā koalīcija sapinusies meistarībā.

Mārtiņš Bondars (AP) aicināja Saeimu nemocīties, atlaist Rīgas domi un ļaut notikt jaunām vēlēšanām.

Sergejs Dolgopolovs (S) norādīja, ka Ministru kabinets pēdējā laikā atkārtoti pierāda savu nekompetenci, ko demonstrē arī šis likumprojekta papildinājums. Lai ko neteiktu, ka Krišjānis Kariņš mūs izvilcis no purva, tagad draud atkal Latvijas ievilkšana purvā, sacīja Dolgopolovs.

Rīgas domes atlaišanas likums, kuru Saeima ceturtdien pieņēma kā steidzamu divos lasījumos, pirmajā lasījumā tika atbalstīts jau pērn 19. decembrī, kad tika arī noteikts, ka otrais un galīgais lasījums būs 16. janvārī.

Tomēr gadu mijā pēc tam, kad pēc opozīcijas un daļas "KPV LV" frakcijas lūguma Valsts prezidents uz diviem mēnešiem apturēja divu likumu grozījumus, kas saistīti ar domes ārkārtas vēlēšanu regulējumu, publicēšanu, kamēr tiek vākti paraksti iespējamai tautas nobalsošanai, valdošā koalīcija nolēma atlikt otro lasījumu uz vēlāku laiku. Parakstu vākšana noslēgsies piektdien, 14. februārī, un, visticamāk, ka, nesavācot nepieciešamo skaitu tautas nobalsošanas ierosināšanai, grozījumi tiks publicēti. Līdz ar to jauno Rīgas domi ārkārtas vēlēšanās varēs ievēlēt uz termiņu, kas garāks par pieciem gadiem, apvienojot līdz kārtējām vēlēšanām atlikušo laiku ar nākamo kārtējo četru gadu termiņu.

Starplaikā starp likumprojekta izskatīšanu pirmajā un otrajā lasījumā Rīgas dome nesanāca uz vismaz trim domes sēdēm kvoruma trūkuma dēļ, tādēļ Ministru kabinets 11. februārī lūdza Saeimu papildināt jau uz otro lasījumu sagatavoto Rīgas domes atlaišanas likumprojektu. Sekojoši Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 12. februārī, atbalstīja ierosinājumu papildināt Rīgas domes atlaišanas likumprojektā noteikto galvaspilsētas pašvaldības atlaišanas pamatojumu.

Iepriekš komisijā galīgajam lasījumam atbalstītais likumprojekts noteica, ka Rīgas dome tiek atlaista, lai novērstu situāciju, ka tā pieļauj nelikumīgu rīcību un nepilda Atkritumu apsaimniekošanas likumā, likumā "Par pašvaldībām" un citos normatīvajos aktos noteikto pašvaldības autonomo funkciju – organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

Tagad likumā par Rīgas domes atlaišanas pamatu iekļauts arī tas, ka galvaspilsētas pašvaldība nav spējīga pieņemt lēmumus, jo trīs sēdēs pēc kārtas tajās nav piedalījusies vairāk nekā puse no attiecīgās domes deputātu kopskaita.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Edvīns Danovskis trešdien Saeimas komisijas sēdē atgādināja, ka valdība ir konstatējusi citu pamatojumu domes atlaišanai un no tās izstrādātā protokollēmuma izriet nepārprotams jauns pamats domes atlaišanai. "Patlaban tas ir vienīgais nepārprotamais tiesiskais pamats domes atlaišanai. Ja komisija lemj atstāt arī argumentus par atkritumiem, tad komisijai būtu nepārprotami jānorāda, ka abi apstākļi ir savstarpēji nesaistīti," teica Danovskis, ziņo aģentūra LETA. Iebildumi par satversmības riskiem Saeimas Juridiskajam birojam bija arī pirms pirmā lasījuma un pirms otrā lasījuma, kad MK vēl nebija lūdzis papildināt likumprojektu.

Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas 11. februāra vēstulē Saeimai paskaidrots, ka saskaņā ar Rīgas domes sniegto informāciju, Rīgas domē 2020. gada 5. februārī pulksten 9.30 un 13, un 6. februārī pulksten 10 un 17.30 kvoruma trūkuma dēļ nav notikušas sasauktās sēdes. VARAM konstatējusi arī to, ka Rīgas domē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos nav iesniegts apstiprināšanai 2020. gada pašvaldības budžeta projekts.

"Izvērtējot augstāk minēto, un ņemot vērā iepriekšējā periodā konstatētos vairākkārtējos pārkāpumus atkritumu apsaimniekošanas jomā, secināms, ka politiskā situācija Rīgas domē liecina par ilgstošu politisku nestabilitāti un nespēju pieņemt pašvaldībai svarīgus lēmumus, un nav sagaidāms, ka domes darbspēja šajā sasaukumā var atjaunoties. Par to liecina vairums Rīgas domē ievēlēto frakciju vadītāju un Rīgas domes priekšsēdētāja paziņojumi," vēsta ministrija.

Lai efektīvi organizētu valsts pārvaldes darbu, tā vietā, lai izdotu vēl vienu atsevišķu likumu par Rīgas domes atlaišanu ar tiem pārkāpumiem, kas konstatēti 2020. gadā, Saeimā izskatīšanai nodotais likumprojekts papildināms ar jaunu Rīgas domes atlaišanas pamatu, nemainot citus, jau iepriekš Ministru kabinetā atbalstītos, likuma nosacījumus, rakstīja VARAM Saeimai.

Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtais Rīgas atlaišanas likums paredz Rīgas pilsētas pašvaldībā iecelt pagaidu administrāciju šādā sastāvā – pagaidu administrācijas vadītājs – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Edvīns Balševics; pagaidu administrācijas vadītāja vietnieks – Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš; pagaidu administrācijas loceklis – Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

Likums arī paredz, ka Rīgas domes vēlēšanas notiek pirmajā sestdienā, kas iestājas pēc diviem mēnešiem no likuma spēkā stāšanās dienas. Centrālā vēlēšanu komisija izsludina šīs vēlēšanas Rīgas pilsētas pašvaldībā ne vēlāk kā piektajā dienā pēc šā likuma stāšanās spēkā.